Deviņi veidi, kā jau zīdaiņa vecuma bērnu audzināt par īstu intelektuāli

"Patiešām, dievinot savu bērnu, vecāki bieži viņam piedēvē tādas īpašības, kuras mazulim nemaz nepiemīt. Runa nav par to, ka bērnam nav intelekta, bet gan par to, ka līdz gada vecumam bērnam vēl nav attīstījušās smadzeņu struktūras, kuras ir atbildīgas par intelekta attīstību, proti, nav bāzes, uz kuras pamata šim procesam būtu jānotiek.

Ar intelektu parasti saprot psihes īpašības, cilvēka spēju adaptēties jaunās situācijās un apstākļos, spēju gūt pieredzi un mācīties no tās, kā arī izmantot iegūtās zināšanas apkārtējā vidē.

Tieši tāpēc pirmais dzīves gads bērna attīstībā ir ļoti svarīgs. Šajā periodā mazulim turpinās attīstīties un veidoties dažādas galvas smadzeņu daļas. No šo smadzeņu daļu un nervus sistēmas kopuma būs atkarīga bērna tālākā attīstība, bet nākotnē – arī viņa intelekta līmenis. Jā, redz, intelekts, - tā ir kopējā spēja analizēt un atrisināt dažādus uzdevumus, kas apvieno visas cilvēka kognitīvās spējas: atmiņu, sajūtas, uztveri, priekšstatus, domāšanu, iztēli. Bet šo kognitīvo spēju attīstība ir atkarīga no bērna galvas smadzeņu darbības līmeņa.

Pats galvenais, atcerēties, ka bērna attīstībā pamatlieta ir pastāvīgs kontakts ar citiem cilvēkiem.

Bērna garīgo attīstību pirmajā dzīves gadā galvenokārt nosaka šādas sfēras: motorika, emocijas, runa un uztvere," norāda psiholoģe.

1. Bērna attīstībā ļoti svarīga nozīme ir tam, lai mazulis savlaicīgi spētu noturēt galviņu. Aptuveni trīs mēnešu vecumā bērns galviņu spēj noturēt, atrodoties vertikālā stāvoklī. Ap četru mēnešu vecumu viņš jau to dara pārliecinoši un ar prieku pagriež to, dzirdot mammas balsi vai ieraugot kādu spilgtu rotaļlietu.

Ieteicams. Lai attīstītu šo prasmi, veic vingrinājumus: pagriez bērnu uz vēdera, savu roku uzliec uz bērna zoda, bet ar otru pieskaries pie pēdiņām. Kā atbildot uz taviem pieskārieniem, bērns sāk atgrūsties ar kājiņām un virzīties uz priekšu.

2. Kad pieaugušie ņem rokās zīdaini, viņš jūtas pasargāts. Turklāt, kad bērns atrodas vertikālā stāvoklī, viņš iegūst citu skatpunktu un redz apkārt notiekošo pavisam citā rakursā. Tas ir ļoti svarīgi viņa fiziskajai un psihiskajai attīstībai.

Ieteicams. Cik vien iespējams ņem mazuli rokās, viegli "pamētā" viņu, pašūpo gaisā, spēlējiet "lidmašīnās".

3. Spēja runāt – viens no intelekta pamatiem. Stimulēt bērna runas prasmes var, tikai esot pastāvīgā kontaktā ar mazo. Bērns uzmanīgi klausās pieaugušo un pēc pusgada vecuma ir spējīgs atšķirt vecāku runāšanas emocionālo nokrāsu.

Ieteicams. Cik vien bieži iespējams, runājies ar mazuli, dziedi viņam dziesmiņas, folklora šajā ziņā ir ļoti bagāta. Ir svarīga mazuļa atbildes reakcija – smaids, smiekli.

4. Savas pirmās skaņas mazulis sāk izdot jau aptuveni divu mēnešu vecumā, visticamāk, viņš sāks teikt: "Ai, au". Ir ļoti svarīgi, lai starp bērnu un pieaugušo risinātos dialogs. Dienu no dienas šis dialogs būs jau daudz augstākā attīstības līmenī, kas arī stimulēs runas veidošanos.

Ieteicams. Aktīvi reaģēt uz bērna izdotajām skaņām, obligāti viņam atbildot.

5. Kopš pašas bērna dzimšanas viņam apkārt jābūt spilgtiem priekšmetiem, lai viņš tos varētu vērot, izrādīt interesi un iespēju robežās sākt pēc tiem tiekties.

Ieteicams. Visos iespējamos veidos stimulēt bērnu kustēties – mazulis var pasniegties pēc kādas skaistas rotaļlietas, līst tai pakaļ. Pie bērna gultiņas malām piestiprini attīstošo tāfeli/sedziņu – jebko, uz kā atrodas spilgtas lietas, ko var aiztikt ar pirkstiņiem.

6. Aptuveni ap astoņu mēnešu vecumu bērns sāk patstāvīgi celties kājās savā gultiņā. Šajā brīdī viņš sāk apzināties jaunu rotaļu – mest zemē mantiņu, lai pieaugušie to paceltu, bet bērns atkal no jauna to nomestu. Mazulis sāk apzināties savu darbību rezultātu un seko vecāku reakcijai.

Ieteicams. Centies biežāk spēlēties ar bērnu – pievērs uzmanību grabošiem priekšmetiem, atļauj zemē mest priekšmetus, iemāci tos pārlikt no vienas rokas otrā.

7. Svarīgi, lai bērna rotaļlietas būtu pagatavotas no dažādiem materiāliem: tās būtu gan mīkstas, gan, piemēram, ražotas no gumijas, koka. Taustes sajūta ir ļoti svarīga bērna spriestspējas attīstībai.

Ieteicams. Parādi bērnam rotaļlietu daudzās detaļas, piemēram, uz attīstošā paklājiņa – detaļas, kas grab, čaukst, podziņas, kuras nospiežot, skan mūzika, ritentiņus, ko var grozīt. Lai bērns sajūt rotaļlietu, iepazīst priekšmetu formu.

8. Ļoti ieteicama lieta ir attīstošā vingrošana: roku pastiepšana, kāju saliekšana, pēdu un roku kustināšana. Arī masāža ir ļoti laba psihomotoro prasmju attīstīšanai.

Ieteicams. Apgūsti elementārās masāžas pamatiemaņas. Veicot masāžu, rokām jābūt siltām un izmanto speciālu bērnu masāžas eļļu. Šo vienkāršo masāžu vari veikt katru dienu. Atšķirībā no profesionālās, mātes veikta masāža vairāk domāta, lai satuvinātos ar mazo. Paglaudot mazuli, vari runāt mīļus vārdus, stāstīt pasakas, dziedāt vai skaitīt kādu skaitāmpantu.

9. Bērnam nedaudz paaugoties, ir nepieciešams ievērot dienas režīmu gan nodarbēm, gan ēšanā. Barošana noteiktos laikos labvēlīgi iedarbosies arī uz bērna psihisko attīstību. Tādā gadījumā bērns būs pārliecināts, ka mamma noteikti atnāks un pabaros viņu. Tas rada miera sajūtu un cerību, kā arī attīsta laika sajūtu.

Ieteicams. Ja tu bērnu pirmajos mēnešos baro pēc pieprasījuma, viņam paaugoties, tomēr pakāpeniski pārej uz barošanu noteiktos laikos. Pacenties pieradināt bērnu pie konkrēta dienas režīma un to arī ievērot.