Mammītes izlepušas? Ko dāvināt un ko nedāvināt raudzībās  (1)

Mīkstās mantas. Tās patiešām ir pirmajā vietā, ko jaunie vecāki negrib redzēt savās mājās. Galvenokārt nepatika ir par to, ka šāda veida rotaļlietas tikai krāj putekļus, mazulis visu grib bāzt mutē, bet tad visa mutīte ir vienās pūkās, un bēbīša elpceļi pilni putekļu.

"Es saviem viesiem uzreiz teicu, lai tikai nedāvina mīkstās mantas, pārējais, man liekas, ka noder vienmēr."

"Nepatīk, ja dāvina milzīgas mīkstās mantas. Mazas spēļu mantiņas (arī mīkstās), bumbiņas, vannas mantiņas ir pat ļoti forši. Ja pirmais bērniņš, tad forši – nav pašiem jāpērk."

"Bija manam bērnam sadāvinātas nejēdzīgas mīkstās mantas, drēbītes un nejēdzīgi grabuļi. Nu un? Visiem nav jāizpatīk man un manām ambīcijām. Tagad bērns guļ, apķēris pāris nejēdzīgās mantiņas."

"Nepraktiskāko dāvanu topa augšgalī milzīgs (nu puse no pieauguša cilvēka), patiešām skaists mīkstais suns. Redzu, ka izvēlēts no sirds, maksājis nu ne mazums naudiņu, bet man to 40 kvadrātmetru dzīvoklītī, kur dzīvojam četratā, nav īsti kur likt, tā tas klīst no viena kakta uz otru. Par dāvanu nedusmojos, ceru, kad meitiņa paaugsies un būs viņai sava gultiņa, tad tas iekārtosies kājgalī."

Apģērbs. Lai gan par apģērbu domas dalās – citi vecāki labprāt dāvanā saņem kādas drēbītes, jo īpaši labu firmu un ja paši nevar atļauties iegādāties visu jaunu un uzreiz, tomēr vairums ir pret apģērba saņemšanu dāvanā. Iemesli ir dažādi – ja dāvina vecmamma, parasti tas esot nemoderns. Vēl dāvinātājs, ja viņam pašam bērnu nav vai tie jau ir tik lieli, ka viss piemirsies, uzdāvina kaut ko pārāk cakainu jeb nepraktisku. Šādu apģērbu bez bērna raudāšanas nemaz nevar uzvilkt, nerunājot par to, ka tajā mazulis bieži vien nemaz nevar pakustēties un tas vēl arī ir jānovelk. Tāpat dāvinātāji bieži aizšaujot garām izmēriem un sezonas aktualitātēm, piemēram, uzdāvinot vasaras kleitu, kas vasarā bērnam jau būs par mazu.

"Iesaku tikai nedāvināt drēbes, ja vien nav saskaņots ar vecākiem. Parasti tādu kļūdu (manuprāt – kļūdu) pieļauj daudzi raudzībnieki, jo sadāvina smukas, bet nepraktiskas drēbītes. Cik zinu daudzus vecākus, viņi pēc tam dusmojas, jo, piemēram, meiteņu mammas grib pucēt savu princesi pēc savas gaumes, nevis pienākuma pēc vilkt omes uzdāvināto vājprātīgi neērto cakaino kleitu. Otra lieta – kāda jēga iztērēt drēbēm naudu, ja man tās nepatīk un savam bērnam tās nevilkšu (personīgi man vesels maiss ar sadāvinātām un ne reizi neuzvilktām drēbēm mētājas pa drēbju skapi. Piemēram, nu nevilkšu savam mazajam bērnam treniņtērpu, kas, lai arī ir "Nike", tomēr tik sintētisks, ka visu laiku sit elektrība pa nagiem)!"

"Man arī nepatīk, ja dāvina apģērbu. Loģiski, ka katru dāvaniņu pieņemu ar pateicību un prieku, tik pēc tam žēl, ja reāli pielietojuma nav, jo vienkārši neatbilst dzīvesveidam, neder pēc izmēra vai nepiemērots materiāls. Puse no dāvinātajiem apģērbiem tā arī netiek lietoti, diemžēl..., bet tā sanāk."

"Drēbes ir visslidenākā dāvana – man ir sava gaume, labāk nevajag pārbaudīt saderību. Taču es arī negribu laupīt dāvinātājiem prieku sameklēt kaut ko mazajam. Tā kā – laipni lūgti, stiepiet šurp visu, ko gribat, tikai neizdodiet daudz naudas!"

Suvenīri. Jebkādi nieki, sīkumi, kas it kā apliecina – ģimenē ienācis mazulis un dāvinātājs to atradis ar kādu īpašu domu, tomēr nu jau pēdējos gados daudzās mājās mēģina tieši otrādi – atbrīvoties no visa liekā, kas plauktos aizņem vietu un rada tikai putekļu kārtu.

"Neesmu vienīgi īpašā sajūsmā par suvenīrtipa dāvanām. Tās gan mēs saucam par "putekļu uztvērējiem" un saliekam rūpīgi vienā kastē."

Pirmajā vietā ierindojas pamperi. Lai gan to nekad nevar būt par daudz, jo īpaši mazuļa pirmajos mēnešos, tomēr ir arī vecāki, kas tos uzskata par elementāru bērna aprūpes lietu, ko nevajadzētu dāvināt, tieši tāpat kā pieaugušie, ejot viesos, nedāvina higiēniskās paketes vai tualetes papīru.

"Es biju ļoti priecīga par pamperu paku. Sākumā pamperi aiziet ļoti ātri, tāpēc tā ir ļoti noderīga lieta."

"Nu pamperi man liekas tik stulba dāvana, piedodiet Tā taču nav nekāda dāvana! Ko tad jūs draudzenēm paketes, maizi, tualetes papīru arī dāviniet? Tā taču ir elementāra ikdienas aprūpes lieta."

"Es saku – tad labāk pamperu paku vai dāvanu karti nekā kaut ko, kas ir gaumes jautājums un var nenoderēt. Nauda pamperiem mums gan pietiek pašiem un esmu pārliecināta, ka raudzībniekiem par to nav šaubu – bet esmu praktiska, man patīk noderīgas lietas, tādēļ neuztveru tādu dāvanu kā apvainojumu. Salīdzinājums ar paketēm ir vienkārši absolūti neadekvāts."

"Pamperkūka ir forša un noderīga dāvana."

Nauda un dāvanu kartes. Tieši tas pats, kas attiecas uz autiņbiksītēm dāvanā – ir vecāki, kuri labprāt šādu dāvinājumu pieņem, bet ir arī tādi, kuri šķobās, sakot, ka raudzībniekiem nepavisam nav bijusi izdoma. Savukārt šādas dāvanas piekritēji norāda, ka par dāvināto naudiņu vai dāvanu karti tad paši var izvēlēties, kas mazajam visvairāk nepieciešams, tādējādi izslēdzot iespēju, ka sadāvinās lietas, kas tikai aizņem vietu mājās un netiks izmantotas.

"Dāvanu karte gaužām bezpersoniski. Dāvinātu (kaut arī maz ticams) tikai cilvēkiem, kuriem ar naudām galīgi, galīgi švaki. Man noteikti nepatiktu dāvanu karte. Visu, ko man vajag un gribās pa savai gaumei, aizeju un pati nopērku."

"Dāvanu karti no tuviem ļaudīm (un raudzībās pieņemu tikai tādus) arī ne par ko nevēlos saņemt. Vienu saņēmu no darba kolēģiem, dekrētā ejot – tas gan man likās ļoti ok. (Nopirku tapetes mazuļa istabai – gana vērtīgi, manuprāt, izmantoju)."

"Dāvanu karte ir tas pats, kas nauda, tikai ierobežota, ar konkrētu iepirkuma vietu. Ja jau gribam būt pavisam praktiski, tad jādāvina vienkārši nauda aploksnē, lai cilvēki pērk to, kas visvairāk vajadzīgs. Dāvanas jēga jau ir tā, ka tur nāk līdzi dāvinātāja labās domas un sirds siltums. Pat ja tā lieta nav īpaši vajadzīga. Protams, ka tas ir problemātiski, ja tev uzdāvina kaut ko klaji bezgaumīgu, kā man reiz sarkano sienas pulksteni. Bet tad es to nolieku vistālākajā plauktā un ar smaidu atceros, ka cilvēki spēj izdomāt kaut ko tādu."

"Bet kāda starpība – nauda vai karte? Tāpat dāvinātā summa skaidri redzama. Nē, negribu naudu, man pietiek. Un dāvanu karte arī ir izdomas trūkuma apliecinājums. Man daudz interesantāk ir saņemt dāvanas."

