Mūsdienās ļoti daudziem pusaudžiem tiek atklāta tuvredzība, bet diagnozi – miopija (bieži izplatīts redzes defekts, saistīts ar sliktu redzi tālumā) nosaka jau sešgadniekiem. Oftamologi to skaidro ar faktu, ka cilvēka acis nav paredzētas ilgstošam darbam slēgtās telpās, skatoties televizorā un mūsdienās tik plaši pielietotajās mobilajās ierīcēs vai datorā. Daba ir tā mūs iekārojusi, ka vairāk būtu jāskatās tālumā, bet īpašs kaitēju bērna redzei nes darbošanās no maza attāluma.
Ārsti brīdina vecākus, ka noteikti ir jāseko līdzi acu veselībai tieši agrīnā bērnībā un pusaudžu vecumā, kamēr organisms vēl nav pilnībā izveidojies un pastāv iespējas redzi noregulēt.
Acu ārsti "Woman-rules" atklāj profilaktiskos pasākumus redzes saglabāšanai un iesaka septiņus jautrus vingrinājumu acu atslogošanai. Savukārt bērnu acu ārste Aīda Macijevska runā un skaidro, kāpēc bērni mēdz šķielēt un kas ir slinkā acs.
Profilaktiskas metodes miopijai:
- Ierobežot laiku, kādu bērns pavada pie datora un televizora;
- Aizliegt lasīt elektroniskās ierīcēs tekstu bez papildu apgaismojuma;
- Ja bērns daudz lasa, tas tomēr var kaitēt acīm, tādēļ lasīšanu ik pa laikam jānomaina ar kustīgām spēlēm svaigā gaisā;
- Bērnam iespējami vairāk laika jāpavada ārpus telpām, lai acis raudzītos tālumā;
- Parūpējies par to, lai bērna darba galds atrastos pie loga un nebaidies atvasi ik pa laikam aizvest uz profilaktisko apskati pie oftamologa.
Tieši tāpat bērna redzei ļoti noderīgi ir dažādi acu vingrinājumi, kas palīdzēs nostiprināt acs muskuļus.
Lūk, septiņi jautri vingrinājumi!
"Taurenītis". Palīdzi bērnam iedomāties, ka viņa plakstiņi un skropstas ir skaista taurenīša spārniņi. Un lūdz bērnu mirkšķināt acis, taču kustībām jābūt vieglām, gaisīgām un pietiekami ātrām.
"Jautrais pulkstenītis". Šajā gadījumā jāiedomājas, ka acis ir kā bultas, kas skatās pa labi un pa kreisi. Šādu "skatīšanos" jāatkārto 20 reižu, taču jāseko līdzi, lai galva atrastos taisnā pozīcijā, nevis, piemēram, pieliekta uz vieniem sāniem.
"Spokošanās". Šī spēle ir zināma daudziem bērniem. Lai izpildītu šo vingrinājumu, cieši jāaiztaisa acis, jāpatur šādā stāvoklī aptuveni piecas sekundes, bet tad tās pilnībā jāatslābina.
"Dzelzceļa luksofors". Bērns sevi iedomājas kā luksoforu. Viņam jāaizver sākumā labā acs, tad kreisā – pamīšus, te vienu, te otru.
"Kurš kuru…". Iespējami ilgāku laiku jāmēģina nemirkšķināt acis. Ar katru dienu šis laiks pieaugs. Tiklīdz bērns pamirkšķina acis, viņam tās jāaiztaisa un jāiedomājas, ka viņš guļ. Šis atslābinošais vingrinājums labvēlīgi ietekmē acu muskuļus.
"Tuvu – tālu". Pie loga piestiprina nelielu apli. Bērnam skatiens jāvērš no apļa uz kādu attālāku objektu. Piemēram, paskatās uz apli, bet tad uz kādu tālāku koku, kaimiņu māju vai citiem objektiem.
"Masāža". Aiztaisa acis un ar pirkstu spilventiņiem paglāsta plakstiņus. Pamasēt var arī vaigu kaulus, uzacis un acu ābolus. Tas palīdzēs uzlabot asinsriti šajā sejas apvidū un labvēlīgi ietekmēs redzes orgānu darbību.
Savukārt vingrinājumus acīm grūtniecēm atradīsi šeit.
