Šoreiz par to, kāpēc bērniem pirmsskolas vecumā – no trīs līdz sešiem gadiem – ir svarīgi būt attiecībās ar rotaļām, grāmatām un, jā, arī televizoru, bet tikai saprāta robežās. Par lielākajiem grēkiem šajā jautājumā "Vēstulēs vecākiem" stāsta Labklājības ministrijas speciālisti.
Šajā vecumā, darbojoties ar dažādiem materiāliem un priekšmetiem, bērni mācās iepazīt un saprast sakarības. Turklāt viņi pilnībā ļauj vaļu bagātajai fantāzijai. Bērns gūst vērtīgu pieredzi, kā pašam kļūt aktīvam un radošam. Parafīna gabals kļūst par veikala leti, zāle kļūst par putniem un vienkāršs koka gabals par peldošu automobili.
Ļauj bērnam izmēģināt arī acīmredzami trakas vai neiespējamas lietas. Un neatņem bērnam drosmi: nesaki pārāk ātri, ka no viņa idejas nekas nesanāks! Savos neprātīgajos darbiņos bērns vienīgi nedrīkst savainoties, un viņam noteikti ir nepieciešama brīva telpa eksperimentiem.
Tādēļ bērnam jāmācās, kas ir iespējams un kas ne. Un tam ir nepieciešams laiks, telpa un tava plašā sirds. Paskaties uz bērnu: kad viņš ir aizrautīgi pārņemts ar interesantu darbiņu – vai tad tas nav viens no laimīgākajiem dzīves brīžiem?
Televizors kā fascinējoša parādība
Priecīgajai pieredzei pašam būt aktīvam un radošam pilnīgi pretēja ir pasīvā patērēšana, ko bērni piedzīvo, skatoties televīziju un "ļaujot sevi ietekmēt". Tomēr bērnus televīzija fascinē tieši tāpat kā pieaugušos, un sēdēt pie televizora viņiem ir tikpat būtiski kā būt kopā ar draugiem vai rotaļāties. Izšķiroša nozīme ir tam, lai bērns saņemtu ierosinājumu daudzveidīgi darboties. Tātad viņam ir nepieciešams laiks, lai rotaļātos ar draugiem, un dažreiz var paskatīties arī televizoru.
Nenovērtē par zemu arī televīzijas ietekmi uz bērnu! Protams, televīzijai ir daudz pozitīvu lietu, piemēram, informācija, ieskats vēsturē un pasaulē, kas citādi nav pieejama: taču – līdz sestajam dzīves gadam bērni neatšķir izdomājumu no īstenības kā pieaugušie. Mazajiem tēli ekrānā ir tikpat īsti kā viņu rotaļu biedri. Viņi priecājas ar viņiem kopā un pārdzīvo, ja ar viņu varoni kaut kas atgadās. Pretēji rotaļām viņi neko nevar palīdzēt varoņa glābšanā. Vardarbības un šausmu ainas bērnus var ietekmēt lielākoties tad, ja viņi sēž vieni paši pie televizora.
Bērns var kļūt agresīvs un viņam var rasties atziņa, ka problēmas var risināt ar varu. Te būtisks uzdevums ir tieši tev: šajā vecumā neļauj bērnam vienam pašam skatīties televīziju! Neaizmirsti: tikai septiņu gadu vecumā bērns spēj izveidot sakarības starp atsevišķām ainām un kopējo darbību. Tikai 12. dzīves gadā bērni spēj uztvert kinofilmas darbību līdzīgi kā pieaugušie.
Stingrie aizliegumi un noteikumi
Stingrs aizliegums skatīties televīziju neatrisina minētās problēmas. Ir būtiski, lai bērni iemācās pareizu attieksmi pret medijiem. Palīdzēs tas, ja kopā ar bērnu vienosieties par noteikumiem un tos tad arī ievērosiet: ja bērni mācās izvēlēties, ar prieku skatās izvēlētās pārraides un pēc tam paši izslēdz televizoru, tā viņi iemācās pareizi un atbildīgi rīkoties ar šo mediju. Pareizi izvēlieties pārraides, ko bērnam skatīties! Neskatieties vairākas pārraides pēc kārtas un nepārslēdz raidījumu, kamēr tas nav beidzies!
Laba iespēja, kā izmantot televizoru, ir skatīties videofilmas. Tās vecāki var apzināti izvēlēties un skatīties tad, kad tas atbilst bērnam un vecākiem. Šādi abas puses nekļūst atkarīgas no televīzijas programmas! Turklāt raidījumus var noskatīties arī atkārtoti.
Tomēr ir vēl arī citi mediji, kas bērniem patīk un kuriem, salīdzinot ar televīziju, ir daudz priekšrocību: radiopārraides un ieraksti diskos rosina bērna fantāziju un radošo domāšanu, jo nekas netiek pasniegts gatavs. Bērnam pašam jāiedomājas darbojošās personas un viņu apkārtne, un šādi viņš visu redz savā iztēlē.
