Nereti vecāki, vedot bērnu pie ārsta, neizprot, kādēļ mazulis tik bieži tiek mērīts un svērts. Tomēr tas notiek neba tādēļ, ka dakteris būtu tik ziņkārīgs, bet gan tādēļ, ka konkrētā vecumā bērnam jāatbilst speciālistu noteiktām augšanas normām. Bērniem var būt augšanas problēmas, kuru iemesli var būt dažādi. Šoreiz par augšanas hormona deficītu. Kas par to var liecināt un ko šādās situācijā darīt vecākiem, stāsta Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas endokrinoloģe Dr. Iveta Dzīvīte-Krišāne, kura ir mājaslapas "Esaugu" veidotāja.
Diagnoze augšanas hormona deficīts tiek noteikta tajos gadījumos, kad nepietiekamā daudzumā bērna asinīs (no galvenā endokrīnā dziedzera – hipofīzes) izdalās vitāli svarīgais augšanas hormons, kas nepieciešams gan augšanas nodrošināšanai, gan glikozes, olbaltumvielu un tauku vielu maiņas procesu norisēm un smadzeņu šūnu nobriešanai.
"Kārlis, 29 gadi, precējies, augums 1 metrs un 78 centimetri. Par šādu raksturojumu parasti saka – standarta, tipisks, vidējais statistiskais. Bet, kāds Kārlis bija kā zēns, lasi šeit."
Iemesli, kādēļ bērnam ir pazemināts augšanas hormona līmenis asinīs, ir dažādi un var būt komplicēti. Ir novēroti gadījumi, kad augšanas hormona nav vispār, kā arī tādi gadījumi, kad hormons asinīs ir, tomēr nepietiekamā daudzumā. Augšanas hormona deficīts var kombinēties arī ar citu hipofīzes ražoto regulētā hormonu nepietiekamību – tādā gadījumā iespējama izteikta augšanas aizture, vairogdziedzera darbības pavājināšanās, virsnieru mazspēja, dzimumattīstības aizkavēšanās.
Iemesli, kādēļ mazulim ir traucēta augšanas hormona izdalīšanās asinīs, var būt:
- mātes veselības problēmas grūtniecības periodā;
- iedzimti ģenētiski traucējumi;
- augšanas hormons asinīs var neizdalīties arī tad, ja bērns piedzīvo dzemdību traumu, smagu galvas traumu, smadzeņu audzēju, kā arī staru terapiju galvai (vēža ārstēšanai). Šādu gadījumu rezultātā var attīstīties hormonāla nepietiekamība, kas saistīta ar smadzeņu darbību un signāliem veido tik nepieciešamo augšanas hormonu.
Simptomi
Mazulis var piedzimt ar ķermeņa masu un augumu, kas ir atbilstošs grūtniecības laikam, tomēr tas nenozīmē, ka augšanas hormons asinīs ir pietiekamā daudzumā. Viena no agrīnajām augšanas hormona deficīta pazīmēm var būt pazemināts glikozes līmenis asinīs zīdaiņa vecumā.
Bērniem, kuriem attīstās augšanas hormona deficīts, novēro lēnu augšanas tempu, bieži vien šie bērni gada laikā neizaug vairāk par 5 cm. Diemžēl pat līdz 3-5 gadu vecumam vecāki var nepamanīt sava bērna augšanas aizturi.
Diagnostika
Augšanas hormona deficīts tiek konstatēts vidēji 1 no 3800 bērnu. Bērni, kuriem konstatēta šī diagnoze, parasti ir ievērojami mazāki par saviem vienaudžiem. Viņu sejas vaibsti neatbilst vecumam, kā arī ir iespējams liekais svars. Tajā pašā laikā šiem bērniem nav novērojama garīga vai intelektuāla atpalicība.
Lai sekotu līdzi sava bērna augšanas rādītājiem, vecākiem ar savu bērnu vēlams doties pie ģimenes ārsta, kurš pareizi nomērīs un nosvērs bērnu, iegūtos rezultātus atzīmējot individuālajā bērna augšanas līknē (tā palīdz dinamiski novērot augšanas procesu un savlaicīgi konstatēt novirzes).
