Sēņu raža šogad mūsu mežos ir gana bagātīga. Turklāt sēņošana ir lielisks veids, kā kopā ar ģimeni pavadīt brīvo laiku svaigā gaisā, vienlaikus bērniem sniedzot zināšanas gan par sēņu dažādību, gan dabas vērošanu kopumā. Ko tik mežā nevar saredzēt, sadzirdēt un sajust! Bet šoreiz ne par to. Uztura speciāliste Jeļena Pavlova stāsta par sēņu vērtīgajām īpašībām un to, no kāda vecuma šīs meža veltes var iekļaut bērna ēdienkartē.
Kas sēnēs vērtīgs
Sēnes ir vērtīgs produkts. Tās satur dažādas minerālvielas – magniju, kalciju, kāliju, nātriju, dzelzi, fosforu, cinku, selēnu utt. Sēnes satur B grupas vitamīnus, sevišķi B3 vitamīnu, nelielos daudzumos B12 vitamīnu, kas atrodams pārsvarā tikai dzīvnieku izcelsmes produktos. Sēnēs ultravioleto staru ietekmē no sēnēs esošā ergosterola veidojas vitamīns D. Tātad, sēnes var kalpot par D vitamīna avotu, uzsver Pavlova.
Tāpat sēnes satur spēcīgu antioksidantu ergotioneīnu. Vēl sēnes satur olbaltumvielas, bet tās nav tik vērtīgas kā dzīvnieku izcelsmes produktos. Tajās ir daudz šķiedrvielu, vidēji līdz 4 procentiem, toties maz tauku un pavisam nesatur holesterīnu, tāpēc tās ir vēlamas cilvēkiem, kuri vēlas samazināt svaru. Tās ne tikai dod sāta sajūtu, bet satur arī ļoti maz kilokaloriju. Piemēram, 100 g baraviku satur tikai 34 kkal.
Sēnes ir veselīgas?
Sēnēm piemīt laba ietekme uz veselību. Ir atrasta saistība starp sēņu patēriņu un krūts un prostatas vēža riska samazināšanu. Vēža risks tiek samazināts par 50-60 procentiem, apēdot tikai 100 g vai pat mazāk sēņu dienā.
Sēnēm ir zems glikēmiskais indekss un tādēļ tās nepaaugstina cukura līmeni asinīs, līdz ar to ir vēlamas diabēta pacientiem. Tāpat sēnes labvēlīgi ietekmē sirds veselību.
Parādās jauni pētījumi par to, ka, iespējams, sēņu lietošana uzturā vai aizkavēt demences attīstību, stāsta uztura speciāliste.
Bet mīnusi? Un kā ar bērniem?
Tomēr sēnēm piemīt arī savi trūkumi, pirmkārt, sēnes ir grūti sagremojams produkts un, otrkārt, sēnes labi uzsūc sevī vides piesārņojumu.
Gremošanas sistēma mazam bērnam vēl nav pietiekami labi attīstīta, zarnu sieniņai nav tik laba barjeras funkcija kā pieaugušajam, un līdz ar to tai cauri var tikt toksīni, mikrobi un citi patogēnie faktori. Aknas arī vēl nepilda pilnvērtīgi atindēšanās funkciju. Tādēļ steigties ieviest sēnes mazuļa ēdienkartē nevajag.
Rekomendācijas par to, kad bērns varētu ēst sēnes, dalās. Bet noteikti to nevajadzētu darīt ātrāk par trīs gadu vecumu, bet vēl prātīgāk mežā salasītās sēnes ēdienkartē ieviest 7-10 gadu vecumā, kad bērna gremošanas sistēma būs nobriedusi šim produktam. Lietot tās ieteicams mērcēs, zupās, sautējumos, bet izvairīties no sālītām vai marinētām sēnēm.
Sēnes ātri bojājas, tāpēc tās jāpagatavo vienas dienas laikā. Jāatceras, ka, vārot sēnes un nolejot ūdeni, nevar atbrīvoties no visām indēm, it īpaši ja nejauši starp pareizajām sēnēm ir gadījusies kāda indīga sēne.
Lai gan bērna ēdienkarte jau aptuveni gada vecumā ir līdzīga ģimenes ēšanas paradumiem, tomēr vecākiem jāsaprot, ka bērns vēl nav pieaugušais un vēl joprojām ir jāpiedomā tā, ko un cik daudz likt bērna šķīvī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
