Foto: Shutterstock
Bērna normālai attīstībai – gan fiziskai, gan emocionālai ir nepieciešamas daudz dažādu lietu, taču, kļūstot vecākam, mazulim vairākas no tām vairs nav vajadzīgas, tās pat var kalpot kā traucēklis normālai attīstībai. Lūk, "Passion" autori piedāvā septiņu lietu apkopojumu, no kurām ir vērts savlaicīgi atteikties, lai izaudzinātu brīnumbērnu!

Knupītis pēc viena gada dzimšanas dienas

Iespējams, tu vaicāsi – kāpēc tieši pēc gada? Speciālistu atbilde: pēc gada sasniegšanas bērniem pazūd zīšanas reflekss, kas līdz tam laikam daļēji vai pilnībā (tas atkarīgs no tā, cik ilgi bērns ir barots ar krūti) tika aizstāts ar māneklīti.

Taču daudzi bērni vecāku slinkuma dēļ tos neizlaiž no mutes pat līdz trīs, četru gadu vecumam. Protams, ar knupīti ir vieglāk. Pirmkārt, mazulim ir vieglāk nomierināties. Savukārt vecāki ar knupi atvieglo sevi – sak, iespraud mutē un kādu laiku būs klusums, bērns būs apmierināts!

Foto: Shutterstock

Otrkārt, vecākiem nav jāmeklē knupja aizstājējs un jāpieliek pūliņi, lai savlaicīgi bērnu atradinātu no šī aksesuāra. Bet, treškārt, saskaņā ar vispārēju viedokli, gandrīz visi bērni suļķē knupi, un nekas. Tomēr šāda pseidomīlestība var radīt nepatīkamas sekas gan bērnam, gan mammai. Problēmas ar krūtsbarošanu, runas attīstības traucējumi, nepareizs zobu sakodiens, pirksta sūkšana, nagu graušana – un šis nebūt nav pilnais iespējamo problēmu saraksts.

Galvenais – bērns neattīsta spēju izteikt savas jūtas un emocijas. Tieši tādēļ daudzi pieaugušie saglabā ieradumu likt mutē dažādus priekšmetus: pildspalvas, zobu bakstāmos kociņus, cigaretes. Tas ir saistīts ar to, ka komforta un drošības sajūta bērnībā šiem cilvēkiem asociējās ar māneklīti, tādēļ jebkurā, īpaši stresa situācijā, viņi mēģina kaut ko iebāzt mutē.

Autiņbiksītes pēc pusotra gada vecuma

Foto: Shutterstock

Bez šī izgudrojuma mūsdienās neiztiek neviena jaunā mamma – autiņbiksīšu pozitīvās īpašības, protams, ir gana daudz. Tās ir ērtas gan mazulim, gan vecākiem: sauss dupsis – mierīgs un apmierināts mazulis. Tas būtu jāattiecina uz bērniem līdz aptuveni pusotra gada vecumam.

Pavisam cita lieta – bērneļi vecumā no pusotra līdz trīs gadiem, kuriem jau pašiem vajadzētu kontrolēt čurāšanas un kakāšanas procesus. Un, lai tos apgūtu, tieši slapjas biksītes palīdz. Tās liks justies diskomfortā, radot nepatīkamas sajūtas. Ja bērns dienu un nakti pavadīs autiņbiksītēs, nekas nespēs viņu stimulēt prasīties uz podiņa.

Runājošās interaktīvās rotaļlietas

Foto: AFP/Scanpix

Bērniem patīk runājošas, dziedošas, kustīgas rotaļlietas – tas ir jautri un aizraujoši. No vienas puses, šādi "spēļu gadžeti" izklaidē mazuli, bet no otras puses – nepavisam neveicina bērna attīstību. Ko dara bērns, kura rokās nokļūst muzikāla lelle ar virkni funkcijām? Pareizi, nospiež podziņu, kas rada mūziku un liek mantai kustēties, un tā atkārto vienas un tās pašas frāzes, kas ir ierakstītas ne vienmēr ideālā kvalitātē.

Bērna fantāzijai atliek aprobežoties ar šīs mantas interaktīvajām īpašībām. Kad bērns spēlējas ar parastām lellēm, mašīnītēm vai karavīriņiem, viņš pats rada savus tēlus, maina intonācijas, katram piešķir savu lomu, tos vada atkarībā no iedomātā spēles sižeta. Tieši šādas spēles attīsta bērna iztēli.

Izliekti galda piederumi

Foto: Shutterstock

Šie piederumi bērniem paredzēto lietu kategorijā varētu uzvarēt nominācijā "Mārketinga triki nepieredzējušiem vecākiem". Ražotāji cīnās par pircēju, piedāvājot arvien jaunas un jaunas lietiņas bērniem, ar uzlabotām īpašībām, kuras radītas, pirmkārt, vecākiem.

No pirmā acu uzmetiena, izliektie galda piederumi it kā domāti, lai bērnam atvieglotu patstāvīgu ēšanas procesu: bērnam ir vieglāk un ērtāk satvert, noturēt dakšiņu, karoti, lai iespējami mazāk pārtikas izkristu uz grīdas un vairāk nonāktu mutē. Taču praksē redzams, ka, izmantojot šos bērniem "ērtos" piederumus, viņi pārstāj mācīties pārvarēt grūtības un novest procesu līdz uzvarošam rezultātam.

Ja bērns pierod ēst ar šādu speciāli izliektu karotīti, pēc tam ar grūtībām spēj turēt parasto – viņam vienkārši nebūs nepieciešamās pieredzes un zināšanas. Tā rezultātā viņam var pat parādīties histērijas maltītes laikā vai atteikšanās pašam ēst. Tev taču tas nav vajadzīgs?

Skrejritenis ar trīs riteņiem pēc trīs gadu vecuma

Foto: Vida Press

Skrejritenis ir nepieciešams sporta inventārs bērna attīstīšanai un fizisko aktivitāšu nodrošināšanai. Vecumā no pusotra līdz diviem gadiem bērns tikai iepazīstas ar šo kustību ierīci, tādēļ papildu ritenis ir pilnīgi pieņemams variants. Tā bērns var iemācīties patstāvīgi un pārliecinoši vizināties bez pieaugušo iesaistes. Taču vecumā no trīs gadiem bērnam vajadzētu pārsēsties uz transportlīdzekli, kas jau ir klasi augstāk – ar diviem riteņiem.

Skrejriteņa vadīšana, kuram ir divi riteņi, no bērna prasīs jau šādas tādas prasmes un iemaņas. Šis braucamais ir daudz ātrāks, ar lielākām manevrēšanas iespējām, tādēļ būs nepieciešams nedaudz vairāk laika, lai uzķertu visas tā vadīšanas nianses un saglabātu līdzsvaru. Bez zilumiem un puniem droši vien arī nevarēs iztikt – un tas ir normāli. Protams, daudzi vecāki cenšas pasargāt savu atvasi no nevajadzīgām traumām un asarām, bet sevi – no nepieciešamības palīdzēt bērnam apgūt šīs prasmes. Tādēļ gana daudz bērnu tik ilgi nepārsēžas uz velosipēdiem vai divriteņu skrejriteņiem.

Gadžeti bez ierobežojuma

Foto: Shutterstock

Ja nevēlies, lai tavs bērns izaugtu par nozombētu spēlmani, kurš ne par ko citu neinteresējas, tad ierobežo līdz minimumam to laiku, ko viņš pavada pie planšetes, datora, viedtālruņa vai vēl kādas citas ierīces. Citādi aizraušanās ar šādiem gadžetiem ar laiku pārvērtīsies datoratkarībā, no kuras būs ļoti grūti izārstēties.

Aizraušanās ar laika pavadīšanu virtuālajā vidē negatīvi ietekmē bērna psihi, kas var novest pie psiholoģiska un neirotiska rakstura problēmām: intereses trūkuma par reālo dzīvi, noslēgtības, agresijas, depresijas, nervu sabrukuma un citām veselības problēmām.

Ieslēgts televizors

Foto: PantherMedia/Scanpix

"Runājošās kastes" kults valda neskaitāmi daudzās ģimenēs. Dažās ģimenēs televizors tiek izslēgts tikai uz nakti, bet fona režīmā darbojas visu cauru dienu. Tāda pasīva skatīšanās bērniem ir ļoti kaitīga.

Pirmkārt, cieš redze. Pat tad, ja televizorā rāda pieaugušo pārraidi, bērns ik pa laikam pievērsīsies ekrānam. Otrkārt, mazulis novērsīsies no savām rotaļām, kas negatīvi ietekmēs viņa attīstību. Treškārt, patstāvīga skaņa, ko rada televizors, kļūs tik ikdienišķa, ka turpmāk bērnam var rasties uzvedības problēmas un izpaliks panākumi skolā. Neierastā situācijā, kad apkārt būs kluss, bērnam būs grūti koncentrēties un nosēdēt veselu mācību stundu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!