Viens no pusotra mēneša laikā Bērnu klīniskajā universitātē (BKUS) mirušajiem zīdaiņiem nomira smagu komplikāciju dēļ, jo, dzimstot mājdzemdībās, nebija saņēmis obligāto K vitamīna devu . Kamdēļ tas vispār nepieciešams un kādā vecumā to mazuļiem rekomendē, stāsta Rīgas Dzemdību nama Neonatoloģijas daļas vadītāja Inese Bļodniece.
Jau iepriekš ziņojām, ka pēdējā pusotra mēneša laikā BKUS nokļuva divi bērni, kuriem nebija savlaicīgi nodrošināta mūsdienīga, kā norāda ārsti, "21.gadsimtā visiem pieejama" medicīniskā aprūpe, kā rezultātā abi miruši.
Abi bērni bija zīdaiņi, viens mēnesi vecs, otrs trīs mēnešus vecs. Viens no viņiem saslima ar garo klepu un nomira smagu komplikāciju dēļ, jo nebija vakcinēts. Otrs bērns pēc mājdzemdībām nebija saņēmis obligāto K vitamīna devu, kā rezultātā radās asinsreces traucējumi un asinsizplūdums smadzenēs, kura dēļ bērns nomira, atklātā vēstulē sabiedrībai norāda BKUS speciālisti.
Lai gan daudzas mammas par K vitamīna došanu jaundzimušajiem nezina nekā daudz, Bļodniece apgalvo, ka tas dots jau pirms daudziem gadiem, tikai pēdējo piecu gadu laikā tieši Latvijas Neonatoloģijas biedrība plašāk aktualizējusi šī vitamīna nepieciešamību, informējot gan dzemdību iestādes, gan ģimenes ārstus. Un nu jau varot teikt, ka lielākā daļa jaundzimušo saņem trīs K vitamīna devas – pirmo neilgi pēc dzimšanas, otro – nedēļas vecumā, bet trešo – mēneša vecumā. Parasti to mazuļiem iepilina mutē, bet atsevišķos gadījumos, ja kaut kādu iemeslu dēļ tas nav iespējams, ievada intravenozi.
K vitamīns ir svarīgs faktors asins recēšanai. Pēc piedzimšanas bērniem K vitamīns fizioloģiski trūkst, tādēļ ir paaugstināts asiņošanas risks. "Protams, tas ir neliels, bet var būt," apliecina ārste.
Agrīnajā dzīves periodā nepietiekama K vitamīna daudzuma dēļ bērnam ir paaugstināts asiņošanas risks. Turklāt šie riska periodi tiek iedalīti divos posmos – agrīnais (jaundzimušais) un vēlīnais – līdz pat pusgada vecuma zīdaiņu vecumam.
Lai arī veselam, iznēsātam bērnam šāda asiņošanas varbūtība ir zema, ir atzīts, ka nav vērts riskēt, un bērnam pēc dzimšanas šo vitamīnu ievada. Ja pirmo K vitamīna devu bērns saņēmis piliena veidā, rekomendējams ievadīt atkārtotas devas vienas nedēļas un viena mēneša vecumā.
Bļodniece uzsver, ka ir svarīgi saņemt visas trīs devas. Izrakstot no dzemdību iestādes, pie mazuļa dokumentiem tiek izteiktas rekomendācijas ģimenes ārstam. Īpaši svarīgi otro un trešo devu ir saņemt ar krūti barotiem mazuļiem. Pat ja mamma papildu lieto K vitamīnu, tas caur pienu bērna organismā nenonāk, tādēļ ar krūti barotiem zīdaiņiem šīs papildu devas ir svarīgas. Savukārt bērni, kurus baro ar piena maisījumiem, nedaudz mazākā devā vitamīnu saņem ar to, jo piena maisījumos ir iekļautas daudzas bērniem nepieciešamās vielas, tostarp K vitamīns, stāsta Bļodniece.
Saskaņā ar pasaulē pieejamiem statistikas datiem, risks, ka zīdainim sāksies asiņošana, ir ļoti neliels, bet vienalga – tas tomēr ir risks. Piemēram, agrīnajā periodā bērnam var sākties asiņošana nabiņā vai no kuņģa-zarnu trakta. Bet vēlīnā periodā – ap pusgada vecumu – asinsizplūdums galvas smadzenēs. "Arī Latvijā ir bijuši šādi gadījumi. Lai gan risks ir mazs, vai kāds vecāks vēlas tam pakļaut savu bērnu?" par K vitamīna nepieciešamību skaidro ārste.
Viņa gan vecākus vēlas arī mierināt, ka neliela asiņošana, kad nokrīt nabas saite, var būt, bet, ja asiņošana ir nopietnāka vai, piemēram, zīdainim sāk asiņot deguns, tie ir brīdinoši signāli un noteikti jāvēršas pie ārsta.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
