10 bieži pieļautas kļūdas meitu audzināšanā

Psihologs Mihails Labkovskijs "Vospitaj" stāsta par galvenajām kļūdām, kuras pieļauj vairums mammu. "Lai gan nē, šķiet, ka tā rīkojas visas," pieļauj psihologs. Te nu tās būs – 10 biežāk pieļautās kļūdas tieši meitu audzināšanā!

Tā vietā, lai meitai sacītu: "Tev jāiemācās gatavot ēst", ir jāsaka: "Nāc, iesim abas kopā garšīgu zupu uzvārīt". Un to arī paveikt. Ja meitene redz, ka mamma gūst gandarījumu no tā ko dara, arī viņa vēlēsies apgūt šīs iemaņas.

Ja kopš bērnības meitenei ir jāuzklausa nosodoša attieksme pret vīriešiem, - par to, ka "viņiem tikai vienu vajag", meita izaugs ar sajūtu, ka visi vīrieši ir izvarotāji, bet sekss ir tāda atbaidoša nodarbe.

It kā sekss būtu tāda netīra lieta, tomēr katrai meitenei pienākas apprecēties un dzemdēt bērnu, un vēlams to izdarīt līdz 25 gadu vecuma sasniegšanai. Šāda pretrunīga nostāja meitenē var iesēt bailes no attiecībām kā tādām.

Ja mamma bērnībā pārlieku aprūpē meitu, viņa var izaugt par personību bez savām domām, kas, savukārt, bez jebkādām problēmām ļaus citiem ar viņu manipulēt pēc sirds patikas.

Ja meitai stāsta, ka tētis ir "āzis", meitene jūtas vainīga par to, ka tieši šāds cilvēks kļuvis par viņas tēti. Ar to tikt galā sieviete bieži vien nevar pat visas dzīves laikā, cenšoties izdabāt apkārtējiem un pierādīt, ka viņai nav slikta iedzimtība.

Iepēršana vai citāda fiziska sodīšana meiteni pazemo pat vairāk nekā zēnus. Ja meitene tiek sista, viņa izaug ar tendenci būt par upuri un bieži vien par partneriem izvēlas agresīvus vīriešus. Protams, šis nebūt nav tradicionāls un bieži izmantots sodīšanas veids, tomēr, kā rāda statistika, fiziska vardarbība joprojām ir gana aktuāla daudzās ģimenēs.

Ja meiteni nepietiekami slavē, viņa nespēs mīlēt sevi un būt pilnvērtīgs partneris attiecībās ar pretējo dzimumu.

Strīdēšanās bērna klātbūtnē – tas ir trieciens meitenes psiholoģiskajai veselībai. Nevajadzētu aizmirst, ka bērns bieži uzņemas atbildību uz sevi, ja tas notiek paša ģimenē.

Ja ar meiteni maz kontaktējas, neatbild uz viņas šķietami muļķīgajiem jautājumiem, īpaši pusaudžu vecumā, viņa zaudē kontaktu ar vecākiem un jūtas pamesta. Komunicēšana – tā ir lieta, kas nekad nevar būt par daudz, ja tiek runāts par bērnu audzināšanu.

Nevar meitenei teikt, ka viņai ir pienākums savā dzīvē iekļaut kaut kādus punktus: apprecēties, radīt bērnus, notievēt, iegūt konkrētu darbu. Bērns ir jāiedvesmo, ka viņam ir tiesības nodarboties ar to, ko viņš vēlas. Tikai tādā gadījumā meita izaugs par sevi pārliecināta un laimīga sieviete.