Pieci veidi, kā bērnam palīdzēt iemīlēt matemātiku

Matemātika ir dzīvei ļoti tuvs mācību priekšmets, un šo saistību var izprast jebkura vecuma cilvēks.

Mēs pastāvīgi esam ielenkti skaitļos: ir pulkstenis, kas rāda, kad mamma atnāks mājās no darba (un, ja reiz bērns gaida mammu, viņam ir nepieciešams saprast, kā noteikt laiku), ir cenu zīmes pie precēm veikalos, no kāda vecuma bērniem tiek izsniegta arī kabatas nauda maziem tēriņiem, uz mājām, dzīvokļiem un sabiedriskā transporta braucamajiem ir numuri. Iekļauj bērnu šajā pieaugušo dzīvē! Paskaidro, kā tu nolasi skaitījuma rādījumus, piemēram, ūdens skaitītājiem, un ka par mājokli arī ir jāmaksā dažādi rēķini.

Kad ejat uz kino, iedod mazajam biļeti un palūdz viņu starp daudzajām burtu un ciparu rindiņām patstāvīgi atrast, kāda rinda un vieta kinozālē ir tieši jums.

Matemātika ir it visur. Un, ja bērns to spēs saredzēt, viņš vēlāk vairs neuzdos jautājumu: "Kam man to mācīties?".

"Esmu pret to, lai mocītu bērnus, speciāli nodarbojoties tieši ar matemātiku. Bet, kāpēc gan to nepārvērst spēlē?! Vai tu pastaigas laikā izmanto navigatoru? Ja jā, tad parādi bērnam karti: "Skaties, šī ir māja Nr. 4, bet šī Nr. 2, bet kāda būs nākamā?" iesaka pedagoģe.

Var ar bērnu spēlēties "veikalos". Ar tiem, kuri jau vecāki, "bankās".

Zīmējiet kopā figūras, salieciet pa kastēm rotaļlietas (šī nodarbe, starp citu, ir kā daudzuma klasifikators)! Iesaisti bērnu tādā spēlē, kas būs interesanta tieši viņam. Bērnam patīk mašīnas? Pievērsiet uzmanību automašīnu numuru zīmēm, skaitiet, piemēram, cik uz ielas redzamas dzeltenas, zaļas vai sudraba krāsas automašīnas.

Septiņus, astoņus gadu vecam bērnam nav vērts dot risināt piemēru tikai tāpēc, lai to atrisinātu. Ar šādu pieeju var ieviest nepatiku pret matemātiku uz visu mūžu, uzskata skolotāja.

Vienkārši tāpat risināt piemēru – nav interesanti. Bērnam ir jāsaprot, kāpēc tas ir nepieciešams. Tādēļ ir jāizdomā kāds mērķis. Un tas nepavisam nav sarežģīti. Dažās mācību grāmatās un darba burtnīcās jau izmanto šo knifiņu.

Piemēram, bērns risina matemātiskus piemērus, un rezultātu var izmantot, lai atrisinātu kādu mīklu, vai arī lai uzzīmētu kādu zīmējumu (mīklas atrisināšana un zīmējums – tas arī ir veicinošais mērķis). Šādu bonusu dēļ bērni nereti piemērus ir gatavi risināt pat starpbrīžos, apliecina skolotāja.

Daudzi zina spēli "Memory", kas galvenokārt domāta vizuālās atmiņas trenēšanai. Tomēr daudzi nemaz neiedomājas, ka to var pamainīt, piemēram, lai apgūtu matemātiku.

"Es uz vienas kartītes rakstu vārdu "trīsstūris", uz otras – zīmēju figūru. Analoģiski gatavoju kartītes ar pārējām figūrām. Pēc tam tās izlieku bērnam acu priekšā – sākumā no vienas puses, lai ļautu paskatīties, bet tad pārkārtoju no otras puses. Pagaidu kādu laiciņu un piedāvāju pēc atmiņas atrast vienai kartītei atbilstošu citu. Trīsstūris ar trīsstūri, kvadrāts ar kvadrātu…", stāsta skolotāja.

Tieši tāpat var spēlēties ar definīcijām un formulām. Uz vienas kartītes uzraksta "laukums", bet uz otras – tā formula.

"Manā klasē tiek izmantota pavisam vienkārša galda spēle ar ciparu čūsku. Bērni met kauliņu un iet tik gājienu uz priekšu pa "čūsku", kāds skaitlis ir uzmests uz kauliņa. Papildus tiek runāts līdzi: "Es stāvēju uz trešā lauciņa, man uzmetās pieci, tātad es iešu uz astoto lauciņu". Šāda spēle trenē mutvārdu skaitīšanas prasmes un palīdz bērnam orientēties skaitļu rindās.

Sākumskolā matemātika ir balstīta ne tikai uz algoritmiem, bet arī loģiskās domāšanas attīstīšanu. Diemžēl programma vairāk ir tendēta uz pirmo daļu, bet loģikai tiek veltīta ievērojami mazāka uzmanība. Šī iemesla pēc tiek zaudēta daudzu tēmu izpratne. Piemēram, ļoti slikti tiek risināti uzdevumi.

Harmoniskai bērna attīstībai mēģini piedāvāt risināt "cieto riekstu" uzdevumus. Visvienkāršākie loģiskie uzdevumi: uz lapiņas dažādā secībā sarakstīti skaitļi no 1 līdz 50 un bērnam jāizveido aplis, apvelkot skaitļus kādā noteiktā secībā. Vai arī starp tiem jāatrod tie skaitļi, kuri dalās ar 2. Tāpat var piedāvāt kādos attēlos atrast liekos priekšmetus/skaitļus, atrast attēlos atšķirības – visi šie uzdevumi ir loģiskās domāšanas treniņš.

Ja bērniem visu mācību stundu liek sēdēt pie galda un rēķināt uzdevumus, viņiem kļūst garlaicīgi. Tādēļ katras 20–25 minūtes ir nepieciešams neliels pārtraukums. "Tā laikā es ar bērniem veicu vingrojumus, kas ir saistīti ar mācībstundas tēmu. Labas ir spēles uzmanības un koncentrēšanās attīstībai. Šis ir labs veids atpūsties un gūt uzmundrinājumu. Mēs spēlējam "Jūra bango…". Bērni pārvēršas figūrās, dzīvniekos, skaitļos. Tieši tāpat mēs šajās fizkultūras minūtēs pārvēršamies milžos un liliputos (piesēžam – pieceļamies), sitam plaukstas," savas mācīšanas metodes atklāj skolotāja.