Pāris iepazinies Ogrē – Lindai tā ir dzimtā puse, bet Mārtiņš uz šo pilsētu atceļojis pa karjeras taciņu. Abi jau pirms tam bija apsprieduši iespēju par gredzenu mīšanu, tomēr līdz galam vienojušies nebija. Pēc divu gadu ilgas kopdzīves Mārtiņš kādā sevišķi agrā novembra rītā, kas pārdomāti iekritis arī Lindas dzimšanas dienā, aizvedis Lindu uz pilsētas skatu torni un saullēkta spozmē meties uz viena ceļa. "Sajūtas, ko atceros no bildinājuma dienas, ir ļoti jaukas. Par kāzām jau bijām iepriekš runājuši, tāpēc pats bildinājums nebija liels pārsteigums, bet bildināšanas process gan," atminas Linda. "Bija skaists saullēkts. Tāda nedaudz sirreāla sajūta. Paša bildinājuma laikā galvā pavīdēja doma, ka Mārtiņam, kurš nometies uz ceļa, uz tās apledojušās koka grīdas, varētu būt auksti," smej laimīgā līgaviņa, piebilzdama, ka tajā brīdī vēlējusies apskaut savu līgavaini. Tā kā koka pakāpieni rīta dzestrumā bija apledojuši, Mārtiņš nosmej: "Diezgan bīstams pasākums, bet izdevās."
Ļoti romantiski valdzinošs ir vēl kāds aspekts – Mārtiņš pats no koka bija izveidojis bildinājuma gredzena kārbiņu.