Raitas komunikācijas pamatprincipi, kas 'salauzīs' pat viskautrīgākos cilvēkus

Džons Stokers, kurš sarakstījis grāmatu "Overcoming Fake Talk", uzsver, ka 40 procentus no visiem pasaules iedzīvotājiem var klasificēt kā kautrīgus. Tas vien nozīmē, ka teju ik uz katra soļa sastapsi pa kādam kautrīgam cilvēkam, ar kuriem būtu jāiemācās kontaktēties. Kā "salauzt" kautrīguma garu un atvērt cilvēku vien piecās minūtēs? Lūk, Stokera padomi veikali komunikācijai!

Vispirms nepieciešams stādīties priekšā, tomēr, kā izrādās, pēc tam jāseko vieglam jautājumam. "Sveicināti, mans vārds ir X. Es esmu no Y. Kas esi tu?"

Lai gan, iespējams, tā var šķist visai virspusēja un dīvaina iepazīšanās, Stokers stāsta, ka tieši vienkāršība ir tas, kas palīdzēs veidot saikni starp jums abiem. Tāpat arī jautājuma uzdošana nodrošinās to, ka starp jums vispār izveidosies jebkāda saruna, kas turpināsies, jo var gadīties, ka kautrīgākie cilvēki var arī vienkārši uzklausīt to, kas esi tu, bet atpakaļ neatbildēt.

"Veicot pirmo soli, lai ar sevi iepazīstinātu un izrādītu interesi par otru cilvēku, ar savu iniciatīvas izrādīšanu tu būsi viņu nedaudz nomierinājusi, kas ļaus kautrīgo acīs tev izskatīties labi un šis cilvēks, visticamāk, novērtēs tavu ieguldījumu," stāsta grāmatas autors. Tomēr noteikti vērts spert vēl vienu soli un pateikt, ka priecājies par izdevību viņu satikt. Piemēram, izmanto frāzi kā – "Es esmu tik priecīga, ka mums beidzot bija iespēja satikties!".

Nav nekāds dižais noslēpums, ka vairumam cilvēku patiešām patīk, ja sarunas laikā izmanto un piemin viņa vārdu. Tas ir arī viens no pārdošanas trikiem. Arī Stokers uzsver, ka svarīgi uzrunāt sarunas biedru vārdā. Viņš gan nebaidās teikt, ka to vajag darīt bieži, kas nozīmē tik, cik vien iespējams.

Cilvēka vārda pieminēšana var radīt iespaidu, ka tu patiešām klausies, tev rūp un tev šķiet interesanti tas, ko viņš stāsta.

Tāpat grāmatas autors iesaka uzzināt sarunas biedra intereses. Tomēr arī šeit uzmanīgi – tu nevēlies izklausīties uzbrūkoša. Viegli un vienkārši jautājumi palīdzēs viņiem atklāt dažādas detaļas par sevi, jo zināms, ka, visticamāk, viņi paši, kautrības vadīti, nemaz neiedomāsies ko tādu tev atklāt. Vaicā par sarunu biedra interesēm, hobijiem vai kaislībām.

Tāpat tu vari izpētīt cilvēku un pēc saviem pieņēmumiem jautāt, vai tā ir patiesība. Piemēram, ja redzi, ka dāmai ir kaklarota ar friziera šķēru kuloniņu, pajautā, vai viņa ir friziere. Tas būs lielisks jautājums, kas veidots no pieņēmuma, un ļaus sarunu biedram atbildēt īsi, tomēr informāciju tu šādā veidā vari noskaidrot.

Kautrīgi cilvēki bieži vien neprot pat palūgt apkārtējo palīdzību arī tad, ja tas ir ļoti nepieciešams. Esi cēlāka – ja redzi, ka ir nepieciešamība, piedāvā savu atbalstu. Vai jau pabrīdini laicīgi, ka pie tevis var vērsties, ja rodas vajadzība.

Kad iemantota kautrīgā cilvēka uzticība un šķiet, ka viņš ir atvēries, ļauj sarunai būt nesamākslotai un plūsti līdzi viņa ritmam. "Tu nekad nevari pat iedomāties, ko tu varētu uzzināt," piebilst Stokers. Klusie ūdeņi vienmēr ir tie dziļākie!