Visi punkti uz i. Mammas vēstule pusaugu meitai, kas saviļņojusi soctīklus  (2)

1. Iespējams, ka pēc trīs gadiem es Tevi varu padzīt no mājām. Izklausās briesmīgi, vai ne? Un tomēr. 18 gadu vecumā Tev būs divi rīcības varianti:

Tu iestāsies universitātē, es Tevi atbalstīšu, kā spēšu, līdz Tu pabeigsi skolu vai atradīsi darbu. Cits variants – Tu neej uz augstskolu (un es nekad Tevi par to nenosodīšu) un ej strādāt. Un nodrošini savas vajadzības pati. Es neuzturēšu nestudējošu meiteni, kas sasniegusi 18 gadu slieksni, jo uzskatu, ka tā nav pareizi. Tev ir trīs gadi, lai izdarītu izvēli…

Jā, mēs jau esam izdomājuši, kā pārplānot dzīvokli. Tavā istabā būs mūsu guļamistaba.

2. Tu esi jauka. Tu esi skaista. Tu esi ļoti gudra. Tu esi krietni labāka par mani. Tu esi brīnišķīga. Es Tevi pazīstu 15 gadus un Tu esi daudz labāka, nekā es biju iedomājusies savos vispārdrošākajos sapņos. Ja kāds to nesaprot, tā ir viņa problēma. Nu, un nedaudz arī tēta, taču viņš itin veikli prot lidināt no trepēm, tādēļ es par to nesatraucos.

3. Es neesmu Tev piemērs. Tu esi absolūti citāda, individuāla personība, Tev nav jāmīl tas, ko mīlu es, Tev ir pilnīgas tiesības apšaubīt manu autoritāti un noliegt manas vērtības. Viena nianse: Tu esi atbildīga par savu izvēli.

4. Tu esi brīva. Es neko no Tevis negaidu. Tu vari izvēlēties sētnieces, manikīres, atslēdznieces, metinātājas, mājsaimnieces, biznesa analītiķes, biroja vadītājas darbu vai sākt strādāt par kasieri veikalā. Es nevaru iejaukties Tava dzīves ceļa izvēlē. Tomēr atceries pārlasīt šīs vēstules pirmo punktu.

5. Tu man neesi neko parādā. Es neaudzināju Tevi uz parādu. Es negaidu ūdens glāzi, nerēķinos ar to, ka Tu man nodrošināsi vecumdienas bez raizēm, es nesapņoju, ka Tu saņemsi Nobela prēmiju. Tev ir tiesības izvēlēties to, kas ir svarīgi un vērtīgi Tev. Vai laist visu pašplūsmā. Tā ir Tava dzīve un Tava izvēle.

6. Tev ir mājas. Lai kas Tavā dzīvē nenotiktu, es būšu līdzās, ja Tev to vajadzēs. Es atbalstīšu un samīļošu, es jutīšu līdzi un mēģināšu palīdzēt, ja Tu lūgsi. Bet es neiejaukšos patvaļīgi.

7. Man ir sava dzīve. Man nav pienākuma skriet palīgā pēc pirmā svilpiena, pamest savas lietas Tevis dēļ, upurēt savu komfortu Tavā labā. ES VARU. Bet TAS NAV PIENĀKUMS.

8. Tev ir sava dzīve. Tu pati izlemsi, ar ko precēties, vai dzemdēt bērnus, vai kļūt par lesbieti, vai iestāties kādā partijā. Maniem uzskatiem, politiskajām simpātijām, dzīves pārliecībai – tam nekādi nav jāietekmē Tevi. Tu drīksti rīkoties, kā sirds vēlas. Tādēļ Tu mani nepazaudēsi, nekļūsi par nevēlamu personu, Tu joprojām būsi mana meita.

9. Neviens nevēlas Tev kaitēt. To nav viegli saprast, bet tā ir tiesa: visi domā tikai par sevi. Arī es, jā. Jebkurš cilvēks jebkuros apstākļos uzvedas tā, kā uzskata par pareizu. Neviens (psihiski vesels) cilvēks apzināti nebojā savu dzīvi. Viņš (vai viņa) rīkojas tā, kā (no sava redzespunkta) viņam būs labāk. Nekas cits. Vienkārši jūsu pasaules uzskati nesakrīt.

10. Pasaule ir netaisnīga. Nav garantētu veidu, kā gūt panākumus vai izbēgt no neveiksmēm. Tu šo pasauli nekontrolē. Tu vari visu darīt pareizi un attapties dibenā. Tu vari pārkāpt visus pasaules noteikumus un būt zirgā. Vienīgais, par ko jāsatraucas – godīgums. Nemelo sev. Mācies sevi saprast. Apzinies savas patiesās vajadzības un jūtas. Un domā, kā Tev būtu labāk.

11. Tavs "labi" gandrīz vienmēr kādam citam nozīmēs "slikti". Tu iegūsi kāda cita vietu augstskolā vai lielveikala kasē. Tu tiksies ar kāda cita cilvēka mūža mīlestību vai kinoteātrī iesēdīsies kāda cita mīļākajā vietā. Necepies. Tavs "slikti" vienmēr kādam citam nozīmēs "labi", tā kā jūs būsiet kviti.

12. Par 100% Tu vari ticēt tikai sev. Nē, pat man nē, es taču nevaru ielīst Tavā galvā. Tu pilnīgi noteikti kaut ko slēp, kaut ko neizstāsti līdz galam. Es zinu, es daru tieši tāpat. Arī man ir mamma. Tikai Tu pati zini VISU par sevi. Tikai Tu zini, ko spēj.

13. Nepārcel atbildību. No 18 gadu vecuma Tu esi atbildīga par savu dzīvi. Un te nedarbojas nekādi Viņakuce vai Viņšāzis. Dzemdē bērnus, ja spēsi viņus izdaudzināt viena. Ķeries pie projekta, ja varēsi to izvilkt bez kolēģiem. Emigrē, ja varēsi izdzīvot svešā valstī viena. VIENA. Ja paveiksies un Tev būs palīgi, ģimene, tuvinieki – Tev būs vieglāk. Bet viņiem tas NAV PIENĀKUMS. Nerēķinies ar viņiem.

14. Izvērtē. Katrai rīcībai ir sekas. Varbūt Tu nevarēsi paredzēt visu. Taču mēģini izskaitļot maksimumu. Jo labāk aptversi variantus, jo saprātīgāk rīkosies.

15. Neklausi mani. Esmu savirknējusi 14 punktus, kuri, manuprāt, padarīs Tavu dzīvi labāku par manējo. Bet Tu neesi es (par to, starp citu, bija atsevišķs punkts). Nesalīdzini. Nepielīdzinies. Ej un dzīvo. Es Tevi laidu pasaulē nevis tādēļ, lai Tu būtu mana meita. Es gribēju laist pasaulē cilvēku, kurš nodzīvos savu dzīvi. Ej un izdzīvo to.

15.a Tikai pēc tam nežēlojies.

15.b Un neatslēdz telefonu. Es satraucos.

Darjas Koroļkovas vēstuli feisbukā vari aplūkot šeit.