Skolas vecuma bērna agresijas dažādās sejas un biežākie cēloņi šādai uzvedībai  (1)

Lai palīdzētu pedagogiem izprast un risināt minētās problēmas, inspekcija sagatavojusi īpašu materiālu "Izglītības iestāžu resursi un rīcība situācijās, kad skolēns ar savu uzvedību traucē mācību procesu vai apdraud savu vai citu personu drošību, veselību vai dzīvību". Tajā ielūkosimies tiktāl, lai pastāstītu, kas ir agresija, cik dažādas ir tās sejas un kādi ir biežākie agresijas iemesli.

Skolēnu agresijas cēloņi meklējami gan saistībā ar problēmām ģimenē, izglītības iestādē, gan bērna individuālo situāciju, mācīšanās grūtībām, veselības problēmām, atkarības problēmām u.c. Lai spētu palīdzēt gan pašam skolēnam, kuram ir agresīva uzvedība, kā arī nodrošinātu pārējiem izglītojamajiem drošu vidi izglītības iestādē, sadarbībā ar speciālistiem nepieciešams izvērtēt skolēna uzvedības cēloņus un rast iespējami labāko risinājumu.

"Viennozīmīgi, agresija bērnam nāk no vecākiem, no viņu uzvedības," portālam "Cālis" iepriekš atzina Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Pedagoģijas nodaļas psiholoģijas profesore Lūcija Rutka.

Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 7. pantā noteikto, katram bērnam ir neatņemamas tiesības uz dzīvības un attīstības aizsardzību. Vienlaikus saskaņā ar minētā likuma 72. panta pirmajā daļa noteikto, bērnu aprūpes, izglītības, veselības aprūpes un citu tādu iestāžu vadītāji un darbinieki, kurās uzturas bērni, bērnu pasākumu un tādu pasākumu organizatori, kuros piedalās bērni, ir atbildīgi par bērna veselības un dzīvības aizsardzību, par to, lai bērns būtu drošībā, lai viņam tiktu sniegti kvalificēti pakalpojumi un ievērotas citas viņa tiesības.

Un vēl – Izglītības likuma 55. panta 8. punktā noteikts, ka izglītojamam ir tiesības uz dzīvībai un veselībai drošiem apstākļiem izglītības iestādē un tās organizētajos pasākumos.

Agresija ir pētīta gan dažādu psiholoģijas virzienu ietvaros, gan arī dažādos laikos. Literatūrā agresija tiek skaidrota kā motivēta iznīcinoša darbība, kas ir pretrunā ar sabiedrībā pastāvošām normām un kuras rezultātā tiek nodarīts fizisks vai psiholoģisks kaitējums.

Agresivitāte – psihiska gatavība agresīvai rīcībai, stabila tieksme uz asu, agresīvu uzvedību, rīcību. Agresivitāte var būt rakstura īpašība, kas ne vienmēr vērojama tieši, bet par to spriež, izvērtējot cilvēka rīcību. Agresivitāte īpaši novērojama pusaudža vecumā kā pretošanās pazemojumiem, vardarbībai.

Agresivitāte – individuāla vai grupas īpašība: uzvedības tendence uzbrukt apkārtējiem cilvēkiem vai, retāk, dzīvniekiem; uzbrūkošais mērķu sasniegšanas stils. Agresivitāte var mainīties plašā diapazonā ne tikai attiecībās starp cilvēkiem, bet arī katra konkrēta indivīda izpausmēs, galvenokārt atbilstoši sociālās mijiedarbības efektivitātei.

Agresija veidojas brīdī, kad dusmas tiek vērstas pret kādu citu, lai nodarītu tam būtisku kaitējumu. Agresija var būt kā līdzeklis mērķa sasniegšanā, kā atbildes reakcija un arī kā mērķis – uzbrukt, iznīcināt.

Kā norāda VBTAI speciālisti, agresīvi skolēni bieži zaudē kontroli pār sevi, bieži strīdas un lamājas ar pieaugušajiem, atsakās pildīt noteikumus, speciāli kaitina citus cilvēkus, bieži dusmojas, ir atriebīgi un skaudīgi, izmanto bīstamus priekšmetus, lai savainotu kādu, sistemātiski lieto rupjus vārdus, nespēj koncentrēties darbam klasē, lien zem galda, aiztiek citu mantas, spļaudās, apzīmē sienas, bojā skolas un citu audzēkņu inventāru – plēš mantas, sit durvis, sit sev un dur sev ar asiem priekšmetiem, kliedz, krīt zemē attēlo dzīvniekus, draud, iebiedē u.tml.

"Centrs Dardedze" psiholoģe Kristīne Jozauska atzīmē: "Bērna pašcieņas aizskaršana draudot, apsaukājot, lamājot, izsmejot, pazemojot ir emocionāla vardarbība, kuru uzskata par izplatītāko un slēptāko vardarbības formu. Tā negatīvi ietekmē bērna emocionālo attīstību un pašapziņas veidošanos. Ikviena negatīva piezīme, apzīmējums, raksturojums bērna dzīvē ienes bailes, nedrošību un neuzticēšanos, kas grauj viņu pašvērtējumu un spēju tikt gala ar dažādām dzīves situācijām un izaicinājumiem."

Bieži vien pieaugušie nenovērtē sekas, kādas atstāj it kā nevainīga apsaukāšana, agresīvs runas veids komunikācijā ar bērniem. Ilgstoša noniecināšana un pazemošana atņem bērnam spējas uzsākt jaunas lietas, gādāt par sevi. Ja bērns vēl ir saglabājis spēju gādāt par sevi, tad bieži viņš reaģē agresīvi uz jebkuru gadījumu, kuru uztver kā pazemojumu. Šādā situācijā nokļuvis bērns pat vienkāršu skolotājas jautājumu - kādēļ neesi izpildījis mājas darbu, var uztvert kā apdraudējumu, norāda "Centrs Dardedze" speciālisti.

Problēmas ģimenē. Audzināšanas īpatnības (vecāku pārāk liela aprūpe, vecāku mīlestības vai uzmanības deficīts, kā rezultātā bērns kļūst agresīvs, vēloties pievērst uzmanību); dusmu uzkrāšanās; atsvešinātība attiecībās ar bērnu; ģimenes locekļu agresīva uzvedība, bērna fiziska sodīšana, greizsirdība un cietsirdīga uzvedība no brāļu un māsu puses; bieži vecāku vai citu ģimenes locekļu strīdi; vecāku šķiršanās; vecāku prasības ir nesaskaņotas un pretrunīgas, bērnam nav noteiktas uzvedības normas, nekonsekventas prasības u.tml.

Problēmas izglītības iestādē: vardarbība iestādē, nerisināti konflikti starp skolēniem un ar pedagogiem.

Veselības problēmas. Psihiskās veselības problēmas, dzemdību trauma, epilepsija un citas saslimšanas, mācīšanās grūtības.

Atkarības: Atkarību izraisošu vielu lietošana, aizraušanās ar televizora skatīšanos vai datorspēlēm. Dažādi pētījumi parāda, ka datorspēļu ietekmē bērni kļūst agresīvi, mēdz redzēto pielietot reālajā dzīvē.

Bērna rakstura, temperamenta īpatnības un vecumposmu īpatnības. Bieži vien agresīva uzvedība raksturīga tieši pusaudžu vecumposmā. Psihologi skaidro to ar pusaudžu iekšējo konfliktu pašam ar sevi, identitātes krīzi, fizioloģiskām pārmaiņām ķermenī, palielinātu hormonu līmeni asinīs, vajadzību pašapliecināties. u.tml.

Minētie cēloņi var būt kombinēti un to kombinācijas var pastiprināt agresīvu uzvedību, līdz ar to, lai mazinātu skolēna agresivitāti, nepieciešams izpētīt to iespējamos cēloņus!