Skolas vecuma bērns slikti uzvedas. Mistiskais – kāpēc

Kāpēc viņš tā dara? To īsumā aplūko speciālisti Labklājības ministrijas sagatavotajā informatīvajā materiālā vecākiem "Mans bērns – skolēns".

Uzvedība ir aizsardzība – ja bērns regulāri nonāk situācijās, kurās jūtas apdraudēts, slikta vai vardarbīga uzvedība ir aizsardzība. Bērns izjūt trauksmi, diskomfortu, apjukumu, bailes un uzvedas neadekvāti situācijai.

Ja bērns bieži nonāk šādās situācijās un viņam izveidojies šāds reaģēšanas veids, tas nozīmē, ka viņš regulāri ir emocionālā diskomfortā un viņam līdzās nav neviena pieaugušā, kas palīdzētu saprast, kā šādā situācijā vajadzētu rīkoties.

Iemācītā uzvedība – bērns atdarina pieaugušo uzvedības modeļus. Lai gan vecāki bieži sūdzas, ka bērnu slikti ietekmē draugi, patiesībā bieži vien uzvedība pamatā veidojas ģimenē. Izteikta ietekmēšanās no vienaudžiem vairāk raksturīga par sevi nepārliecinātiem bērniem.

Bieži ir tā, ka bērns slikti uzvedas tikai ar mammu, bet ar pārējiem ir teju paraugbērns. Kāpēc tā, uzzini šeit.

Grūtības kontrolēt impulsus – tie var būt radušies pēc psihoemocionālas traumas vai kā psiholoģiska aizsardzības reakcija. Problemātisku uzvedību var provocēt arī pārlieka dzīvošana virtuālajā vidē, kad bērnā nav attīstījusies empātija jeb līdzjūtība.

Medicīniski iemesli – piemēram, autisms, hiperaktivitāte, kad bērnam ir grūti kontrolēt savas izpausmes, taču šie gadījumi ir daudz retāki, nekā pierasts dzirdēt. Taču arī tad bērnam nav jākarina birka, bet jāmeklē veidi, kā ar viņu sadarboties un kā viņam iemācīt izpaust savus impulsus pieņemamā veidā.

Labvēlīga attieksme un ticība bērnam sniedz daudz pozitīvāku efektu nekā viņa sodīšana, rāšana, kaunināšana.

Uzvedību var mainīt, izprotot bērna uzvedības patiesos cēloņus un iedziļinoties viņa emocionālajā stāvoklī. Galvenais ir bērnu nesodīt!

Amerikāņu psihologi, kas pēta bērnus ar uzvedības problēmām, kārtējo reizi secinājuši, ka pēršana problēmas nevis atrisina, bet tikai padziļina, raksta "Daily Mirror". Joprojām lielā daļā sabiedrībā valda viedoklis, ka pēršana ir piemērots soda veids par nedarbiem un efektīvs audzināšanas līdzeklis pret nepaklausību. Tomēr bērnu un vecāku testēšana vairāku gadu garumā liecina par ko citu – lai cik siltas un atbalstošas attiecības būtu bērniem ar māti ikdienā, viens pēriens var būt par iemeslu attiecību atsalumam un veicināt bērnu neuzticēšanos vecākiem, norāda Mičiganas Universitātes Sociālā darba institūta eksperti. Bērnu fiziska sodīšana ilgtermiņā pasliktina bērna uzvedību, nevis to uzlabo.

Palīdzēt bērnam saprast, ka tā, kā viņš jutās, var justies jebkurš cilvēks. Var bērnam teikt: "Jā, tu biji nobijies, dusmīgs, apjucis, bezpalīdzīgs, un tas ir normāli, ka tu tā juties."

Palīdzēt saprast, kā uzvesties sociāli pieņemamā veidā, un ieteikt, pie kuriem cilvēkiem skolā var meklēt atbalstu un palīdzību. Piedāvāt modeļus, kā bērns var palīdzēt sev konkrētās situācijās.

Runāt ar bērnu: "Kā tu domā, kāpēc Jānis tev sit? Kā tu domā, kas ar viņu notiek?" Pat tad, ja bērns cieš no Jāņa, svarīgi pajautāt, vai viņš saprot Jāni. Jo labāk bērns izprot otra rīcības cēloņus, jo vairāk tas mazina trauksmi un apdraudētības izjūtu, kā arī agresiju. Lai arī ne vienmēr otra rīcību var attaisnot, būtiski viņu saprast – tad gaisotne klasē būs mierīgāka un mazāk vardarbīga.

Šeit ir tests par to, kāds ir tavs bērnu audzināšanas stils.