Tik mazs un jau veģetārietis. Kas par to jāzina mammai?  (2)

Vispirms jāsaglabā miers un jāsaprot, ka bērns intuitīvi jūt, kas viņa organismam nepieciešams un kas ne. Pētījumu par to, kādēļ bērni atsakās no gaļas, ir maz. Lielākoties viņiem gaļa nešķiet patīkams produkts, bet 6–10 gadu vecumā galvenais veģetārisma iemesls ir rūpes par dzīvniekiem. Taču vecākiem, kuru atvase atsakās ēst kādu produktu grupu, jādomā alternatīvas, kā uzņemt trūkstošās uzturvielas. Uzspiest neko nedrīkst! Jāsaprot arī, ka gaļa nav brīnumlīdzeklis. Gaļu labi var aizvietot ar citiem produktiem, tikai tas prasa rūpīgu plānošanu.

Vai šādam apgalvojumam ir pamats? Daļēji. Gaļa ir lielisks olbaltumvielu avots, un tieši olbaltumvielas ir tās, kas ir uzbūves pamatelements. Olbaltumvielas ir kā ķieģeļi mājai. Lai uzbūvētu kārtīgu un izturīgu māju, jāuzņem pietiekams olbaltumvielu daudzums. Tomēr ne tikai gaļa ir olbaltumvielu avots. Tās var atrast arī piena produktos, olās, sojā, riekstos, pākšaugos un arī graudaugos. Tāpēc teiciens par to, ka, neēdot gaļu, bērnam būs kādi augšanas traucējumi, ir stipri pārspīlēts.

Veselības stāvokli ietekmē ne jau fakts, vai bērns ēd vai neēd gaļu, bet ēdienkarte un dzīvesveids kopumā. Mazie veģetārieši salīdzinājumā ar visēdājiem uzņem mazāk tauku, vairāk šķiedrvielu, vairāk C vitamīna, mazāk A vitamīna, olbaltumvielu un dzelzs. Taču, ja vecāki velta laiku rūpīgai bērna ēdienkartes sastādīšanai, atvases attīstība norit pavisam normāli.

Gaļas lietošana uzturā ir ērtākais veids, kā nodrošināt organismu ar dzelzi un B12 vitamīnu. Šis vitamīns nepieciešams veselai nervu sistēmai, tas piedalās aminoskābju un nukleīnskābju vielmaiņā, stimulē aknu darbību. Ja rodas B12 vitamīna deficīts, var sākties anēmija un rasties neatgriezeniski centrālās nervu sistēmas bojājumi – psihoemocionālās attīstības aizture, krampji, elpošanas apstāšanās, kuņģa un zarnu trakta patoloģijas. Bērniem vitamīns B12 ir nepieciešams augšanai un arī apetītes stimulēšanai. B12 vitamīnu dabā sintezē baktērijas, un arī cilvēka zarnu traktā esošās baktērijas spēj to veidot, bet ne pietiekami, tādēļ tas papildus jāuzņem ar uzturu. B12 vitamīna avots ir dzīvnieku valsts produkti – aknas, zivis un jūras produkti, liellopa gaļa, arī piens un olas. Savukārt dzelzs organismā nodrošina to, lai katra organisma šūna tiktu apgādāta ar skābekli.

Nesen Ķīnā veikts pētījums, kurā piedalījās ovolaktoveģetārieši (neēd gaļu un zivis, bet ēd piena produktus un olas) vecumā no četriem līdz 14 gadiem. Secināts, ka šo bērnu ēdienkarte ir tuvāka Pasaules Veselības organizācijas vadlīnijām nekā daudzu visēdāju ēdienkarte.

Ovolaktoveģetāriešu ēdienkartē bija daudz šķiedrvielu un maz piesātināto tauku. Folijskābes un B12 vitamīna daudzums asinīs bija normāls. Augšanas un attīstības rādītāji neatšķīrās no visēdāju rādītājiem. Tikai diviem bērniem tika novērots dzelzs trūkums un vēl diviem anēmija. Te nu ir jāsaka – ja bērns neēd gaļu, tas nav nekas briesmīgs, bet piena produktus un olas no uztura izslēgt noteikti nevajadzētu, jo tie nodrošina pietiekamu svarīgā B12 vitamīna uzņemšanu. Tomēr veģetāriešu uzturā bieži trūkst ne tikai dzelzs, bet arī cinka, jo veģetāriešu uzturā ir daudz graudaugu, kas savukārt satur fitātus – vielas, kas kavē dzelzs, kalcija, cinka un magnija uzsūkšanos. Tas nenozīmē, ka graudaugus nevajag lietot uzturā. Vajag! Tomēr jāņem vērā, ka jāpievērš lielāka uzmanība dzelzs un cinka devām dažādos produktos, ņemot vērā faktu, ka veģetārieša organismā var tikt kavēta šo vielu uzsūkšanās.

