Pārāk liela ziedošanās – neaizmirsti dzīvot arī savu dzīvi
Jebkuras attiecības spiedīs tevi nedaudz pārkāpt pāri savam ego un kaut ko izdarīt arī sava partnera labā. Tomēr ir jābūt skaidri redzamai robežai, cik tālu esi gatava iet.
Ir dzirdēts tik daudz stāstu, kuros viens no partneriem burtiski izdabā otra vēlmēm, dzīvojot vairāk partnera, ne savu dzīvi.
Ar šādu atklāsmi nesen klajā nāca arī žurnāliste Una Ulme: "Es dzīvoju sava vīrieša dzīvi. Biju atkarīga no sava vīrieša emocijām, un es esmu dzīvoju kaut kādā brīdī sava bērna dzīvi. Es pateikšu godīgi, es ļoti ilgus gadus sevi esmu atstājusi otrajā plāksnē. Nopietni, vienkārši tā bija," stāsta Ulme. "Mēs bieži to robežu pārkāpjam. Sākam jaukt rūpes un mīlestību ar upurēšanos un tamlīdzīgi. Un tur sākās tā problēma, kad tas balanss vienkārši beidzas." Tomēr tagad viņa atzīst – viņa beidzot ir sākusi dzīvot savu dzīvi. Plašāku Unas Ulmes stāstu vari aplūkot šeit, savukārt šeit vari ieskatīties ģimenes psihoterapeites Kristīnes Ašmanes padomos, ko nevajadzētu upurēt attiecību dēļ.
Negāciju neizlādēšana – ik pa laikam pastrīdēties ir veselīgi
Arī psihoterapeite Guna Berga "Viņa" lasītājām atzina, ka konflikti nebūt neliecina par attiecību iziršanu. "Tieši pretēji, tā ir nepieciešama attiecību sastāvdaļa. Ja pie manis atnāk klienti un saka, ka dzīvo daudz gadus kopā un vispār nestrīdas, tad ir vispār jautājums, vai tās attiecības ir dzīvas. Bet ir milzīga atšķirība starp strīdiem un konfliktu risināšanas veidiem – vai cilvēks vienkārši dzīvo no tiem konfliktiem, vai viņš arī viņus risina. Strīdi ir neizbēgami!"