Slinkā acs un šķielēšana
"Ja bērnam agrā vecumā ir bijuši acu attīstības traucējumi, tad viņam draud slikta redze uz visu mūžu, un, ja savlaicīgi netiek diagnosticēta draudošā pataloģija, bieži tie ir neatgriezeniski procesi," stāsta Dr. Solomatina acu rehabilitācijas un redzes korekcijas centra bērnu acu ārste Aīda Macijevska.
Acs attīstības galvenais posms ir no dzimšanas līdz trīs gadiem. Ārste skaidro, ka šajā laikā galvas smadzenēs aktīvi attīstās redzes garozas centri, kas saņem informāciju par apkārtējo vidi. Vienlaicīgi trenējas arī acu kustības, attīstās ķermeņa kustības vizuālajā kontrolē, kā arī piepildās vizuālo tēlu "bibliotēka". Ja šajā dzīves posmā rodas problēmas ar gaismas nokļūšanu acs tīklenē (piemēram, tuvredzība, tālredzība, astigmatisms, šķielēšana, katarakta u.c.) vai vizuālo tēlu uztveršanu (redzes nervu bojājums, galvas smadzeņu redzes centru bojājums u.c.), tad acu attīstība var apstāties sākuma stadijā.
"Visbiežāk sastopamā bērna acs pataloģija ir ambliopija, kas plašāk zināma kā "slinkā acs". Par slinko aci to sauc tāpēc, ka viena no acīm nav iemācījusies skatīties. Ambliopija rodas tādā gadījumā, ja informācija, ko bērns redz ar vienu aci un, kura nokļūst smadzenēs, ievērojami atšķiras no tās informācijas, ko viņš redz ar otru aci. Ja savlaicīgi netiek novērsta šī pataloģija, smadzenes sāk ignorēt signālus no vienas acs, līdz ar to normāls redzes asums šajā acī nebūs iespējams un nelīdzēs pat brilles," skaidro Macijevska.
Visbiežākais cēlonis ambliopijai ir optiskā stiprumu atšķirība starp abām acīm, taču tā var rasties arī no šķielēšanas vai arī no augšējā plakstiņa noslīdējuma, kas aizklāj redzes laukumu, iedzimtas kataraktas un citiem iemesliem. Ambliopija ir bīstama ar to, ka parasti bērns nesūdzas par to, kā arī, skatoties no malas, nekādas pataloģijas pazīmes bērnam nav redzamas. Ambliopijas gadījumā pēc iespējas ātrāk tiek ieteikts veikt redzes korekciju ar briļļu palīdzību. Nepieciešamības gadījumā brilles var izrakstīt jau sešus mēnešus jaunam bērnam. Jāatzīmē, ka reizēm īpaši smagos gadījumos redzes korekcijai tiek izmantotas kontaktlēcas.
"Arīdzan šķielēšana ir bieži sastopama pataloģija, kas ir acs muskuļu darbības traucējums, ko izsauc vienas acs novirzīšanās no paralēlās acu pozīcijas. Šķielēšana rodas redzes traucējumu dēļ vienā vai abās acīs, apskatāmajam objektam fokusējoties nevis centrālajā tīklenes daļā, bet gan blakus tai, kur redzes jūtība ir ievērojami mazāka," stāsta ārste. "Šajā gadījumā ārstēšanās ir jāsāk pēc iespējas ātrāk. Vislabākais efekts tiek sasniegts, ja ārstēšana tiek uzsākta līdz četru gadu vecumam. Ārstēšanās procesā veselā acs tiek piesegta, tādā veidā trenējot problemātisko acs. Ja acs novirzes leņķis ir diezgan liels, tad bez operatīvās korekcijas diemžēl izārstēties nevarēs."
Acu ārste rosina vecākus laicīgi vest bērnus pie acu ārsta, lai laikus apstādinātu pataloģijas procesu, ja tāds tiek atklāts. "Bērns par šādām problēmām pats žēlojas ļoti reti, tādēļ bērniem ir nepieciešamas profilaktiskās vizītes pie ārsta viena gada vecumā, kā arī trīs gadu vecumā. Ir svarīgi zināt – pat ja ārsts ir konstatējis pataloģiju, tas vēl nav iemesls panikai. Pie savlaicīgas diagnostikas redzes orgānu funkciju traucējumus lielākoties ir iespējams novērst. Šodien ļoti veiksmīgi tiek pielietota optiskā korekcija, medikamentozā ārstēšana, fizioterapija, izmantojot arī speciālas datorizētas ierīces, kā arī nepieciešamības gadījumā – ķirurģiskā ārstēšana," stāsta ārste.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