Katrs bērns uz gaļas neēšanu reaģē citādi, un tas ir vecāku uzdevums – regulāri nodot asins analīzes, pārliecināties, ka to rezultāti atbilst normai –, tad bez gaļas var mierīgi iztikt. Tiklīdz novēro hemoglobīna līmeņa pazemināšanos asinīs, noteikti konsultējies ar ārstu, iespējams būs vajadzīgi preparāti hemoglobīna līmeņa paaugstināšanai.

Gaļas izslēgšana no uztura rada satraukumu arī par to, vai bērns uzņems pietiekamu kalcija un D vitamīna devu. Samazināts kalcija un D vitamīna daudzums ietekmē kaulu vielmaiņu, kas nav vēlams augošam organismam. Polijā veica pētījums, kurā piedalījās 50 visēdāji un 50 veģetārieši vecumā no diviem līdz 10 gadiem, un secināja, ka veģetāriešiem salīdzinājumā ar visēdājiem ir sliktāki kaulu blīvuma rādītāji.

Osteoblastu (šūnas, kas veido kaulaudus) aktivitāte viņiem bija vidēji par 15% zemāka. Tāpēc vairums ārstu ir pārliecināti – ja no uztura tiek izslēgta gaļa, nekas slikts nenotiks, bet piena produkti augošam organismam ir vitāli svarīgi. Citā pētījumā, kas veikts Lielbritānijā, pētīti 418 14 gadus veci pusaudži no dažādām skolām. Pētījumā likts uzsvars uz zobu problēmām atkarībā no tā, ko uzturā lieto jaunieši. Pētījumā piedalījās gan visēdāji, gan veģetārieši. Noskaidroja, ka daudziem jauniešiem – gan veģetāriešiem, gan visēdājiem – ir zobu problēmas, it īpaši zobu erozija jeb emaljas noārdīšanās. Tas vedina uz domām, ka neatkarīgi no tā, vai pusaudži lieto vai nelieto gaļu un piena produktus, zobu higiēna tomēr ir izšķirošais, kas nosaka zobu veselības stāvokli.

Ik dienu ēdienkartē iekļauj papildus 150–200 g piena produktu, soju, riekstus un arī graudaugus.

Lai uzņemtu labās taukskābes, katru dienu jāuzņem 20–25 g augu eļļas vai 40–50 g riekstu.

Lai uzņemtu pietiekami daudz B12 un D vitamīna, jāēd treknās zivis un olas dzeltenums. Ja bērns atsakās ēst zivis, vēlams lietot zivju eļļu.
Jāēd turku zirņi, ķirbju sēklas, žāvētas aprikozes, pākšaugi, sardīnes, soja un sojas produkti, piemēram, tofu, sezama sēklas, olas dzeltenums, tumšā šokolāde, kakao pulveris un rozīnes.

Lai uzņemtu cinku, jālieto tādi produkti kā ķirbju sēklas, spināti, rieksti, kakao pulveris, pākšaugi un sēnes.

Nedrīkst atteikties no piena produktiem, mandelēm, brokoļiem, vīģēm, kāpostiem, apelsīniem, sardīnēm un pupiņām.

1. variants

Brokastīs: auzu pārslu putra ar ievārījumu, kakao pulveri un rozīnēm. Pāris siera šķēles un ābols.

Uzkoda: pilngraudu maize, apziesta ar zemesriekstu sviestu, glāze piena.

Pusdienās: vārītas lēcas ar šampinjonu mērci. Klāt bagātīga porcija jebkuru dārzeņu, salāti aizdarīti ar olīveļļu. Augļi pēc izvēles.

Launagā: bezpiedevu jogurts ar biezpienu, gurķiem, tomātiem. Daži tumšās šokolādes gabaliņi un sauja žāvētu aprikožu.

