Pārbaude vecākiem: vai zini, kā sniegt pirmo palīdzību bērnam

"Bērnība ir bezrūpības laiks, tomēr mazajam ir jāzina dažas pamatlietas par peldēšanos, iešanu mežā, asiem priekšmetiem, ceļu satiksmes noteikumiem un saskarsmi ar dzīvniekiem. Pirmais noteikums: vecākiem atvase jāpieskata, sevišķi, esot ūdens tuvumā. Otrais ieteikums: soli pa solim caur rotaļām un spēlēm bērnam var mācīt, ko drīkst darīt un kas ir aizliegts, kā arī – sniegt pirmo palīdzību sev un apkārtējiem," saka Mazo ekspertu skolas pediatre Anna Birka. "Piesardzība nenāk par ļaunu – labāk lieku reizi draudzīgi izrunāties un pieskatīt mazo cītīgāk, nekā pēc tam domāt, kā saglābt veselību vai pat dzīvību."

Ja nav paveicies un apstākļu sakritības vai neuzmanības dēļ piedzīvots negadījums, saglabā mieru, rīkojies nosvērti un mērķtiecīgi. Fūrmanis sniedz ieteikumus, kā novērst nepatīkamas situācijas un izkļūt no ķibelēm pēc iespējas drošāk, nenodarot pāri mazā veselībai vai dzīvībai.

Ja asiņošana nav dzīvībai bīstama, uzliec tīru pārsēju;

Profilakse. Bērnam velc ķiveri, cimdus, elkoņu sargus, ceļu sargus. Izglīto mazo par drošību, braucot ar iepriekš nosauktajiem pārvietošanās līdzekļiem.

Palīdzība. Traumēto vietu noskalo ar tīru ūdeni istabas temperatūrā, vari lietot ūdeņraža pārskābi. Uzliec tīru pārsēju (marles saiti vai plāksteri ar marles saliņu vidū). Apstrādājot brūci, izvairies no vates lietošanas. Ja asiņošana ir dzīvībai bīstama vai ir pamatotas aizdomas, ka ir lauzta roka vai kāja, tad obligāti jāsauc ātrā palīdzība.

Profilakse. Uzzied sauļošanās krēmu ar visaugstāko UV aizsardzību. Visefektīvāk ir lietot īpaši bērniem paredzētus sauļošanās krēmus.

Palīdzība. Ja āda ir apsārtusi un apdegušais laukums nav liels, to var ārstēt mājas apstākļos, konsultējoties ar ģimenes ārstu. Savukārt, ja apdegums ir plašs (skarta gan seja, gan rumpis un rokas) un/vai uz apdegušās vietas veidojas pūšļi (tulznas), bērns jāved pie ārsta.

Profilakse. Neved bērnu ārā tiešā saules gaismā no pulksten 11 līdz 15, kad saules intensitāte ir visaugstākā. Karstums īpaši bīstams ir bērniem līdz viena gada vecumam.

Palīdzība. Nekavējoties novieto bērnu vēsākā vietā vai ēnā, dod vēsu (ne aukstu!) padzērienu, uzsmidzini vēsāku ūdeni uz ādas un uz pieres uzliec mitru kompresi. Ja bērns zaudē samaņu vai viņa uzvedība nav adekvāta, nekavējoties izsauc ātro palīdzību.

Profilakse. Bērni līdz piecu gadu vecumam visbiežāk ar dažādām ķīmiskām vielām saindējās vecāku nolaidības dēļ. Šajā vecumā bērns īsti vēl neapzinās, kas ir bīstams un kas nē. Līdz ar to pilnīgi visām ķīmiskām vielām (tajā skaitā arī medikamentiem) mājās ir jāatrodas bērniem nepieejamā vietā (augstu, aizslēgtā skapī).

Palīdzība. Ja bērns ir nonācis saskarē ar kādu ķīmisku vielu, piemēram, ieēdis nezināmu daudzumu zāļu vai iedzēris nezināmu daudzumu sadzīves ķīmijas, obligāti izsauc ātro palīdzību. Vienkāršākos gadījumos var konsultēties Valsts zāļu un saindēšanās centrā pa tālruņa numuru 67042473. Tas ir pieejams 24 stundas diennaktī, septiņas dienas nedēļā.

Profilakse. Bērns, atrodoties pie ūdens tilpnes, nedrīkst būt viens un tam vienmēr ir jābūt pieaugušo cilvēku uzraudzībā. Slīkšana ne vienmēr ir atkarīga no bērna peldētprasmes, bet drīzāk no pārgalvības. Bērniem, atrodoties pie ūdens, obligāti ir jālieto peldveste. Uzroči ne vienmēr būs pietiekami efektīvi. Matrači un riņķi ir bīstamāki, tādēļ speciālosti labāk iesaka izvēlēties uzročus un vestes.

Palīdzība. Pirms doties ūdenī, vienmēr izvērtē savas spējas izglābt cietušo. Nekad nedodies ūdenī viens, pievērs apkārtējo cilvēku uzmanību un liec zvanīt pa tālruņa numuru 112. Pēc izvilkšanas no ūdens, atkārtoti pārbaudi cietušā samaņu. Ja ir bezsamaņa un nav dzīvības pazīmes, nekavējoties uzsāc atdzīvināšanas pasākumus.

Profilakse. Visbiežāk bērni aizrijas no sešu mēnešu līdz trīs gadu vecumam. Bērnam tas skaitās normāli - iepazīt pasauli caur muti. Taču mājoklim vai vietai, kurā bērns atrodas, ir jābūt mazulim drošai. Uz zemes nedrīkst atrasties priekšmeti, kurus bērns var viegli norīt. Aizrīšanās var notikt ne tikai ar mantām, bet arī ar pārtiku, it īpaši, ja bērnam tiek dots vecumam neatbilstošs ēdiens.

Palīdzība. Ja bērns tomēr ir aizrijies, jāizvērtē aizrīšanās nopietnība. Ja bērns spēj klepot, tas nozīmē, ka elpceļi nav pilnībā nosprostoti un vecākiem ir jāpalīdz bērnam atklepot svešķermeni. Ja aizrīšanās ir ilgstoša (vairāk par 10-20 minūtēm), nekavējoties ved mazo pie ārsta. Tad, ja bērns nespēj nedz klepot, runāt un elpot, tas nozīmē, ka svešķermenis ir pilnībā nosprostojis elpošanas ceļus. Šādā gadījumā nekavējoties izsauc ātro palīdzību. Sākumā jāizdara pieci pietiekami spēcīgi sitieni starp lāpstiņām, plaukstas pamatni virzot virzienā uz galvu. Ja paņēmiens ir neefektīvs, tad jāveic pieci Heimliha paņēmieni.

Profilakse. Dodoties mežā sēņot vai ogot, ir jāvelk gumijas zābaki, lai izvairītos no čūsku kodumiem. Tāpat arī jebkurš dzīvnieks, pat vislabāk pazīstamais suns, var iekost. Līdz ar to jau no mazotnes bērnam māci pret dabu, dzīvniekiem izturēties ar cieņu un zināmu bijību.

Palīdzība. Ja ir gadījies čūskas kodums (it īpaši odzes), sakostā vieta ir "jānovieto" iespējami zemāk, lai mazinātu indes izplatīšanos pa visu ķermeni. Nekādā gadījumā indi nedrīkst izsūkt ar muti vai saspiest sakosto vietu. Nelieto žņaugu. Savukārt, ja bērnu ir sakodis kāds dzīvnieks, jāizvērtē asiņošanas smagums. Ja asiņošana ir dzīvībai bīstama, jāliek spiedošs pārsējs. Savukārt, ja asiņošana nav dzīvībai bīstama, tad sakosto vietu var izmazgāt ar ziepjūdeni, uzlikt tīru pārsēju un vest bērnu pie ārsta.

Ja nav īpašu sūdzību, būtiska palīdzība nav nepieciešama. Ja koduma vietā ir stipras sāpes, var dot pretsāpju medikamentus. Ja bērnam ir alerģija uz kukaiņu kodumiem un pēc tā dzēliena parādās alerģijas simptomātika, nekavējoties jāzvana Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam.