Notikumi, kas risinās bērnībā, var radīt spēcīgu ietekmi uz bērnu un viņa turpmāko likteni. Tie piedalās mazā cilvēka rakstura veidošanās procesā. Priecīgie iespaidi bērnībā sniedz spēku un iedvesmu. Labas attiecības ar vecākiem paliek zemapziņā un palīdz radošas personības veidošanās procesā.
Turpretim negatīvas atmiņas var attīstīt nepārliecību un kompleksus, agresiju un noslēgtību. Galvenais – zināt, tieši kādi notikumi ir iemesls neveiksmēm, kas piemeklē jau pieauguša cilvēka dzīvē. Psihologi "Woman-rules" atklāj 12 galvenos faktus par bērnību, kas ietekmē turpmāko cilvēka dzīvi.
1. Ja vecāki bērnu nenovērtē kā patstāvīgu personību, nerēķinās ar viņa vēlmēm un centieniem un paši pieņem lēmumus bērna vietā, tas var novest pie tā, ka atvase izaugs absolūti bezpalīdzīgs. Šādi bērni cieš no gribasspēka trūkuma un ir atkarīgi no citu cilvēku domām. Vecākiem ir svarīgi iemācīties uzticēties bērniem un viņu gājieniem. Ir nepareizi uzskatīt, ka bērns ir bezpalīdzīgs un visu laiku gaida padomus.
2. Ja zēnu audzina mīlošs un gādīgs tēvs, ar kuru dēlam ir ciešs emocionālais kontakts, šāds mazulis izaugs par īstu vīrieti, kurš būs spējīgs radīt veselīgas un pilnvērtīgas attiecības ar pretējā dzimuma pārstāvēm. Tēti, kuriem ir emocionāls kontakts ar saviem dēliem, var iemācīt siltu jūtu izrādīšanu sievietei, līdzjūtību, uzmanību, labestību, jūtīgumu. Tas, savukārt, var kļūt par galveno atslēdziņu mazā cilvēciņa laimīgai ģimenes dzīvei nākotnē.
3. Patstāvīga vecāku kontrole bērnībā var novest pie tā, ka bērni izaugs spītīgi. Viņiem spītība būs kā aizsargmehānisms, ar kura palīdzību šie bērni pretosies vecāku lēmumiem. Izaugot viņi šo rakstura iezīmi nezaudēs.
4. Ja bērns pārāk bieži skatās televizoru, tas viņam nākotnē var radīt grūtības komunikācijā ar citiem. Psihologi iesaka skatīties televizoru ne vairāk par divām stundām dienā. Pārējo laiku vēlams izlietot lietderīgāk – lasīt, zīmēt, kopīgi ar vecākiem vai vienaudžiem spēlēt spēles vai vienkārši runāties.
5. Ja bērnam jau mazotnē ļauj skatīties pārraides, kurās ir redzamas vardarbības scēnas, tas arī bērnā var modināt agresijas rašanos, kā arī citas psiholoģiskas novirzes turamākajā dzīvē. Jo, redz, bērni kopē varoņu uzvedību un atceras šo modeli kā normālu.
6. Ja bērni atdarina savus vecākus, kopē viņu uzvedību, viņi izaugs atvērti attiecībām ar citiem cilvēkiem. Viņiem piemīt komunikabilitāte un viņi ar vieglumu spēj dalīties savās domās ar apkārtējiem, neizjūtot nekādas grūtības, veidojot dialogus.
7. Ja bērnu bieži soda, viņš var izaugt noslēgts. Šādi bērni, lai sevi izceltu, centīsies citus apsteigt, izmantojot dažādas viltības, kā arī slēps savas sliktās uzvedības rezultātus, kas, savukārt, var novest pie negatīvo rakstura īpašību veidošanās, piemēram, tādu kā spītības un atriebības kāra cilvēka.
8. Ja vecākiem ir alkohola vai narkotiku atkarība, tad biežāk šādi bērni izaug nopietni un atbildīgi. Bieži vien šiem bērniem savā veidā ir liegts izbaudīt bērnību, un nereti viņi paši kļūst par vecākiem savam tēvam un mātei.
9. Psiholoģiskas traumas bērnībā var veicināt aptaukošanos nākotnē.
10. Cietsirdīga izturēšanās pret bērnu var novest pie tā, ka viņš būs pakļauts depresijai turpmākajā dzīvē. Šādiem bērniem tāds dvēseles stāvoklis tiek novērots divas reizes biežāk.
11. Ja bērns aug nabadzībā, nākotnē viņam var rasties problēmas ar īstermiņa atmiņu. Šī atmiņa spēlē lielu lomu ikdienas gaitās un veido ilglaicīgas atmiņas, jo ir saistīta ar spēju vienlaicīgi atcerēties vairākus notikumus.
12. Ja vecāki šķiras, kad bērni ir vecumā no trīs līdz pieciem gadiem, tad turpmākajā dzīvē šādiem bērniem veidojas ļoti saspringtas attiecības ar vecākiem, īpaši ar tēvu.