Demokrātiskas audzināšanas piekritēji – mammas un tēti – atzīstas, ka periodiski kļūst par savu bērnu manipulāciju upuriem. Izlutinātie mazuļi uzsēžas pieaugušajiem uz kakla, piespiežot izpildīt jebkuru iegribu. Vienlaikus no līdzīgām psiholoģiskām viltībām no bērnu puses nav apdrošināti pat visstingrākie vecāki.
Kā saprast, ka tu ej pārāk īsā bērna pavadiņā? Kādā veidā iespējams atgriezt iepriekšējo autoritāti? Kādas kļūdas nepieļaut, ja tavā mājā parādījies mazs manipulators? Par šo visu "Woman-rules" palīdz tikt skaidrībā psiholoģe Anastasija Vjaliha.
Pirmā kļūda: vecāki pārāk novēloti pamana bērna centienus manipulēt
Vairums vecāku pieļauj vienu un to pašu kļūdu: nepamana pirmās manipulēšanas pazīmes no bērna puses. Bet, kā zināms, savlaicīgi nediagnosticēta slimība noved pie sarežģījumiem.
Pēc psiholoģes sacītā, zīdaiņi nespēj manipulēt ar apkārtējiem. Centieni pievērst sev uzmanību lielā mērā ir pakļauti instinktiem. Mazulis pats nespēj par sevi parūpēties, tādēļ sauc palīgā mammu. Bet, lūk, jaunākajā skolas vecumā bērns jau apzināti cenšas manipulēt ar mammu, tēti, vecmāmiņām, vectētiņiem, tantēm un citiem tuviem cilvēkiem. Ja bērns izvēlējies šo metodiku, kas ļauj viņam no pieaugušajiem iegūt kāroto, viņš regulāri to arī pielietos.
"Lai neļautu savā bērnā attīstīties manipulatora īpašībai, ir svarīgi savlaicīgi atpazīt pirmos manipulācijas mēģinājumus un skaidri likt saprast, ka tā nestrādā," atzīmē psiholoģe. Lai to izdarītu, regulāri jāatzīmē šīs situācijas, kas mēdz atkārtoties, kad bērns iegūst to, ko tu viņam neesi ļāvis.
Kā metodi, lai iegūtu kāroto, tavs mazulis var izmantot asaras, lūgšanos, glaimošanu, kā arī histērijas sarīkošanu un pat agresiju.
Ja vecāki ir uzmanīgi un jutīgi, tad viņiem nesagādās grūtības nodefinēt "traģēdiju apmērus", un reālo svarīguma pakāpi tam, ko bērns vēlas iegūt, un tādā veidā pārtraukt manipulēšanas mēģinājumus. Tāpat ir svarīgi tieši parunāt ar bērnu (pirms vēl emocijas viņu pārņēmušas pilnībā), uzzināt, ko viņš konkrēti grib un kāpēc.
Otrā kļūda: muļķīgs piemērs
Psiholoģe uzsver, ka dažreiz vecāki paši provocē bērnus, pamudinot izmantot manipulēšanu, lai sasniegtu kādu mērķi.
"Pirmkārt, viņi paši var manipulēt ar bērniem, ja nezina citus ceļus, kā ietekmēt bērna uzvedību, vienlaikus ar to arī parādot negatīvo piemēru. Otrkārt, vecāki var neapzināti nostiprināt kādureiz jau izpausto manipulēšanas gājienu. Par svarīgāko atbalstu bērnam kalpo, protams, tas, ka viņš saņem to, ko pieprasījis," komentē eksperte.
Trešā kļūda: padoties un piekāpties
Patiesi, dažreiz pieaugušajiem ir vieglāk piekāpties satrauktajam bērnam, lai tikai viņš nomierinātos un "atšūtos". Visbiežāk mammas un tēti pakļaujas bērna provokācijām sabiedriskās vietās: ciemos, veikalā, poliklīnikā.
Pietiekami izplatīta parādība – rotaļlietu veikalā bērns sarīko histēriju, pieprasot nopirkt lelli vai mašīnu. Un mamma, no kauna sarkstot par savu nepaklausīgo atvasi, aplaimo viņu ar jaunu mantu, proti, kļūst par manipulatora upuri.
