Katram gadalaikam ir savi plusi un mīnusi. Jā, arī rudenim! Lai kā mēs vēlētos, bērnus pilnībā pasargāt no vīrusiem un baktērijām nav iespējams. Rudens daudzās ģimenēs atnāk ar puņķošanās laiku jeb solīdākā valodā – iesnām. Par to, kas ir iesnas, kas tās izraisa, kādas ir to stadijas, kā bērnam palīdzēt atvieglot elpošanu un kādos gadījumos noteikti ieteicams vērsties pie ārsta, stāsta LOR klīnikas otolaringoloģe Elza Rāte.
Ar augšējo elpceļu saslimšanām bērns slimo vidēji no sešām līdz astoņām reizēm gadā. Aptuveni 5-10 procentos saslimšanas gadījumu komplicējas ar akūtu deguna blakusdobumu iekaisumu.
Mūsu elpošanas sistēma kopš dzimšanas brīža ir kontaktā ar potenciāli kaitīgām substancēm no apkārtējās vides. Elpceļu gļotādās ir atbilstošs vietējās aizsardzības mehānisms, kas nepieciešams, lai novērstu infekcijas vai bojājuma rašanos. Deguna gļotādu sedz skropstiņepitēlijs, skropstiņas kustas pretēji gaisa virzienam un attīra to. Savukārt gļotādā atrodas deguna gļotu dziedzeri, kuru veidotajam sekrētam ir aizsargājošas īpašības. Gļotas degunā ir nepieciešamas, lai mitrinātu gaisu, uzturētu gļotādas valgas, aizturētu mikrobus un putekļus. Vienlaikus zemgļotādas apvidū atrodas liels venozo asinsvadu pinums, kas sasilda vai atdzesē ieelpoto gaisu, skaidro Rāte.