Audzinātāja: Atkal puspliks! Kā pareizi apģērbt bērndārznieku

"Cik bieži jūsu bērnus bērnudārzā "izlaiž plikus"? It kā viss skaidrs – audzinātājas vienkārši neprot apģērbt bērnus. Apspriedīsim visu draudzīgi, kā viņas iemācīt!" mudina Līna.

Vēlams, lai bērnudārzā stāvētu gumijas zābaki un daži pāru maiņas zeķu. Pat tad, ja ārā nav nokrišņu, zāle bieži vien mēdz būt mitra, bet kājas auduma apavos ātri samirkst, kas ne vienmēr uzreiz ir pamanāms pedagogam. Auduma apavi ir aktuāli vasarā, lai izvairītos no kāju svīšanas. Ja tu tomēr izvēlies par labu sporta apaviem vai puszābakiem, paseko, lai tie nesamirktu – par to var pārliecināties, pašiem aizejot pastaigā ar bērnu pa mitru zāli. (Tu taču pastaigājies ar bērniem, vai ne?)

Ja bērnam kājas ir aukstas, nesteidzies viņam uzvilkt ziemas zābakus – pamēģini iztikt ar siltākām zeķītēm, pagaidām ne vilnas. Uzreiz saku, ka aukstas kājas un rokas – daudzu vecāku klupšanas akmens. Bieži vien, kad bērnam kājas ir aukstas, mugura ir gandrīz slapja, iespējams, pie vainas ir asins apgāde, nevis slikti apavi. Arī auksto roku problēma ne vienmēr jāsaista ar to, ka bērns ir "slikti apģērbts". Iespējams, ir vērts līdzi iedot cimdiņus, neraugoties uz to, ka pagaidām vēl ir tikai septembris.

Bērniem, kuri jaunāki par 3,5–4 gadiem, kategoriski neiesaka apavus ar auklām un ciešus apavus ar rāvējslēdzēju sānos. Arguments "jātrenējas pašam aizsaitēt kurpju auklas" skan komiski attiecībā pret divus gadus vecu bērnu, bet 15 pāru apavu aizšņorēšana paņem kā minimums 20 minūtes no pastaigai paredzētā laika. Cita lieta, ja tu mājās nodarbojies ar auklu sasiešanas treniņiem. Tādā gadījumā der to apspriest ar audzinātājiem un pabrīdināt, ka zābaciņi ar auklām tavam bērnam ir uzvilkti ar īpašu domu.

Mīļie vecāki, bērni līdz trīs gadu vecumam parasti neprot paši uzvilkt cimdiņus, un bieži vien audzinātājas pavada 10 minūtes, cenšoties "apģērbt" nepaklausīgos pirkstiņus, tērējot dārgo pastaigai domāto laiku un neizbēgami kavējoties. Izdari izvēli par labu dūraiņiem, nebaidoties, ka mazie pirkstiņi zaudēs daļu prieka, iepazīstot apkārtējo pasauli – sīkās motorikas attīstībai tiek veltīts pietiekami daudz laika nodarbībās. Ziemā labāk izvēlēties garus dūraiņus no nemirkstoša auduma, kurus, atkarībā no gumijas platuma, var nēsāt gan uz, gan zem virsjakas piedurknes.

Vēlams pārliecināties, vai cimdi nekrīt nost. Aktualitāti arī nezaudē pie cimdiem piešūtas gumijas, kas ievērtas virsjakas piedurknēs. Tiesa, tādā gadījumā ir vērts pārliecināties, vai auklīte pilda savus pienākumus, pēc pastaigas cimdiņus uzliekot žāvēties uz radiatora.

Cepures izvēle nav vienkārša lieta. Galvenais kritērijs – tai nevajadzētu slīdēt nost. Ja tu atnāc pēc bērna un viņa austiņas ir redzamas ārpus cepures – vari būt vairāk nekā pārliecināta, ka pastaigas laikā katru minūti cepuri neviens viņam nekārtoja. Neraugoties uz tavu sašutumu, tas vienkārši nav iespējams!

Cepuri var pārbaudīt tikai praksē – ne vienmēr aizsienamie glābj, bieži vien komiskā veidā aizsienamās aukliņas bērnam iegriežas kaklā, bet ausis vienalga ir "kailas". Vairumā gadījumu cieši pieguļ un "labi sēž" cepures-skafandri (kopā ar šallīti), taču arī tās nereti pieviļ – šajā gadījumā ir ļoti svarīgi piemeklēt izmēru. Stiprā salā zem cepures-skafandra var pavilkt plānu, austiņām cieši piegulošu cepurīti. Starp citu, šāda cepure, ja vien pareizi izvēlas izmēru, atrisina problēmas ar šalli, kas bieži vien ir pārāk lielas, "slidenas" vai pārāk brīvas. Šalle-apkaklīte bieži vien ļoti slikti pieguļ kaklam, kļūst vienkārši bezjēdzīga, piemēram, izstiepjoties.

Ja cepure iekšpusē kļūst mitra, tā ir ticama pazīme, ka tā ir pārāk cieša, īpaši, ja tavs bērns ir aktīvs (neaizmirsti par to pavaicāt audzinātājai, bieži bērnudārzā bērni uzvedas citādāk nekā mājās). Vienlaikus līdz paranojai baidīties, ka bērns sasvīdīs, arī nav vērts – ja sasvīdis bērns izģērbsies siltās telpās, tad saaukstēšanās nedraud.

Bieži vecāki izvēlas kombinezonu ar mērķi aizsargāt bērna muguru no vēja un sniega. Milzīga kombinezonu mīnuss – tie ir briesmīgi neērti gadījumā, ja bērnam savajagas uz tualeti. Pietiekami labs aizstājējs ir komplekts no biksēm ar lencēm (bikšturiem) un pagarāku virsjaku.

Tam, cik biezs ir virsējais apģērbs atkal ir atkarīgs no paša bērna, viņa aktivitātes un asins apgādes.

Beigu beigās, ja tev ir stingras prasības pret to, kādam jābūt bērna apģērbam, nosaki tās un seko to izpildei. Nepieturies pie principa – paskatīšos, bet pēc tam pateikšu, ja kaut kas ne tā. Tu savu bērnu pazīsti vislabāk. Pazīsti taču, vai ne?

PS: Visiem iepriekšminētajiem padomiem ir stingri rekomendējošs raksturs, un, ja zābaciņi ar auklām un kleita ar 14 pogām uz muguras ir vienīgie apģērba gabali, tev par to nevienam nav jāatskaitās, izņemot gadījumos, kad apģērbs apdraud drošību, piemēram, ir stingri aizliegtas čībiņas-iešļūcenes un pārāk garas kleitas un svārki."