Vecmodīgie senči: pusaudžu pasaules uztvere un dīvainā komunicēšanās

Pusaudži atklāj pasauli un principā pārvērtē visu. Vecāku pasaule, viņu nostāja un vērtības ir īpaši labs materiāls. Tomēr pusaudži meklē sarunu ar saviem vecākiem, un šim nolūkam viņi reizēm izvēlas neparastus ceļus. Kādus? Par pusaudžu pasaules uztveri, par dīvaino komunicēšanās spēju, "Vēstulēs vecākiem" stāsta Labklājības ministrijas speciālisti.

Aizsargātajā ģimenes telpā jaunietis izvērtē: kam tad ir derīga skola un sasniegumi? Kāpēc bioloģija ir svarīgāka par vēsturi? Vai ir taisnīgi, ja kāds no šiem priekšmetiem tiek apmeklēts vairāk, bet cits mazāk? Kāpēc dzīvei jābūt skaistai? Katrs var nosaukt vēl daudzus citus līdzīgus jautājumus, ko uzdod bērni pubertātes vecumā. Pusaudži izstrādā paši savu virzošo pavedienu savai dzīvei.

Vidēji statistiski meitenes sāk veidot savu pasaules uztveri divus gadus ātrāk, nekā to dara puiši. Mūsu pasaulē atrast uzticamus orientācijas punktus vairs nav tik vienkārši. Viņiem nepieciešama brīvība, bet arī nepārprotamas robežas. No vienas puses – ir arvien mazāk negrozāmu likumu, no otras puses – aizvien lielāka izvēle. Katram pašam ir jāiemācās atrast ceļu cauri šim biezoknim. Pusaudži to mācās, norobežojoties no saviem vecākiem. Bērni uzskata, ka vecāki daudz ko dara nepareizi, viņu vērtību priekšstati ir pilnībā novecojuši, un arī viņu ietekme tiek asi noliegta. Pusaudži meklē vecākos kļūdas, lai pārliecinātos, ka viņi tās pieļauj, lai sev, savukārt, iegūtu iespēju izmēģināt ko jaunu. Lai cik arī šāda izturēšanās nebūtu nogurdinoša, tā ir pilnīgi normāla un nav iemesla satraukumam. Tieši pretēji: būtu pamats satraukties par bērniem, kas ar visu bez ierunām samierinās un nekad nedumpojas.