Neskaties pulkstenī jeb Pediatra ieteikumi par zīdaiņu barošanu un alerģijām

Līdz četru - sešu mēnešu vecumam bērnu ieteicams barot tikai ar mātes pienu vai maisījumu. Ja māte bērnu baro ar krūti, to rekomendējams darīt ik pēc divām trim stundām. Ja ar maisījumu – ik pēc trim līdz četrām stundām. Māmiņai vēlams neskatīties pulkstenī, bet vērot savu bērnu, kurš paziņos, kad būs izsalcis – kļūs nemierīgs, spārdīsies, bāzīs mutē pirkstus un kļūs raudulīgs. Ja mazulis ir labi paēdis, viņš kļūs mierīgs, atteiksies no pudeles vai krūts un sāks miegoties.

Mēneša vecumā vienā barošanas reizē mazulim ieteicams dot 120 ml piena vai maisījuma, bet, sākot ar sešu mēnešu vecumu vai pat ātrāk, pēc mammas novērojumiem – 180 līdz 240 ml. Ja mazuli baro ar krūti un mātei rodas šaubas par to, vai piens bērnam pietiek, ieteicams pavērot, cik bieži nākas zīdainim mainīt autiņbiksītes. Ja diennakts laikā tiek nomainīti seši un vairāk autiņi, vēdera izeja notiek trīs līdz četras reizes (vai vairāk) diennaktī, tas liecina par to, ka mazulis ir labi paēdis. Barojot ar krūti, zīdainim papildus ieteicams dot divus D vitamīna pilienus dienā. Piena maisījums jau satur D vitamīnu, un papildus to dot nav nepieciešams.

Sagatavotais piena maisījums, kas palicis pāri pēc barošanas, ir lietojams vēl vienu stundu pēc pagatavošanas. Savukārt iepriekš sagatavotu, bet neaiztiktu piena maisījumu var glabāt ledusskapī 24 stundas, bet ne ilgāk. Atslaukto mātes pienu ieteicams uzglabāt saldētavā īpaši tam piemērotos 60 līdz 120 ml tilpuma plastikāta iepakojumos.

Pirms sasaldēšanas uz iepakojuma jāuzraksta datums un laiks, kad piens sasaldēts. Atkausēto mātes pienu var uzglabāt ledusskapī, bet pēc atsaldēšanas tas jāizmanto 24 stundu laikā. Ja pēc barošanas mātei palicis piens, kuru atslaukt, to istabas temperatūrā jāizmanto divu stundu laikā. Uzglabājot ledusskapī, to var zīdainim dot arī nākamajā barošanas reizē – pēc trim vai četrām stundām, bet ledusskapī ievietoto mātes pienu jāizlieto četru dienu laikā. Mātes pienu var uzsildīt silta ūdens peldē, bet to nevajag sildīt mikroviļņu krāsnī.

ASV alergologi uzskata, ka mātes piens pārsvarā neizraisa alerģiju zīdainim. Statistika liecina, ka no simts mazuļiem, kuri tiek baroti ar mātes pienu, alerģija rodas kādiem diviem vai trim bērniem (pārsvarā tiem, kuru mātes uzturā lieto govs pienu). Pārtikas alerģijas pazīmes ir vēdergraizes, ādas izsitumi, apsārtumi, nātrene, vemšana, caureja, lūpu un/vai mēles tūska, dažreiz pat apgrūtināta elpošana.

Tajās ģimenēs, kur vecākiem ir pārtikas alerģija, atsevišķu produktu nepanesība, ieteicama zīdaiņu barošana tikai ar mātes pienu vai hidrolizētiem maisījumiem līdz sešu mēnešu vecumam, kas ievērojami samazina alerģijas iespējamību zīdainim. Ja ģimenē ir izteikta pārtikas nepanesība, mātei, barojot ar krūti, ieteicams izvairīties no govs piena un tā produktiem, zivju produktiem, olām, zemesriekstiem un citiem riekstiem, sojas, kviešiem, kāpostiem.

Četru līdz sešu mēnešu vecumā bērnu var sākt piebarot, piedāvājot zīdaiņiem piemērotas, dzelzi saturošas viengraudu rīsu putriņas, jo barojot ar tām, pastāvēs mazāks risks pret pārtikas alerģijas. Lai mazulis pierastu pie pārtikas, tai var pievienot mātes pienu vai atšķaidīt ar maisījumu. Ja zīdainis tiek barots ar pudelīti, nevajadzētu pievienot graudaugus, kas var veicināt aizrīšanos. Ja mazulis pieradis pie rīsu putras, var sākt piedāvāt ko jaunu - dārzeņu vai augļu biezeni.

Piebarošanu ieteicams sākt ar dārzeņiem un tikai tad ar augļiem. Kad mazulis apradis ar putriņām, dārzeņiem un augļiem, var sākt piedāvāt gaļu. Sākumā jaunu ēdienu ieteicams dot pa vienam, lai redzētu, vai bērnam nerodas alerģija – caureja, vemšana, izsitumi, dermatīti.

Olas un zivju produkti bērniem līdz gada vecumam nav rekomendējami, jo šiem ēdieniem zīdaiņu vecumā ir paaugstināts alerģisko reakciju risks. Zīdaiņu vecumā mazasinību var izraisīt nitrītus saturoši produkti (mājās audzēti un vārīti spināti, bietes, zaļie zirnīši, kabači, burkāni), arī no šiem produktiem būtu jāizvairās līdz viena gada vecumam. Arī dārzeņus sākumā ieteicams dot nesajauktus – ja radīsies alerģiska reakcija, vecāki zinās, no kura dārzeņa tā radusies.

Bērnam ēdienu var dot rokās tad, kad viņš var patstāvīgi sēdēt, māk darboties ar rokām - paņemt uzkodas pirkstos un nogaršot tās pats. Tas parasti notiek ap deviņu mēnešu vecumu. Šajā attīstības laikā bērnam uzkodas (mīksti novārītus un sasmalcinātus dārzeņus, makaronus, vistas gaļas gabaliņus) var piedāvāt divas līdz trīs reizes dienā. Jāizvairās no garšvielu un sāls lietošanas.

Mazulis var sākt dzert ūdeni no krūzītes sešu mēnešu vecumā. Atšķaidītas sulas var piedāvāt deviņu līdz 12 mēnešu vecumā. Govs pienu ieteicams dot tikai pēc mazuļa pirmā gada. Zīdaiņiem nekādā gadījumā nedrīkst dot medu, jo tas var saturēt baktērijas, kas var izraisīt zīdaiņa dzīvību apdraudošu infekciju un pat muskuļu paralīzi.

Nākamā saruna vecākiem ar bērnu ārstu dr. Egilu Zālīti notiks 15. novembrī no pulksten 11 līdz 12 veselības centrā "Vivendi" (Rīgā, Dzirnavu ielā 16). Tikšanās tēma: "Zīdaiņu attīstības pakāpes. Mazuļa intelekta attīstības veicināšana. Kā vecākiem saudzēt sevi."

Klātienē vecākiem būs iespēja uzdot savus jautājumus un iesaistīties diskusijā. Savus jautājumus iespējams iesūtīt iepriekš: info@vivendicentrs.lv , ar norādi - jautājums vecāku sarunām. Papildu informācija un pieteikšanās pa tālruni 204 51 777 vai e-pastu: info@vivendicentrs.lv

Vietu skaits ir ierobežots. Tikšanos ar bērnu ārstu būs iespējams vērot arī video tiešraidē, sekojiet informācijai veselības centra mājaslapā. www.vivendicentrs.lv Uz tikšanos vecāki var ņemt līdzi mazuļus.