Desmit toksisku cilvēku tipi, no kuriem labāk izvairīties  (5)

Kā teikusi Eleonora Rūzvelta: "Lieli prāti apspriež idejas, vidēji – notikumus, bet mazi prāti – cilvēkus".

Dažiem cilvēkiem nav absolūti nekādas kontroles pār savām emocijām. Viņi spēj sadusmoties un sacelt īstu vētru par vismazākajiem sīkumiem, kā arī savas negācijas uzspiest tev, radot iespaidu, ka tu esi visu problēmu sakne.

No šādiem cilvēkiem ir ļoti grūti aiziet, jo viņi mēdz sacelt scēnu par jebko, tāpēc tu jūties arī atbildīga par šāda lēmuma pieņemšanu un viņu reakciju uz to.

Un tad ir cietēji, kuru kārtis sākotnēji ir grūti atklāt, jo tu mēdz iejusties viņu kurpēs un pat neatskārst, ka tā ir vien prāta spēle. Kad kāds zināms laiks paies, tu atskārtīsi, ka viņi nepārtraukti vēlas būt uzmanības centrā un viņiem palīdzību vajag visu laiku.

Šādi cilvēku tipi prasmīgi no sevis noveļ jebkādu atbildību, jo katru mazāko ķibeli viņi pārvērš par nepārvaramu likstu. Viņi necenšas attīstīties un augt, mācoties no pieredzes.

Ar sevi apmātie cilvēki teju vienmēr tev liks justies slikti, jo neviens nav gana labs – tikai viņi paši.

Pavadot laiku ar šādiem cilvēkiem, rodas sajūta, ka jūs esat no divām pilnīgi citām planētām.
Šāda sajūta pārņem tāpēc, ka viņiem šķiet – nav absolūti nekādas vajadzības veidot normālas, cilvēcīgas attiecības starp viņiem un kādu citu. Visticamāk, arī tu esi tikai "darbarīks", kuru viņi izmanto, lai celtu savu ego.

Runājot par skaudīgajiem, zāle vienmēr ir zaļāka visur citur. Pat tad, kad notiek kaut kas neiedomājami labs, viņi neapzinās to un nenovērtē lietu būtību, jo, iespējams, kādam veicies ir labāk. Viņi no tā negūst baudu.

Tā ir tāpēc, ka viņi salīdzina savu ieguvumu ar visas pasaules bagātību. Kamēr viņiem nepiederēs viss, laimīgi viņi nebūs. Būsim godīgi, vienmēr būs kāds, kuram, šķiet, ies nedaudz labāk, nekā tev.
Laika pavadīšana skauģu vidū patiešām ir teju bīstama, jo viņi neapzināti iemācīs tev nenovērtēt savus sasniegumus.

Džoannas Ketlīnas Roulingas "Harija Potera" grāmatu sērijā atprātotāji bija radījumi, kas izsūca cilvēku dvēseles. Brīdī, kad viņi ienāca telpā, tā kļuva tumša, cilvēkiem kļuva auksti un atmiņā atausa viņu ļaunākie notikumi. Roulinga atklājusi, ka viņa šos tēlus veidojusi, balstoties uz ārkārtīgi negatīviem cilvēkiem – tādiem, kuri, ienākot telpā, spēj pilnībā sabojāt visu noskaņojumu.

Viņi ir neiedomājami pesimisti – glāze vienmēr būs pustukša, nevis gandrīz pilna.

Tāpat ir daļa toksisku cilvēku, kuriem patiešām ir slikti nolūki un viņi gūst baudu no citu sāpēm. Viņi ar tevi draudzējās tikai trīs iemeslu dēļ – lai tevi sāpinātu, lai tu justos slikti vai lai kaut ko iegūtu no tevis. Citu vēlmju viņiem nav.

Vienīgais labums, saskaroties ar šādiem cilvēkiem, ir tas, ka viņus var diezgan ātri identificēt un bēgt prom, ko kājas nes.

Tie, kuri vienmēr un visur nosoda pārējos, var tiešām paspēlēt pa nervu stīgām. Viņi vienmēr būs pirmie, lai pateiktu, kas īsti nav sevišķi labi, liekot tev justies slikti.

Tā vietā, lai viņi aprastu ar jauniem cilvēkiem un iepazītu viņu izvēles, viss tiek nosodīts – ikviena mazā izvēle, notikums un lieta. Viņi skatās uz citiem no augšas.

Vērts arī piebilst, ka viņu kritika bieži vien nav sevišķi pamatota. Tāpat viņu teiktais nekādā ziņā nepalīdz tev augt un laboties – drīzāk vispār nolaižas rokas un vēlme kaut ko darīt.

Draudzēšanās ar augstprātīgiem cilvēkiem ir pilnīga laika izšķiešana. Viņi vēlēsies iesaistīties visur, ko dari tu, un vienkārši sporta pēc tevi pārspēt.

Jāpiemin, ka augstprātība ir mākslīgi radīta pārliecība par sevi, jo bieži vien paslēpj būtiskus kompleksus un nepārliecinātību pār sevi. Tāpat tieši augstprātīgie mēdz patiesībā parādīt daudz švakākus rezultātus, piemēram, darba vidē, un ar viņiem ir grūti saprasties. Viņi domā, ka ir līderi, bet bieži vien tā nemaz nav un viņu iedomas liedz viņiem attīstīties, kā arī kļūt labākiem.