Pareizās un vienīgās atbildes nav. Vienam bērnudārzs ir bijis laiks, kad iegūti labākie draugi. Citam tas saistās ar stingru audzināšanu un negaršīgu biezputru. Mēs vaicājām Mazo ekspertu skolas māmiņai, dūlai un topošo vecāku izglītotājai Katrīnai Puriņai, un viņa nolēma atklāt savas bērnības stāstu – pieredzi, kas atstājusi iespaidu uz viņas meitu Beatrises (8 gadi) un Šarlotes (6 gadi) audzināšanu.
- Septembris klāt, un daudzi bērni atgriezīsies bērnudārzos un skolās. Vai tu gāji bērnudārzā?
Bērnudārzā pavadīju divas vai trīs dienas. Tā bija viena no traumatiskākajām pieredzēm, kāda dzīvē bijusi. Man ir atmiņas par pazemošanu visas grupiņas priekšā, tomēr tie bija padomju laiki, un tas bija diezgan sen. Zemapziņā tas kauns, ko piedzīvoju, bija paliekošs. Ņemot vērā negatīvo pieredzi, mamma ar vecmammu nolēma vairs uz bērnu dārzu mani nevest. Šīs pāris dienas dārziņā ir viena no pirmajām bērnības atmiņām.