Kas bērniņam autiņbiksītēs jeb Vēdera izeja zīdainim

Atkarīgā no barošanas veida un vēdera darbības, fekāliju krāsa var būt, sākot no gaiša dzeltenas un līdz pat pilnīgi melnai. Gan krāsa, gan konsistence, gan aromāts kaut ko vēsta.

Kā Veselības ministrijas izdotajā materiālā "Zīdīšanas ABC" skaidro vecmāte Antra Kupriša, piedzimstot bērna zarnu traktā atrodas sterils, darvai līdzīgs, melns, zaļganmelns vai brūns saturs, ko sauc par mekoniju. Bērna pirmā vēdera izeja parasti norāda uz funkcionējošu zarnu traktu. Sākumā vēdera izeju skaits un apjoms ir atkarīgs no uzņemtā pirmpiena daudzuma, jo tas darbojas kā viegls caurejas līdzeklis un ierosina zarnu, kustības. Jo vairāk pirmpiena mazulis saņem, jo ātrāk tiek izvadīts mekonijs, un jau otrajā dienā pēc dzemdībām izkārnījumi var būt zaļganbrūnā vai brūni dzeltenā, nereti par "pārejas" krāsu dēvētā.

Mekonijs ir zaļi – zili melna masa un to ir ļoti grūti notīrīt no mazuļa dibentiņa. Mekonija sastāvā ir viss, ko mazulis ir norijis un sagremojis, atrodoties dzemdē - ādas šūnas, žults, zarnu šūnas un augļūdeņi. Mekonijam nav gandrīz nekādas smakas. Mekonijs ir pilnīgi normāls jaundzimušā mazuļa organisma darbības rezultāts. Tas ir kā signāls, ka mazuļa zarnas darbojas normāli, vēsta "Eltern".

No trešās līdz piektajai dzīves dienai izkārnījumu krāsa sāk mainīties un kļūst gaišāka. Kad mazulis saņem pirmo pienu - pirmpienu, arī zarnu saturs paliek arvien gaišāks. Sākumā tam ir nedaudz brūnganzaļa nokrāsa, bet ar laiku tā kļūs dzeltenīgāka.

Trešajā līdz piektajā dienā, kad nostabilizējas piena veidošanās process un bērns pietiekami bieži vajadzīgajā daudzumā saņem īsto mātes pienu, izkārnījumu krāsa kļūst dzeltena. (Izņēmums ir bērni ar dzelti, kuriem ārstēšanā tiek izmantota fototerapija, kas padara izkārnījumu krāsu tumšu). Vecmāte Kupriša stāsta, ka laikā dzimis bērns, kuram ceturtajā, piektajā dienā vēl izdalās mekonijs, iespējams, saņem nepietiekamu piena daudzumu un zaudē svaru. Arī tas, ka ceturtajā, piektajā dienā bērna izkārnījumi ir tā dēvētajā "pārejas" krāsā, norāda uz trūkumiem zīdīšanā, piemēram, nepareizu zīdīšanas pozīciju, nepietiekamu zīdīšanas ilgumu vai biežumu.

Mazuļi, kurus baro ar mātes pienu, var piesmērēt autiņbiksītes gan pēc katras ēdienreizes, gan arī reizi piecās dienās. Abas galējības ir uzskatāmas par normālu vēdera izejas izpausmi, apgalvo bērna aprūpes speciālisti "Eltern". Tomēr ja pirmajās 10 dzīves dienās jaundzimušais nekakā vismaz reizi dienā, tas var liecināt, ka viņš nesaņem pietiekami daudz piena vai piena maisījuma. Pēc 10–14 dzīves dienas par pietiekamu barošanu spriež pēc urinācijas daudzuma. Pēc sestās dzīves nedēļas mazulis jau var sākt kakāt retāk.

Daži mazuļi kakā četras līdz piecas reizes dienā, bet citi nekakā pat vairākas dienas, jo mammas piens uzsūcas un pārstrādājas daudz vieglāk nekā maisījums.

Ja mazulis ēd piena maisījumu, tad zarnu traktam vajadzētu attīrīties vismaz vienreiz dienā. Ja tas notiek retāk, sākas aizcietējumi. Vecmāte Kupriša vērš uzmanību uz to, - ja krūts piens kā pilnvērtīga barība tiek izmantots pilnībā, bērnam var būt reta vēdera izeja. Bet tā var būt novērojama arī pēc katras ēdienreizes. Ja bērns jūtas labi, bažām nav pamata. Kamēr bērns tiek tikai un vienīgi zīdīts, viņam nekad nav aizcietējumu, norāda vecmāte.

Vecmāte stāsta, ka bērna vēdera izejas konsistence ir līdzīga jogurtam. Tā var būt mīksta vai šķidra, līdzīga želejai vai graudaina. Tai ir saldskāba smarža. Vēdera izejas laikā bērns var nemainīt sejas izteiksmi, taču var arī tusnīt, spiest, palikt sarkans, bet tas nenozīmē, ka viņam ir aizcietējumi.

Tiem mazuļien, kur ēd tikai krūts pienu, fekāliju konsistence ir bieza, tā ir daļēji pārslaina masa gaiši dzeltenīgā vai sinepju krāsā. Turklāt tai ir salkana smaka. Ja bērniņš ēd mātes pienu, kaka var būt arī nedaudz iezaļgana. Tas saistīts arī ar to, ko ēd mamma. Bet, ja kaka ir ne tikai zaļgana, bet arī putaina, tad tas var liecināt par nepietiekamu barības uzņemšanu, iespējams, ka mātes bērniņš saņem tikai pirmo – šķidrāko, mammas piena porciju, bet netiek līdz treknākajam pienam. Tad ir jāpacenšas krūtis izbarot līdz treknajam pienam. Iemesls var būt arī laktozes (piena cukurs) nepanesamība vai arī zarnu infekcija, vēsta "Eltern".

Turpretim tiem bērniem, kuri ēd piena maisījumu, izkārnījumu smaka ir nedaudz skābena, tā ir biezāka nekā krūts piena mazuļiem, un tai ir brūngana nokrāsa. Pudelīšu mazuļiem vēdera izeja ir biežāk nekā krūts piena mazuļiem un ož spēcīgāk.

Sākot piebarošanu, mainās arī kakas izskats un sastāvs. Burkāni iekrāsos vēdera izeju gaiši oranžā krāsā, sarkanās bietes – sarkanā, mellenes – zilā utt. Arī smaka mainās, jo tikai tagad tava mazuļa zarnas sāk visu kārtīgi sagremot. Mainās arī vēdera izejas konsistence. Tā kļūst stingrāka, biezāka, tumšāka.

Ar balastvielām bagātus produktus mazuļa zarnas sākotnēji vēl nevar sagremot, tāpēc tie autiņbiksītēs nonāks nesagremoti. Arī tas ir normāli.

Galvenais, kas jāzina vecākiem un kam nekavējoties jāpievērš uzmanība – ja autiņbiksītēs atrodamas kakas ar asins piejaukumu. Kā norāda speciālisti "Eltern", iemesls var būt alerģija uz piena olbaltumu vai arī bakteriālas infekcijas pazīme.

Ja pamani, ka mazulim vēdera izejas sagādā problēmas, bērniņš spiež vai kakājot, raud, tad tā ir aizcietējuma pazīme. Aizcietējuma fekālijas ir cietas un apaļas. Pirmais, ko vajadzētu darīt vecākiem, ir dot vairāk šķidruma mazulim. Ja bērniņu piebaro, tad jādod produkti, kas satur šķiedrvielas un balastvielas, piemēram, aprikožu vai plūmju biezenītis. Bieži aizcietējumus rada banāni.