Vakariņās: omlete ar dārzeņiem, turku zirņiem un sēnēm. Glāze piena.

2. variants

Brokastīs: bezpiedevu jogurts ar pilngraudu musli un ogām. Sauja jebkuru riekstu.

Uzkoda: pilngraudu maizes šķēle, apziesta ar avokado, un siera šķēle. Sauja žāvētu aprikožu. Glāze piena.

Pusdienās: vārīti brūnie rīsi ar siera mērci. Klāt jebkuru dārzeņu salāti ar olīveļļu un ēdamkaroti ķirbju sēklu. Daži auzu pārslu cepumi, bumbieris.

Launagā: vārīta ola, svaigi tomāti un pilngraudu maizes šķēle ar tunci savā sulā un konservētām pupiņām (ja bērns zivis neēd, tad ar sieru).

Vakariņās: piena zupa ar dārzeņiem un zaļajiem zirnīšiem. Pilngraudu maizes šķēle.

Raksts publicēts sadarbībā ar žurnālu "Veselība".

"Veselība" novembra numurā lasi:

Homeopātija. Mūsdienu medicīnas atstumtā radiniece. Kaut arī PVO homeopātiju atzinusi par otru lielāko medicīnas sistēmu tūlīt aiz tradicionālās medicīnas, attieksme pret to nav viennozīmīga. No kurienes maldiem par homeopātiju aug kājas, un vai tai būtu jādraudzējas ar alopātiju?

Māksla ir neoperēt, kad nevajag. Viņš par krūtīm zina gandrīz visu – tā varētu teikt par vienu no 26 Latvijas plastikas ķirurgiem Pēteri Lauci, kurš specialitāti ieguvis Norvēģijā. Lai praktizētos krūšu rekonstruktīvajā ķirurģijā, kas vispasaules plastikas ķirurģijā šobrīd skaitās jājamzirdziņš, viņam aizvien nākas lūkoties pāri robežām.

Trīcošo roku savaldīšana. Roku trīcēšana pati par sevi nav slimība, bet gan simptoms, kas nereti palīdz atšķetināt aizdomu pavedienu par citu veselības problēmu.

Vitamīni. Pārslavēti vai noderīgi? Slimot negribas nevienam. Tāpēc periodos, kad palielinās iespēja "saķert" kādu vīrusu, mēdzam vairāk uzmanības pievērst aptiekās nopērkamajiem vitamīniem. Tomēr ne vienmēr, profilaktiski lietojot, vitamīni pasargā no slimībām. Gluži otrādi – nevajadzīgi, papildus uzņemti sintētiskie vitamīni organismam var pat kaitēt.

Testosterons – īstu veču lieta. Testosterons spēlē galveno lomu vīrieša hormonālajā sistēmā. Tas ne tikai palīdz izveidot vīrišķīgu ķermeni, atbild par libido un reproduktīvo funkciju, bet ietekmē daudzus procesus organismā. Ar gadiem tas izstrādājas aizvien mazāk, radot būtiskas izmaiņas organismā.

Gaisa aromatizētāju baisā anatomija. Sitiens pa hormonālo sistēmu, lieko kilogramu un alerģiju sabiedrotais… Kas tas ir? Tā vien gribas teikt – uzmini nu! Grūti iedomāties, taču mūsu vēstījums būs par lietām, kas tiek dēvētas par gaisa atsvaidzinātājiem.

Koksaki – nav pamata panikai. Koksaki vīruss šoruden satraucis ne vienu vien māmiņu, it īpaši tās, kurām mājās ir bērnudārznieks vai skolas bērns. Slimība patiešām nepatīkama, tomēr bažas, ka tas ir kāds eksotisks briesmonis, kas negaidot nezin no kurienes izlīdis un ļoti bīstams, ir pārspīlētas.

Ausīs zvana un džinkst. Ko darīt? Ikdienā esam dažādu trokšņu ieskauti, it īpaši tie, kas dzīvo pilsētā. Noķert mirkli pilnīga klusuma šķiet neiespējami. Tomēr ir cilvēki, kas ikdienā dzird skaņas, kurām nav sakara ar apkārt notiekošo. No kurienes šīs skaņas, vai no tām ir iespējams atbrīvoties?