bērns, meitene, kauns, bēdas
Foto: Shutterstock
Reizēm mēs, vecāki, piemirstam, cik milzīgs spēks piemīt vārdiem, un neaizdomājamies, kā bērns var uztvert mūsu teikto. Ikdienas steigā izmesta frāze var iespiesties bērna prātā uz mūžu, negatīvi ietekmējot pašvērtējumu un uzskatus par apkārtējo pasauli. Tajā pašā laikā ar vārdiem varam stiprināt bērna pašpārliecinātību, kā arī dažādās situācijās palīdzēt atgūt mieru un ticību saviem spēkiem. "Ihappymama.ru" komanda apkopojusi nevēlamas frāzes, ko vecāki mēdz lietot visai bieži, skaidrojot, kā tās uztver bērns.

Nu, ātrāk taču! Pasteidzies! Apklusti un dari, kā teicu! Stāvi! Atbildi!

Bērns dzird: "Tu neesi svarīgs. Tev nāksies piekāpties manām vēlmēm, savējās atstājot maliņā."
Labāk teikt: "Man ir 10 minūtes. Cik tev nepieciešams laika?" (Pamēģini sarunāt.)

Beidz čīkstēt! Nesmejies! Neraudi!

Bērns dzird: "Neizrādi savas emocijas."
Labāk teikt: "Tu laikam esi noguris. Tu esi nobijies." (Pamēģini izprast bērna emocijas.)

Uzmanīgi, nokritīsi! Neaiztiec sunīti, iekodīs!

Bērns dzird: "Pasaule ir bīstama, labāk vispār neko nedarīt."
Labāk teikt: "Sargā sevi! Esi uzmanīgs!" (Protams, līdztekus tam jāizskaidro, kāpēc jābūt uzmanīgam. Galvenais – nebiedēt, bet izskaidrot.)

Cik reižu var atkārtot / skaidrot?!

Bērns dzird: "Tu esi muļķis, neveiksminieks."
Labāk teikt: "Tu tiksi galā, pamēģini vēlreiz. Es varu palīdzēt, ja tu gribi."

Zēni nedrīkst baidīties, raudāt. Meitenei jābūt paklausīgai.

Bērns dzird: "Vīrietim nav tiesību uz jūtām. Sieviete vienmēr ir upuris."
Labāk saki: "Tu esi satraucies. Jā, tas tiešām ir satraucoši. Tu esi sadusmojies. Saprotu, tev ir visas tiesības būt dusmīgam."

Kā tev nav kauna?

Bērns dzird: "Tu esi slikts, ar tevi kaut kas nav kārtībā."
Labāk saki: "Mēs visi mēdzam kļūdīties. Bet no kļūdām varam mācīties."

Paskaties, cik viņam (viņai) labi sanāk, bet tev?

Bērns dzird: "Tu esi sliktāks par citiem."
Labāk saki: "Es mīlu tevi tādu, kāds tu esi."

Ko darīt, ja pateikts kas lieks

Ja apzinies, ka esi pateikusi kaut ko nevietā, tas ar bērnu ir jāizrunā un viņam jāatvainojas, nevis jāklusē vai piepeši jākļūst mīļai kā maija saulītei, it kā nekas nebūtu noticis. Piemēram: "Man ir tik žēl, ka es tā pateicu. Es tā nemaz nedomāju. Es jutos uztraukusies, tādēļ nejauši pateicu to, ko pateicu. Ceru, ka nav par vēlu atvainoties!" Esi godīga! Mēs visi esam kādreiz izdarījuši kaut ko nepareizu, ko nācies nožēlot. Taču visu var vērst par labu, ja vien saproti savu kļūdu.
Mazuļa audzināšanaBērndārznieka audzināšanaSkolēna emocionālā attīstība un mācības

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit