Kad iestājas īstie tīņa gadi un kas raksturo šī vecuma bērnus  (1)

Un nenoliedzami tīņus raksturo kādas īpašas pazīmes, kas apgrūtina dzīvi gan pašiem, gan vecākiem, skolotājiem un citiem cilvēkiem. Tādēļ, lai atvieglotu sev dzīvi, ir derīgi zināt, ka visas izpausmes, ko rada tavs bērns, ir absolūti normālas. Speciālisti nosauc raksturīgākās tīņu iezīmes un min pāris pozitīvās disciplīnas paņēmienus, kas palīdzēs veiksmīgāk sadarboties.

Šīs ir divas galvenās dziņas, kas vada cilvēku un šajā vecumposmā izpaužas viskrāšņāk –pusaudžu uzvedība nereti ir izteikti agresīva vai seksualizēta, jo viņi vēl nemāk šos impulsus apvaldīt. Meitenes sāk izaicinoši ģērbties, zēni kļūst bravūrīgi. Daļa pusaudžu gūst arī savu pirmo seksuālo pieredzi, tāpēc vecākiem ir svarīgi pārliecināties, ka viņi ir informēti par kontracepciju un drošu seksu.

Pusaudzis ļoti cīnās par savu brīvību un robežām, gan izteikti sargājot savu teritoriju (viņa istabā ienākt aizliegts!), gan skaidri norādot vecākiem, ka viņiem nav tiesību izlemt, kā viņš ģērbsies vai izskatīsies. Jo vairāk vecāki cenšas pusaudža izpausmes ierobežot, jo vairāk pretestības saņem. Tā rodas pirmie tetovējumi, pīrsingi un grebenes. Protests pret brīvības ierobežošanu! Tas, ka bērns pretojas vecākiem, ir ļoti laba zīme – viņš veidojas par personību, nevis pakļāvīgu, nevarīgu, gļēvu būtni.

Šajos gados pusaudži kļūst izteikti provokatīvi – tas ir viens no veidiem, kā apšaubīt vecāku autoritāti un no viņiem atdalīties. Pusaudži ar vārdiem un rīcību "sper" pa vecāku vājajām vietām. Ideālā situācijā vecāki to saprot un reaģē kā pieauguši cilvēki, nevis apvainojas vai soda savu bērnu par to, ka viņš nepakļaujas vai saka viņiem neērtas lietas.

Pie pusaudžu vecuma piederas arī tas, ka viņi laiku pa laikam ir depresīvā noskaņojumā, jo piedzīvo milzīgas pārmaiņas visās jomās, tomēr pusaudzim nevajadzētu būt drūmam katru dienu. Ja šķiet, ka bērns ir nomākts nepārtraukti, ja viņš neiziet no mājām, slikti ēd, bieži slimo – ir vērts meklēt speciālista padomu.

Šajos gados pusaudzim ir svarīgi paust to, kāds viņš ir, nevis pakļauties tam, ko no viņa sagaida. Viņš var pievērsties radikāli pretējam dzīves uzskatam, nekā ir viņa vecākiem. Kļūt par veģetārieti, klausīties atšķirīgu mūziku, eksperimentēt ar savu izskatu. Kamēr tas neapdraud viņa veselību un dzīvību, ļaujiet! Pusaudža gadu norietā viņam rodas arvien vairāk jautājumu par dzimuma identitāti – kādam jābūt vīrietim vai sievietei?

Psiholoģe Dace Bērziņa norāda, ka "šajā laikā pusaudžiem ir svarīgi pārbaudīt, uz ko viņi ir spējīgi, kādi viņi ir". "Tas var izpausties arī kā riskēšana, drosmīga robežu pārbaudīšana, kas vecākiem var likt baidīties par sava bērna drošību. Līdz ar vecuma īpatnībām ir vēl vairāki citi faktori, kas pastiprina pusaudžu vēlmi pārgalvīgi riskēt. Viens no tiem ir atstumtība ģimenē, pozitīvu emociju trūkums. Arī pusaudži ar zemu pašvērtējumu mēdz bezjēdzīgi riskēt tikai tādēļ, lai citiem pierādītu, ka viņi uz kaut ko ir spējīgi. Parasti viņi to dara draugu kompānijās. Riska uzņemšanās var būt arī protests pret pārlieku autoritatīvu audzināšanu vai depresijas izpausme," brīdina psiholoģe.

