Līdz ar veselu virkni citu sabiedrībā zināmu cilvēku iestūrēšanu laulības ostā, vasaras sākumā gredzenus mija arī politiķis Edgars Jaunups un viņa izredzētā Katrīna Leiškalne. Sarunu šovā "Starp mums runājot" Jaunups atklāj detaļas par savām kāzām un to, kas viņam šķitis būtiskākais lielajā dienā.
Vaicāts, kas viņa sievā ir tas īpašais, Jaunups atbild: "Bez emocionālās sadaļas, ir arī kāda racionāla sadaļa. Caur pietiekami ilgu kopdzīvi, kā ir mūsu gadījumā, tu skaidri apzinies arī to, ka tu ar konkrēto cilvēku ļoti iespējams, jo 100% mēs nekad nevaram būt droši, gan varēsi, gan gribi nodzīvot un sagaidīt vecumdienas, izaudzināt bērnus, daudz ko piedzīvot un sasniegt kopā. Tas, protams, ir kaut kāds īpašību kopums. Tajā skaitā arī divu cilvēku savstarpējā saderība. Tas viss ir tas īpašais – tieši konkrēti priekš manis."
Runājot par plaši atspoguļotajām kāzām, Jaunups stāsta, ka neko nav darījis, lai tās medijos iegūtu tādu ievērību. "Mēs tiešām neko nedarījām, lai kāzas būtu tik plaši atspoguļotas. Mēs nelaidām nevienu no žurnālistiem iekšā kāzās un tamlīdzīgi. Es esmu publisks cilvēks jau pietiekami ilgus gadus, Katrīnas ģimene – ļoti publiska ģimene. Vienkārši ar to ir jārēķinās. Arī satarp viesiem, kas ir mūsu ģimenes draugi, ir pietiekami daudz publisku cilvēku. Bija visi priekšnoteikumi, lai šos žurnālus kāds pirktu. Es pat negribu teikt – diemžēl. Viss bija korekti – neviens nemēģināja nekur ielīst, nekur palīst. Tiešām korekti vienkārši nofotografēja, atspoguļoja, bet tur tiešām nebija nekas organizēts.
Vai tas traucēja? Kāpēc es ar to necīnījos? Tāpēc, ka tas liecina cilvēkos par vēl lielākiem kompleksiem un vēlmi pēc publicitātes," skaidro Jaunups, piebilstot, ka "karošana" ar medijiem Latvijā gan nav tik aktuāla – tas vairāk skarot vispasaules zvaigznes, kas nevar pat fiziski pārvietoties, jo ik uz soļa seko žurnālisti. "Konkrētajās kāzās tu vienkārši pieņem, ka tā ir sastāvdaļa, kas tev ne traucē, ne palīdz, tu to neveicini, bet arī īpaši necīnies."
Tāpat Jaunups teic, ka kāzas tikai izskatījās šķietami lielas, patiesībā tās tādas nemaz neesot bijušas. "Mums abiem ir lielas ģimenes. No katras puses radiem vien jau kādi 30 – 40, kopā astoņdesmit. Tad vēl draugi – gan katram savi, gan kopīgie. Bet, ja par to lielumu, kāzas izskatījās lielas. Cita starpā, ja nemaldos, tās ilga septiņas stundas, kas priekš vidējām latviešu kāzām, ja mēs saprotam divas dienas vai kur nu vēl trīs dienas, kas īstenībā ir ļoti maz. Tā kā tas lielums varbūt no vienas puses bija vairāk šķietams no tās mediju uzmanības un varbūt arī viesu skaita dēļ, kas tiešām tur bija."
Kas kāzās ir būtiskākais? "Manuprāt, tas būtiskākais precībās, mūsu gadījumā – baznīcā, bet pieņemu, ka varbūt būt arī citas vietas - tas ir atkarīgs no paša cilvēka, ir laulības vai salaulāšanas mirklis. Tas ir tas būtiskākais. Un pēc tam, manuprāt, būtiska ir šī mirkļa atzīmēšana – to, ka tevi apsveic, tu aprunājies, ka tevi nofotografē, iemūžina, lai ir iespēja pēc laika uz to atskatīties." Jaunups skaidro, ka svinības un līksmošana – tas ir otršķirīgi. Svarīgākais ir fokusēties uz pašu mirkli, ne to, kā no rīta saguris esi cēlies. "Es ļoti skaidri visu atceros, varbūt tāpēc, ka es nedzeru jau kādus gadus 14, bet galvenokārt arī tāpēc, ka tas laiks bija pietiekami īss, un kāzu dienā un laulību nedēļas nogalē mēs vairāk bijām divatā, nevis centāmies rūpēties un kaut kādā veidā izklaidēt viesus arī sestdien un svētdien."
Šeit vari ielūkoties Jaunupu kāzās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
