Septiņas pazīmes, kas liecina – vecāki pārlieku lutina bērnu

Izlutināti bērni ir visai populāra tēma dažādos vecāku forumos, blogos un psiholoģiskajās konsultācijās. Lūk, "Woman-rules" aplūko speciālistu nosauktas pazīmes, kas tev var atvērt acis un saprast, ka arī tu esi starp tiem daudzajiem vecākiem, kuri mīlestības vārdā bērnus pārāk izlutina.

Ļoti daudzi vecākiem ir tendence uzskatīt, ka viņi izrāda vecāku rūpes, ja bērnam dāvanas pērk katru dienu. Taču, pēc psihologu apgalvojumiem, dāvanas bez iemesla bērnu var pārvērst īstā patērētājā un egoistā.

Tandēmā māte-bērns galveno lomu, protams, vajadzētu spēlēt mātei. Ja tiek novērota pretēja situācijas, kurā uzvedības noteikumus ģimenē diktē dēls vai meita, vecākiem vajadzētu pārskatīt savas prioritātes. Tas, ka zīdaiņa vecumā visas bērna vēlmes tiek apmierinātas iespējami ātrāk, ir normāli, bet, ja šāda prakse turpinās arī tad, kad bērns jau sasniedzis 3-4 gadu vecumu, vecākiem jāsāk būt piesardzīgākiem.

Visgrūtāk ir tiem mazuļiem, kuru dēļ vecāki nav noteikuši precīzas robežas uzvedībā. Ja šodien bērnam nav atļauts darīt to, kas tika atļauts vakar, šāda pieeja var zaudēt jēgu. Ja tu esi nolēmis noteikt kādus aizliegumus, tad nevajag tos arī atcelt, jo, redz, tādā veidā tu bērnam dzīvi nemaz neatvieglo, bet gan tikai to sarežģī.

Tie vecāki, kuri ir pretrunā ar paša noteiktiem aizliegumiem, un jau no dzimšanas bērnu neradina pie labas uzvedības normu ievērošanas sabiedrībā, savai atvasei izdara ļoti sliktu pakalpojumu. Jo šāds mazulis var būt ne tikai šķērslis citiem sabiedrības locekļiem, bet ar īviņam pašam būs ļoti grūti iedzīvoties kādā kolektīvā.

Bieži mamma un tētis viegli padodas bērna histērijām un manipulēšanai, piekāpjoties viņam, lai tikai mazulis iespējami ātrāk pārstātu raudāt. Bērni to var iztvert pēc sava prāta, nolemjot, ka vēlamo var iegūt, ja vien sarīkos histēriju, vienlaikus jāatzīmē, ka diezin vai šāda pieeja bērnam noderēs tad, kad pats jau būs pieaugušo dzīvē.

Pat ļoti mazi bērni pilnībā ir spējīgi apzināties iespējamās sekas vieniem vai citiem gājieniem, ko viņi izdara. Ja vecāki ir tendēti pastāvīgi attaisnot bērna nepieņemamo uzvedību ar to, ka "viņš vēl ir maziņš", viņi traucē bērnam būt atbildīgam par personīgajiem izgājieniem, un tā sekas – bērnam tiek liegta iespēja pakāpeniski pieaugt, kļūt patstāvīgākam.

Droši vien tu pamanīji, ka pieaugušie paši rāda nepareizu uzvedības piemēru paši saviem bērniem – viņi var kļūt kaprīzi, sarīkot histērijas, uzskatīt savas vēlmes par daudz svarīgākām, vienlaikus ignorējot citu vajadzības. Nedrīkst aizmirst to – kā ģimenē uzvedas paši pieaugušie, tas ir piemērs pašu bērniem, jo, redz, bērni vislabāk uztver nevis sacīto, bet uzvedības manieres, kuras pārņem arī sev.

Diezin vai kādam no vecākiem gribas, lai viņu bērni būtu egoistiski, neiejūtīgi, kaprīzi, tādi, kas nemitīgi pieprasa, tādēļ daudzi tēti un mammas šaubās, vai ir nepieciešams bērnu lutināt. Tu nevari bērnu izlutināt ar savu mīlestību, vienlaikus daža laba tava rīcība un attieksme pret bērna uzvedību var kļūt par iemeslu tam, ka bērns izaugs kaprīzs un nepaklausīgs.