Tiklīdz mazulis raud, tā mūsos iebūvētais bioloģiskais mehānisms rada milzīgu trauksmi, mēs gribam mazuli nomierināt. Un bieži vien līdz ar satrauktu mazuli blakus stāv divi satraukti vecāki, kuri nesaprot, ko iesākt ar raudošo bērniņu. Svarīgi ir zināt to, ka raud visi bērniņi, jo raudāšana ir vienīgais veids, kā paziņot, ka bērnam kaut kas ir noticis, tā uzsver Diāna Zande, psiholoģijas zinātņu doktore, kognitīvi biheiviorālā psihoterapeite un piecu bērnu mamma.
Zande patlaban piedalās vecāku programmā "Augošai Latvijai vecāku skola", bez maksas lasot lekcijas visā Latvijā. Piedāvājam vienu no Zandes lekciju tēmām – par to, kāpēc bērns raud un kā viņu nomierināt. Citas tēmas un mazus speciālistes sagatavotus video vari atrast šeit.
Kāpēc mazulītis raud? Vai pasaules gals pienācis?
Ļausim runāt Zandei: "Iztēlojies, kas notika mammas vēderā, viņš nepazina "nē", viņš nezināja – pagaidi, to, ka mamma ir virtuvē un tūlīt nāks. Tikko viņš kaut ko gribēja, tā hops, pa nabas saites viņš saņēma uzturu. Ja viņam bija neērti, viņš iedunkāja mammai pa vēderu, un viņa iekārtojās ērtākā pozīcijā, un bērniņam viss bija labi.
Bet tad, kad mazulis ir piedzimis un viņam pēkšņi kaut ko vajag, piemēram, ēst, viņš sauc, bet hops – nabas saite ir pārgriezta un ēdiena nav. Šajā brīdī mazulis jūt milzīgu, visaptverošu trauksmi, kas var tikt pielīdzināta pasaules galam. Un ko dara bērniņš? Viņš kliedz: "Palīgā, palīgā. Glābiet!" Tajā brīdī, kad mamma atnāk un nomierina viņu, mazulis jūt milzīgu atvieglojumu: "Fū, brīnumainā kārtā izglābos". Bet pēc pusstundas vai stundas mazulim ir nākamā vajadzība, atkal nākamais pasaules gals. Un vecāki ir tie, kuri var palīdzēt izdzīvot šos trakos brīžus ar pasaules galiem. Tāpēc vajadzētu atcerēties, ka bērniņš nekad neraud, lai sadusmotu savus vecākus, lai izjauktu vakaru, nodarītu pāri vai tāpēc, ka viņš ir izlutināts. Bērns raud tāpēc, ka viņam kaut ko vajag. Un vecāki ir tie, kuri var palīdzēt mazulim nomierināties.
Saulainie un mazāk saulainie bērni
Dažādi bērni raud dažādi. Ir mazuļi, kuri raud ļoti maz. Tie ir tie mierīgie un saulainie mazuļi, un mammas bieži vien jūtas, ka ir tik laba mamma, ja reiz man ir tik mierīgs bērns. Un ir mazuļi, kuri kliedz ļoti daudz, ļoti intensīvi un kurus ir ļoti grūti nomierināt. Un ar šiem bērniņiem vecāki bieži sajūtas bezpalīdzīgi. Un domā, ka kaut ko dara nepareizi. Bet šie bērni parasti ir ar sarežģītākiem temperamenta aspektiem. Ir mazuļi, kuri ātrāk un jūtīgāk uztver vides stimulus, intensīvāk uz tiem reaģē un grūtāk nomierinās. Jā, bērna temperaments nosaka to, cik daudz un bieži bērns raud. Ja tev ir šāds mazulis, kurš grūti nomierinās, tev ir jāizdomā vesela virkne atjautīgu paņēmienu, kā tomēr palīdzēt viņam to izdarīt.
Un jāatceras, ka pirmajos trīs mēnešos visi bērni raud vairāk. Tas ir tas vecumposms, kad bērniņš iejūtas dzīvē ārpus mammas vēdera, kurā viņam ir kolikas un citas grūtības šajā plašajā pasaulē. Tāpēc viņš ir krietni raudulīgs.
Vecumā starp četriem un aptuveni septiņiem mēnešiem bērniņi pārsvarā ir visai apmierināti un laimīgi, un raud tikai tad, kad viņiem tas ir vajadzīgs, viņi ir sabēdājušies, vai grib ēst, vai ir noguruši. Un šajā vecumā parasti vecāki jau diezgan labi pazīst sava bērna signālus un visai labi viņu var nomierināt.
Vecumā starp septiņiem un deviņiem mēnešiem mazulim attīstās piesaistes uzvedība, un viņš raud ik reiz, kad mamma vai tētis pamet viņu, un tas atkal ir brīdis, kad mazulis kļūst raudulīgs. Pirmā dzīves gada laikā ir tādi dabiski posmi, kad bērni raud vairāk un raud mazāk. Tāpat jāatceras, ka daži bērniņi no dabas ir jūtīgāki, ātrāk satraucas un viņus ir grūtāk nomierināt.
Pirmie trīs mēneši ir tādi, ka mammas vēl parasti ir apjukušas un īsti nesaprot, kāpēc mazulis raud. Bērns visbiežāk raud tad, kad viņam patiešām kaut kas ir vajadzīgs – vai nu viņš ir izsalcis, vai nu viņš ir pārguris, vai viņam kaut kas sāp, vai viņam ir slapjas autiņbiksītes. Bet bieži vien mazuļi pirmajos dzīves mēnešos raudulīgāki ir vakaros. Kāpēc? Iztēlojamies, ka viņam ir bijusi gara diena, kurā gūti tik daudz iespaidi, ka vakarā viņš raud: "Man bija grūta, grūta diena".
Pirmajos mēnešos bērniņš vēl sevi neatšķir no mammas, kurai arī bija grūta diena, aprūpējot mazuli – barojot, pārtinot, droši vien, veicot arī kādu mājas soli. Un tā kā mazulis neatšķir to, ko jūt mamma, no savām sajūtām, tad viņš raud. Šajā vecumposmā bieži vien vakaros mazuli moka arī tā dēvētās kolikas jeb vēdergraizes, ar kurām saistīta tā raudāšana – trīs stundas katru vakaru, vismaz trīs reizes nedēļā, vismaz trīs nedēļas pēc kārtas. Tā ir intensīva raudāšana.
Bieži vien mazulīši raud arī tad, ja pa dienu mainījies viņa dienas režīma ritms, vai viņi ir bijuši lielveikalā, vai pie viņiem bijuši ciemiņi. Lai bērns būtu mierīgāks, pirmajos dzīves mēnešos viņam ir nepieciešama mierīgā vide – mazāk stimulu, tad arī raudu iemeslu būs mazāk.
Ko darīt, kad mazulis raud? Ratus nekratīt!
Daudziem bērniņiem patiešām palīdz nēsāšana rokās. Kad tu maigi piekļaujot sev bērniņu, nēsā viņu rokās un mazulis jūtas drošībā. Bet šajā brīdī ir svarīgi, lai tu ar viņu sarunātos klusā, maigā balsī, lai tava balss viņu nesatrauktu vēl vairāk. Un kustībām ir jābūt maigām un pludenām. Daudziem vecākiem patīk mazuli mierināt, šūpojoties uz bumbas. Citi vecāki savus mazuļus ietin sedziņā, sevišķi pirmajā dzīves mēnesī, kad satraukuma brīžos mazuļi mēdz mētāt rociņas un kājiņas pa gaisu, tad viņiem patiešām šāda viegla ietīšana sedziņā var palīdzēt. Izej ar mazo ārā – pastaiga svaigā gaisā bieži vien iemidzina pat visneatlaidīgāko un visraudulīgāko bērnu. Bet tad ir svarīgi nekratīt ratiņus. Bieži vien ir vērojams, ka mammas vai tēti iet un izmisuši purina ratiņus, lai mazuli iemidzinātu, bet tas viņu vēl vairāk pārstimulē.
Ja tavs bērns ir pavisam raudulīgs, tad kā ārkārtas situāciju vari izmantot autosēdeklīti – ieliec mazo krēsliņā un izbrauc kādu pusstundiņu.
Dažiem bērniem palīdz nomierināties vannošana. Un tad, kad nekas nelīdz, tad, protams, krūts kā pēdējā instance nomierinās pašu apbēdinātāko bērniņu.
Lai tu labāk saprastu, kā mazuli nomierināt, apdomā, kas notika pirms tam – varbūt pirms divām stundām bijāt veikalā, varbūt sastrīdējāties, bet varbūt jums bija ciemiņi. Iespējams, raudāšanas iemesls ir pavisam skaidrs un saprotams. Nākamais – padomā, kā tu reaģē uz bērna raudāšanu.
Ja tu pats ļoti satraucies, tas mazulim nepalīdzēs, bet viņu vēl vairāk uzvilks. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai vecāki, kuri mierina bērnu, paši būtu mierīgi. Un nevajag diviem vecākiem stāvēt pie raudoša bērna šūpulīša. Ja tētim šobrīd ir vairāk resursu, tad viņš nēsā bērnu un mamma iziet ārā, kaut vai tikai uz piecām minūtēm, nomierinās un nāk atpakaļ, un nomaina tēti.
Labā ziņa ir tā, ka mazuļi neraud visu laiku, un pat tad, ja tev šķiet, ka viņš tā dara, tad atceries – viņš raud tikai šovakar, tikai šo stundu un tā paies.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