Pedagoģe un psiholoģe Bērziņa atzīst, ka bieži gan vecāki, gan pedagogi pamana un akcentē situācijas, kad bērns rīkojas nepareizi, bet, kad viņš izdara pareizi, to uzskata par pašsaprotamu. Taču jābūt otrādi! Svarīgi piefiksēt un uzsvērt visas reizes, kad bērns rīkojies pareizi, bet situācijas, kad kaut kas nogājis greizi, – mierīgi pārrunāt un uztvert cerīgi, kā iespēju mācīties un turpmāk darīt citādi. Labvēlīga attieksme pret bērnu, ticība, ka viņš spēj mainīties un izpausties pieņemamākā veidā, viņa domas ievirza pozitīvā gultnē. Vērts atcerēties, ka labais vairo labo, bet sliktais – slikto!

Brīžos, kad vecāki jūt vai redz, ka bērns tūlīt rīkosies nepieņemami vai darīs kaut ko nevēlamu, nevajag gaidīt, bet rīkoties pirms un viņa rīcību novirzīt jau iepriekš. Piemēram, ja zināms, ka bērns no rītiem mēdz iegrimt virtuālajā realitātē un tādēļ nespēj laikus iziet no mājas, ikdienas rītu ieteicams organizēt tā, lai bērnam vispār nebūtu laika ieslēgt savu spēlīti – lai viņam būtu tieši tik daudz minūšu, lai nomazgātos, pabrokastotu un aizietu līdz skolai. Situācijas prognozēšana un apsteigšana daudz vieglāk un produktīvāk sniegs vēlamo rezultātu nekā reakcija vai dusmošanās pēc tam.

Ilglaicīgu mērķu noteikšana. Tas nozīmē nevis pārpildīt ikdienu ar īstermiņa mērķu īstenošanu, piemēram, koncentrēšanos uz to, lai bērns ātri paēd, tūlīt pat uzvelk cepuri, bet saprast, kādu vecāki vēlas redzēt bērnu, kad viņš pieaugs, – godīgu, atklātu, sirsnīgu, gādīgu, spējīgu uzņemties atbildību utt. To visu var iemācīt, esot bērnam līdzās, atbalstot viņu un sniedzot padomu, bet visvairāk – ar savu piemēru!

Emocionālā kontakta un drošības nodrošināšana. Veidot emocionāli drošas un sirsnīgas attiecības ar bērnu nozīmē izrādīt viņam uzmanību un pieķeršanos gan fiziski – ar glāstiem un apskāvieniem –, gan verbāli, paužot savu mīlestību vārdos. Cieņa pret bērna vajadzībām un spēja paskatīties uz situāciju no viņa skatpunkta veicina drošu savstarpējo uzticēšanos un veiksmīgu attiecību veidošanos. Vecāki uzklausa bērna viedokli un pauž savu, sniedz bērnam informāciju, lai viņš pats varētu pieņemt pārdomātu lēmumu, iedrošina bērnu domāt patstāvīgi, kā arī skaidro, kādas sekas var būt viņa uzvedībai un kā par to jūtas citi cilvēki.

Izpratne par bērna attīstību, domāšanu un jūtām palīdz saprast, kāpēc bērns rīkojas tā, kā rīkojas, un palīdz atrast atbilstošāko veidu, kā reaģēt uz viņa uzvedību un nodrošināt atbalstu.

Problēmas definēšana un risināšana. Problēmas apzināšanās, nevis noliegšana vai pārspīlēšana palīdz izveidot atbilstošu un iedarbīgu atbildes reakciju dažādās dzīves situācijās.