Ja vecāki vilcinās bērnu aizvest pie ārsta, tad auguma un svara neatbilstība var būt ļoti liela un grūti koriģējama. Jo savlaicīgāk konstatēts augšana hormona deficīts, jo lielāka iespēja, ka bērns panāks vienaudžus savā attīstībā.
Vizītē pie bērnu endokrinologa, kas nodarbojas ar augšanas traucējumu diagnostiku un ārstēšanu, noteikti tiks uzdoti jautājumi par:
- abu bioloģisko vecāku augumiem;
- radinieku iedzimtajām un dzīves laikā iegūtajām slimībām;
- laiku, kad vecākiem sākusies pubertāte (kavējusies vai tieši pretēji – iestājusies pāragri);
- grūtniecības un dzemdību norisi;
- bērna svaru un augumu piedzimstot;
- vai bērns ilglaicīgi ir bijis psiholoģiska diskomforta apstākļos;
- vai bērnam ir pilnvērtīgs un sabalansēts uzturs;
- vai bērnam ir diagnosticētas kādas hroniskas slimības;
- vai bērns ilgstoši lieto kādus medikamentus;
- vai bērnam bijušas smagas traumas.
Apkopojot šo informāciju, ārsts varēs izdarīt pirmos secinājumus par pacienta veselības stāvokli un iespēju, vai bērnam varētu būt augšanas hormona deficīts.
Diagnozi augšanas hormona deficīts bērnu endokrinologs pierāda, veicot specifisku hormonālu testu (augšanas hormona stimulācijas provi). Ja šī diagnoze – augšanas hormona deficīts – ar analīžu palīdzību ir noteikta, tad pirms ārstēšanas uzsākšanas jāveic speciāla hipofīzes izmeklēšana (magnētiskā rezonanse), lai pārliecinātos, vai nav kāds tilpuma process.
Ārstēšana
Augšanas hormona deficītu ārstē, injicējot to, ko organisms pats nespēj saražot, t.i. augšanas hormonu. Lielākā daļa mazo pacientu šo injekciju saņem ik vakaru pirms gulētiešanas nelielā zemādas injekcijas veidā. Tas tāpēc, ka normāli hipofīze augšanas hormonu visvairāk izdala miega laikā no pulksten 22 līdz 24. Bērni aug naktī – pareizs miega režīms ir ļoti nepieciešams normālai augšanai.
Pirmajos sešos mēnešos pēc ārstēšanas uzsākšanas iespējams novērot straujas auguma izmaiņas. Tomēr ar laiku bērna auguma pieaugums paliek lēnāks – tas nav tik straujš kā pirmajos ārstēšanās mēnešos. Šajā laikā jāņem vērā, ka par spīti tam, ka izmaiņas bērna augumā vairs nav tik lielas, ārstēšanas procesu nedrīkst pārtraukt. Terapijas laikā, iespējams, vecāki novēros bērna apetītes uzlabošanos un ķermeņa masas samazināšanos.
Parasti ārstēšanas process ilgst vairākus gadus. Šo gadu laikā bērns sasniedz savam vecumam atbilstošu augumu. Jāatceras, ka augšana ir lēns un sarežģīts process, tādēļ jāsaglabā pacietība un jāievēro ārsta norādījumi, lai sasniegtu tik ļoti vēlamo rezultātu.
Ieteicamā vecāku rīcība pēc diagnozes noteikšanas
- pārliecināties, ka bērns ir nomērīts un nosvērts precīzi;
- sekot bērnu endokrinologa sniegtajiem norādījumiem par augšanas hormona injekcijām ikdienā;
- pārliecināties, ka bērns saņem visas nepieciešamās barības vielas, mikroelementus un vitamīnus, lai viņa organisms varētu pilnvērtīgi attīstīties;
- bērnam veltīt īpašu uzmanību laikā, kad viņš ir slims, kad parādās ēšanas problēmas, kā arī kad ir pārlieku liela aktivitāte vai stress bērna uzvedībā dienas laikā;
- sekot, lai bērns savlaicīgi dotos gulēt un ievērotu pareizu miega režīmu;
- regulāri (vismaz reizi sešos mēnešos) apmeklēt bērnu endokrinologu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