Ja arī tu nokļūsti līdzīgā situācijā, nesteidzies padoties un izpildīt prasības, kuras pārsniedz tavas interešu robežas. Izrādi pacietību un nepiekāpību. Pretējā gadījumā, bērns, sajūtot tavas vājās puses, arī turpmāk tevi piespiedīs padoties par labu kaprīzēm.
Ceturtā kļūda: agresijas izrādīšana
Tātad, tu apzinies, ka bērns ar tevi manipulē. Aizvainojums, dusmas un vēlme sodīt mazo manipulatoru – dabiska reakcija. Tomēr jāapzinās, ka destruktīvas emocijas konkrētajā gadījumā var pielīdzināt ātri uzliesmojošam šķidrumam, ko ieliet nelielā ugunskurā.
"Es pat iedomāties nespēju, ka mana vētrainā neapmierinātība par dēla uzvedību vēl vairāk pasliktinās situāciju. Viņa manipulēšana beidzās ar to, ka viņš izlikās slims katru reizi, kad negribēja iet uz skolu. Ar manu piekrišanu palika mājās, bet pēc tam es zvejoju viņa melus. Rājos, atņēmu mobilo tālruni, draudēju sūdzēties tēvam, pat raudāju. Bet viņš tikai kā atbildē smīnēja," ar pārdzīvoto dalās kāda 12 gadus veca skolēna mamma Olga. "Bet tad kāds no skolotājiem ieteica man izmēģināt citu taktiku – saglabāt mieru, runāt bez uzmācīgu, paaugstinātu skaņu pielietošanas, pieņemt konkrētu lēmumu par soda apmēru par melošanu un skolas kavēšanu. Tā rezultātā bērns pārtrauca pret mani pašu izmantot manu mīkstsirdību, viņam kļuva garlaicīgi ar mani manipulēt, jo tam vairs nebija jēgas," turpina pusaudža mamma.
Padomi vecākiem
Ļoti svarīgi ir nepārspīlēt, cenšoties sevi pasargāt no dancošanas pēc bērna stabules. Daži vecāki uzskata, ka labākais veids, kā pārtraukt bērna centienus kaut ko izspiest – ignorēt tos. Šādu uzvedību bērni var uztvert kā vienaldzību attieksmē pret viņiem un viņu vajadzībām. Tā rezultātā mēs varam saņemt bērna aizvainojumu, noslēgšanos, dusmas, bet sliktākajā gadījumā arī depresiju, izprovocējot nepatiesus secinājumus: "Viņiem esmu tukša vieta. Mani nemīl."
Kā gan pareizi samazināt manipulēšanas risku (vai vismaz manipulāciju biežumu) no bērna puses, vienlaikus neizjaucot trauslo savstarpējās sapratnes tiltiņu? Lūk, septiņi psiholoģes ieteikumi!
- Esi pārliecināts par savu taisnību. Domās nosaki stingras un konkrētas robežas: "labi" un "slikti", "pieņemami" un "nepieņemami". Šīs robežas palīdzēs tev pieņemt lēmumu, un tās nekādā gadījumā nedrīkst pārkāpt.
- Bērnam nosaki tikai pamatotas un vissvarīgākās robežas. To iekšienē atvēli vietu arī brīvībai – nevar bērnam aizliegt pilnīgi visu.
- Cieni bērna domas, taču paskaidro, ka gala lēmumus pieņem pieaugušais.
- Esi godīgs un atklāts, ievēro pieņemtos ģimenes noteikumus, bet, ja pieļāvi kļūdu – atzīsti to.
- Ļauj bērnam parādīt negatīvās emocijas, kad viņš nav ieguvis to, ko vēlējies, nerāj viņu par histērijām, tomēr nepiekāpies.
- Kontrolē savas emocijas un vienmēr saglabā mieru, esot kopā ar bērnu.
- Saglabā vai atjauno uzticamības pilnas attiecības ar bērnu, biežāk saki to, cik stipri viņu mīli.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
