Pirmie dzīves mēneši
Divu mēnešu vecumā bērns sāk smaidīt, sagādājot lielu prieku vecākiem. Sākotnēji smaids ilgst īsu mirkli, bet drīz kļūst noturīgāks – izdzirdot vecāku balsi vai ieraugot citus ģimenes locekļus. Mazulis jau var stabilāk noturēt galvu, vairs tik ļoti to nešūpojot, viņa balss ir kļuvusi skaļāka, bērns izteiktāk vēro savas rokas.
Ja līdz četru mēnešu vecumam jaundzimušā mājoklī dzirdamas vienīgi raudas, tad pēc tam atskan arī priecīgi smiekli, kurus vecāki var izraisīt pavisam viegli – pakutinot, rādot dažādas smieklīgas sejas grimases, vai ik pa laikam plaukstās paslēpjot seju. Zīdainis smiesies, ķiķinās, spiegs no prieka. Četru mēnešu vecumā bērns jau mēģina atbalstīties uz kājām, sāk velties no vēdera uz muguras, liek kopā savas rokas un pagriezīs galvu pretī grabulīša skaņām.
Kognitīvo spēju attīstība. Vecums – no pieciem līdz sešiem mēnešiem
Piecu līdz sešu mēnešu vecumā zīdainis sāk gulēt visu nakti. Attīstās bērna kognitīvās spējas un sāk parādīties pastāvība dažādu objektu novērtēšanā. Tas nozīmē to, ka bērns apzinās lietu esamību, tās arī neredzot. Piemēram, ja mamma vai tētis parādīs kādu rotaļlietu un tad to paslēps zem segas vai dvielīša blakus bērnam, viņš sāks taustīt segu un meklēs redzēto rotaļlietu, zinot, ka tā ir kaut kur blakus. Tagad "ku – kū" rotaļa izraisa bērnam smieklus, jo viņš apzinās, ka pieaugušais, kurš ar viņu spēlē šo spēli, ir tepat blakus, kaut arī seju aizsedzis ar rokām.
Jaunākie ASV pediatru pētījumi liecina par to, ka bērna valodas attīstību lielākoties veicina vecāku, īpaši mazulim pielāgotais, runas stils un sociālais konteksts, nevis jaunu vārdu daudzums, kā tika uzskatīts līdz šim. Jo vairāk vecāki sarunāsies ar bērnu, jo cītīgāk mazulis vēlēsies komunicēt ar saviem vecākiem.
Tāpat šajā laikā attīstās mazuļa izpratne par cēloņiem un sekām – viņš saprot, ka, sperot ar kājām šūpulīti, tas kustās, grabulis skan, ja to vicina. Sešu līdz septiņu mēnešu vecumā bērns sāk apzināties, ka ir atsevišķa būtne un kļūst nemierīgs, kad vecāki iziet ārpus viņa redzes loka. Šajā laikā ģimenes locekļiem jābūt pacietīgiem, mierīgiem un arī atbalstošiem, jo bērns ilgojas pēc mierināšanas, kad uznāk kreņķītis vai niķi. Šis nemiers ilgst aptuveni līdz divu gadu vecumam.
Svešinieki. Vecumposms – no sešiem līdz septiņiem mēnešiem
Sešu līdz septiņu mēnešu vecumā bērns sāk sēdēt bez atbalsta, sniegties pēc priekšmetiem un rotaļlietām. Aptuveni pusgada vecumā mazulis atpazīst tuviniekus un uztraucas, kad viņa tuvumā parādās kāda nepazīstama persona. Tā ir veselīga emocionāla bērna attīstība un pieķeršanās pazīme.
Ja šajā bērna attīstības posmā vecāki vēlas mazo atstāt pie auklītes, ieteicams, lai aukle ierodas laicīgi un paspēlējas ar bērnu vēl vecāku klātbūtnē. Vecākiem jābūt mierīgiem, jāizrāda, ka uzticas auklītei un to sajutīs arī bērns. Iziet no mājokļa vecākiem ieteicams operatīvi. Mazulis raudās, redzot vecākus aizejam, bet, ja tas notiks ātri, asaras drīz pazudīs un bērns sāks rotaļāties kopā ar aukli.
Ko darīt, ja zīdainim ir bail no svešiniekiem, uzzini rakstā te.
Mazulis brīvsolī. Vecums – no astoņiem līdz deviņiem mēnešiem
Astoņu līdz deviņu mēnešu vecumā bērns aktīvi rāpo un tādēļ daudz vairāk pakļauts dažādiem negadījumiem. Attīstās tā sauktais pincetes tvēriens – bērns ar īkšķi un rādītājpirkstu prot satvert sīkas lietas un instinktīvi vēlas tās bāzt mutē. Rekomendējams vecākiem vienmēr pārbaudīt telpas, kur mazulis rāpos, lai bērnam ceļā neatrastos sīki priekšmeti, kurus viņš var iebāzt mutē un norīt, apdraudot savu veselību un dzīvību. Visdrošāk ir ļaut mazulim rotaļāties norobežotā sētiņā.
Par pincetes tvērienu, rāpošanu un citiem "neīstiem" vingrinājumiem bērna attīstības veicināšanai, lasi šeit.
Šajā vecumā rodas arī izpratne par skaņām un žestu nozīmi. Bērns izprot, ko nozīmē atā un roku vicināšana, mājot ardievas. Mazulis sāk celties stāvus, dauzīt priekšmetus, kas atrodas rokās. Bērns sāk atkārtot vārdus, kurus bieži dzirdējis mājās, bet vēl īsti neizprotot to nozīmi.
Pirmie solīši un vārdi. Tuvojamies gada vecumam
Sasniedzot desmit līdz divpadsmit mēnešu vecumu, bērns sāk noturēties stāvus bez citu palīdzības, sper pirmos soļus, pieturēdamies pie mēbelēm. Vecākiem ieteicams šai laikā pārkārtot mājokli tā, lai bērns krītot netraumētos uz asiem stūriem, kā arī nevarētu kritienā sev līdzi noraut bīstamus priekšmetus (stāvlampa, trauki, sadzīves elektronika u.c.). Kad bērns sāk staigāt, viņš vēlas izpētīt vidi sev apkārt, tādējādi vēl vairāk pakļaujot sevi dažādām bīstamām situācijām.
Vecāku uzdevums ir nodrošināt to, lai bērns mājās nevar piekļūt medikamentiem, sadzīves ķīmijai un elektroiekārtām. Šajos mēnešos bērns sāk saukt mammu un tēti, uzrunājot jau konkrēto vecāku. Tas ir vismīļākais un visskaistākais brīdis vecākiem pirmajā dzīves gadā!
Kāpēc ir vērts bērnu iespējami biežāk laist staigāt ar basām kājām, ārsta viedokli atradīsi šeit.