Atbilstoši bērna tempam aizvien varat turpināt skatīties bilžu grāmatas, jo attēls ir nekustīgs filmas kadrs. Tā nesteidzoties var pievērsties atsevišķām detaļām un paskaidrot sakarības.
Tomēr jebkurā gadījumā jāatceras, ka tu – ak, cik gan bieži! – esi lielākais paraugs bērnam. Bērnu ietekmē tas, kā lasi grāmatas un laikrakstus, skaties televīziju vai klausies mūziku.
Vecāku grēki attiecībā uz televizoru un bērniem
Televīzijas skatīšanās aizliegums
Televīziju nevajadzētu izmantot kā audzināšanas līdzekli. Ja televīzijas skatīšanos izmanto kā apbalvojumu vai sodu, bērns vēl vairāk piesaista savas vēlēšanās un vajadzības televizora ekrānam! Lietderīgākas ir vienošanās ar bērnu par to, kad viņš drīkst skatīties kādu pārraidi, un tās jāņem vērā abām pusēm.
Televīzija kā aukle
Bērni televīziju skatās citādi nekā pieaugušie: attēli, kas mainās tik ātri, nogurdina viņu un izsmeļ spēkus. Trokšņi un mūzika filmās dziļi iespiežas viņu apziņā, atainotā vardarbība atstāj spēcīgu iespaidu. Tāpēc – pat ja tev tas ir patīkami, jo bērns ir nodarbināts – nekad neļauj bērnam vienam sēdēt pie televizora. Skatīšanās bez izvēles bērnu var apgrūtināt ar pārdzīvojumiem, kas viņu var nobiedēt, padarīt nedrošu un sliktākajā gadījumā – izraisīt apātiju.
Televīzija kā aizstājējs
Bērni bieži mēģina ar televīziju kompensēt trūkstošo aizsargātības sajūtu. Vienīgajiem bērniem, kuriem pieaugušie nevelta laiku un kuri jūtas vientuļi, televīzija bieži vien uz daudzām stundām ir vienīgā "kontaktpersona". Diemžēl ar to nevar sarunāties. Jāpaliek vienam, kaut gan šajā kastē tik daudz kas notiek. Tā var rasties izolētības sajūta, kas var kļūt bīstama. Mēģini pats nodrošināt bērnam sajūtas un piedzīvojumus!
Televīzijas mānija
Bērni, kuri jaunāki par trim gadiem, vispār nedrīkstētu skatīties televīziju. Laikā no ceturtā līdz piektajam dzīves gadam televīziju varētu skatīties līdz 35 minūtēm dienā. No sestā dzīves gada šis laiks nedrīkstētu pārsniegt vienu stundu. Pirmsskolas vecuma bērniem vismaz divas dienas nedēļā televīziju nevajadzētu skatīties vispār. Respektīvi: pirmsskolas vecuma bērni, kuri skatās televīziju ilgāk par vienu stundu dienā, un skolas vecuma bērni, kuri to dara ilgāk par divarpus stundām dienā, uzskatāmi par tādiem, kuri skatās televīziju daudz.
Kopumā izvērtē arī savu uzvedību: cik daudz stundu skatāties televīziju?
TV lieliskais aizstājējs – laba bilžu grāmata
Kā norāda speciālisti, labas bilžu grāmatas bērnam ir būtiskas, jo:
- tās apmierina bērna vajadzību pēc informācijas vai fantastiskiem stāstiem (noskaidro, kādi stāsti bērnam patīk vislabāk!);
- tās rosina bērna radošo domāšanu, aktivitāti un fantāziju;
- tās veicina bērna valodas attīstību;
- to pašu attēlu vai to pašu teksta vietu bērniem ir iespēja apskatīt vēlreiz vai to var nolasīt priekšā vēlreiz, un tā atbilstoši viņu tempam kādā tēmā iedziļināties tikmēr, kamēr viņi to ir "izsmēluši";
- tās var sagatavot bērnu grūtām situācijām, piemēram, gulēšanai slimnīcā, kad jāšķiras no vecākiem, brālīša/māsiņas piedzimšanai u. c., kā arī palīdzēt tikt galā ar šādiem pārdzīvojumiem.
Kā saprast, ka bilžu grāmata ir laba
- Zīmējumi ir detalizēti, ar skaidrām krāsām.
- Figūru sejās var redzēt, vai tās ir priecīgas, bēdīgas, dusmīgas, miegainas utt.
- Teksts un attēli papildina viens otru; bilžu grāmatas pirmsskolas vecuma bērniem ir ar vienkāršiem, skaidri saprotamiem stāstiem – sarežģītas sakarības bērni saprot vēlāk.
- Izstāstītais stāsts izraisa jautājumus un rosina sarunu starp bērnu un vecākiem.
- Galvenajās un varoņu lomās ir gan vīrieši, gan sievietes, meitenes un puikas.
- Stāstos ir atainota ne tikai gaišā pasaules puse. Viņiem rodas drosme pārvarēt grūtības savā dzīvē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