"Par dāvanām – mēs vēl neesam ieskrējušies uz raudzībām, jo mazais tam vēl ir par mazu, bet esam jau tikuši gan pie drēbītēm, gan rotaļlietām, gan dāvanu kartēm un pamperiem. Ja jāsatopo uzdāvinātais, tad dāvanu kartes man patīk vislabāk – varu nopirkt to, ko pati mazajam gribu. Arī pret pamperiem man nav iebildumu, ja dāvinātājs zina, ko lietojam – labāk man ir prozaiska, bet praktiska lieta, nekā kaut kas izmetams. Pamperi tā arī tika uzdāvināti, sakot, ka nevarējām izdomāt, izlēmām būt megapraktiski – nu forši!"

Šīs nu būtu tās lietas, ko jaunie vecāki labāk tomēr neredzētu dāvanu maisiņos, kas atnesti, ierodoties raudzībās. Bet, kā jau redzams, situācija atkarīga no katras ģimenes apstākļiem – cits patiešām no sirds priecāsies par pamperu paku, kas, turpretim, citam radīs dusmas un pat aizvainojumu. Bet pāriesim pie foršo dāvanu saraksta.

"Es te tā padomāju, no visa raudzībās dāvinātā maniem pieciem bērniem, un atceros apsveikuma kartiņas, jo tās ir noglabātas un pārskatāmas, albumus, kuros par mazuli ko pierakstīt un bildes salikt, jo tie arī visam mūžam, bērniem, tagad izaugušiem, arī tie patīk. Visas citas dāvanas, protams, ir priecējušas tajā brīdī un daudzas bijušas noderīgas, bet savu laiku nokalpojušas un aizmirstas."

"Man raudzībās ļoti, ļoti patīk, ja apsveicējs ieraksta apsveikumu kartiņā, tad ielieku albumā. Jā, tas ir tik mīļi. Žēl, ka tikai vienu kartiņu esmu saņēmusi."

"Man jau likās, ka apsveikuma kartiņa jebkurā gadījumā piedien lietas. Man ir vesela kastīte uz meitas dzimšanu, visi, kas sveica, nāca ar kartiņu. Pārskatu, atceros un priecājos."

Fotosesija. Šī tiek pieskaitīta pie oriģinālām dāvanām. Pie mazāk oriģinālām, bet tikpat gaidītām, minēti grabuļi, labu rotaļlietu ražotāju firmu attīstošās mantas, zelta kuloniņi vai sudraba karotītes, bērnam noderīgas lietas, sākot no vanniņām,traukiem, līdz pat gultas veļai. Bet mammas ir gana priecājušās arī par tādām, šķietami dīvainām raudzību dāvanām, kā radiators un rūteris. Sak, kas kuram!

"Mums uzdāvināja ļoti noderīgu lietiņu, proti, paliktnīti, lai bērns neaizveļas prom, kad maina pamperu. Ļoti noderēja vannas istabā uz veļasmašīnas. Tas ir no auduma, ar trīs lipināmiem spilventiņiem, viens galviņai, divi sānos. Labi var izmantot arī ceļojot, neaizņem daudz vietas."

"Patika arī, ka uzdāvināja roku/kāju nospiedumu veidošanas komplektu, bet nu tos jau arī daudz nevajag…"

"Vislabāk patīk, ja apjautājas, ko bērnam dāvināt. Mums labākās dāvanas bija:

"Man patika/patiktu:

"Man raudzībās uzdāvināja bērnam siltas kokvilnas zeķītes, kuras ļoti noder un velku mazajai. Un vēl man uzdāvināja eļļas radiatoru, kas arī ļoti noderēja, kamēr nebija pieslēgta apkure. Pati gribētu to atlējumu kājiņai vai rociņai, tikai nav kam raudzībās nākt."

"Pēc šiem komentāriem man pat bail laikam būtu iet raudzībās, izgāzīšos un sadāvināšu tizluma kalngalus. Bet tas laikam ir audzināšanas jautājums, lai kāda dāvanas tā nosauktu. Maniem bērniem ir dāvinātas visvisādas mantiņas i mīkstas, i grabuļi, i pamperi, i drēbītes, i saimniecībā nenoderīgas, bet ļoti sirsnīgas un patīkamas. Varbūt māmulēm vajadzētu atcerēties, ka dāvanas nav īsti viņām, bet bērnam un šiem jau kā likums patīk pavisam citas mantas. Es maz domāju par raudzību dāvanām, bet gan vairāk par to, ka varēšu papļāpāt ar ciemiņiem, izlielīties ar burvīgo mazuli, pavadīt labi laiku un mazulis saņems daudz jauku veselības un laimes vēlējumu, tas ko atnes, tas ir pakārtoti."

Vēl rakstus, par to, ko dāvināt, dodoties raudzībās, vari atrast šeit, bet citus ieteikumus raudzībniekiem, atradīsi šeit.