Piedāvātie eksperimenti un uzdevumi ļaus bērnudārza vecuma bērnam kļūt par pētnieku – mācoties, vērot notiekošo, nogaidīt, pašam darbojoties, nonākt līdz secinājumiem, rast atbildes uz jautājumiem. Idejas, kā bērnā audzināt pētnieka garu, piedāvā Valsts izglītības satura centrs īpaši sagatavotā materiālā "Attīstošo spēļu izmantošana pirmsskolas izglītībā".
Rudens lapu pētnieks
Rudenī, kas straujiem soļiem tuvojas, kad kokiem krīt lapas, kopā ar bērnu dodies pastaigā, kurā bērnam tiek dots uzdevums – savākt dažādas formas lapas. Kad lapas salasītas, var turpināt darbošanos telpā – paņem baltu papīra lapu, paliek zem tās koka lapas ar dzīslojumu uz augšu, tad aicina bērnu pārkrāsot ar vaska krītiņu un kopīgi vērot dažādo lapu dzīslojumu atveidus.
Šo uzdevumu interesantāku padarītu tas, ja lapu dzīslojumu pētīšanai varētu izmantot palielināmo stiklu. Arī ar krītiņu vilktu lapas dzīslojumu ir interesanti apskatīt ar lupu.
Pupiņu diedzēšana
Nepieciešamie materiāli: stikla burkas, pupas, melnzeme, papīra dvieļi, ūdens.
Izpētes gaita: vispirms ar bērnu jāizrunā, kas ir vajadzīgs, lai pupiņas varētu dīgt, tās jāapskata. Tad seko eksperiments – ieber burkās melnzemi, ieklāj nelielu gabaliņu samitrināta papīra dvieļa, tad uzliek pupas. Eksperimenta laikā jāraugās, lai papīrs vienmēr būtu samitrināts. Var izveidot dienasgrāmatu, kurā veikt ierakstus vai zīmējumus par augšanas procesu. Tā bērns uzskatāmi var iepazīties ar pupas augšanas posmiem, mācīties novērot un pastāstīt par saviem vērojumiem. Šo eksperimentu var veikt arī bērnudārzā, piemēram, bērnus sadalot pa mazākām grupiņām.
Augiem ir jādzer
Nepieciešamie materiāli: pārtikas krāsa, divas baltas puķes, piemēram, neļķes vai sniegpulkstenītes (pēc gadalaikā pieejamā ziedu klāsta), stikla vāzes.
Izpētes gaita: bērns vāzē ielej ūdeni. Vienā vāzē ūdenim piepilina klāt pārtikas krāsu, piemēram, sarkanu vai zilu, tad vāzē ieliek puķes. Otrā vāzē atstāj parastu ūdeni un ieliek ziedus. Pēc kāda laika bērni varēs novērot, ka puķe, kas ievietota vāzē ar krāsaino ūdeni, vairs nav balta, tā ir iekrāsojusies ūdenim pievienotajā krāsā. Ar bērnu ir jārunā, kas ir mainījies un kāpēc. Lai bērni izprastu procesu, var noderēt līdzība, ka puķe uzņēmusi ūdeni līdzīgi kā bērns, kas sūc dzērienu ar kokteiļa salmiņu. Var rosināt bērnu uzzīmēt izpētes soļus vai savu redzējumu par augiem un to kopšanu.
Kā lietus laikā uzvedas čiekuri?
Šis eksperiments ir veicams lietainā dienā un atklās, ka arī augi ir jutīgi pret laikapstākļu maiņām. Kopā ar bērnu atrod parkā vai mežā čiekurus un noliec tos vietā, kur tie nesalīs. Atstāj tos tur, līdz lietus nolijis. Tad kopā ar bērnu čiekurus ienes siltā telpā un vēro pārmaiņas. Sausā un siltā gaisā čiekuri atvērsies.
Kas peld un kas grimst
Šim eksperimentam būs nepieciešama liela ūdens bļoda un dažādi priekšmeti, piemēram, korķis, karote, akmens, gumijas rotaļlieta. Pirms katra priekšmeta ielikšanas ūdenī ar bērnu ir jāpārrunā, kā viņš domā, kurš priekšmets peldēs, kurš grims un kāpēc. Eksperimenta laikā iespējams, ka ūdens izšļakstīsies, tādēļ ieteicams galdu apklāt ar vaskadrānu. Kopīgi var izveidot tabulu, kur vienā ailē ierakstīt vai uzzīmēt eksperimentā izmantotos priekšmetus, bet otrā atzīmēt secinājumus par to, kurš no priekšmetiem peld un kurš grimst. Svarīgi ar bērniem vienoties par pierakstu un kopā izdomāt iespējamos apzīmējumus.
Ņem vērā, ka…
Bērns daudz labāk atceras un iemācās to, ko ir paveicis pats. Bērna gandarījumu nemazina pūles, kas bija jāpieliek vai kļūdas, ko vērīgs pieaugušais ir palīdzējis izlabot. Bērna paša pieredzē atklātais ir daudz nozīmīgāks nekā tas, ko neatlaidīgi un aizrautīgi cenšas skaidrot pieaugušais pat interesantas nodarbības laikā, kur bērns ir tikai klausītājs. Tāpēc ļausim bērniem darboties un neapslāpēsim viņu tieksmi pēc aktīvas un radošas darbības!