Ne velti vecmātes mēdz atgādināt, ka dzemdības ir smags darbs un katrai sievietei tās var noritēt atšķirīgi, turklāt bērniņa nākšana pasaulē ir visai neprognozējams process – pēkšņi var notikt dažādi pavērsieni, kas liek ātri reaģēt. Jā, arī tādos gadījumos, kad grūtniecība noritējusi veiksmīgi, dzemdības sākas laikā… Lūk, kādas jaunās mammas jautājums speciālistei, kā tikt galā ar sajūtu, ka pašai neizdevās mazo laist pasaulē tā, kā viņa bija iecerējusi!
"Man ir jautājums par dzemdībām. Kā samierināties, ka viss nenotika pa skaisto un tā, kā biju iztēlojusies? Mazais dzima ilgi, izmantoju epidurālo anestēziju, lai gan biju ieņēmusi galvā, ka man nevajadzēs, bija arī stimulācija. Mazo pati nespēju izspiest, negāja cauri iegurnim. Kad arī vakuums nepalīdzēja, tad izvilka ar stangām. Mazais divas dienas pavadīja intensīvās terapijas nodaļā.
Bērniņam ir trīs mēneši, bet nepamet sajūta, ka tā ir daļēji mana vaina, ka neslēdzu līgumu, nedarīju visu, lai nebūtu šāda situācija. Sāp sirds, ka vīram nebija iespēja pārgriezt nabas saiti, ka mazais pirmās stundas nepavadīja man uz vēdera, ka mazajam arī bija sāpīgi, kad vilka ārā ar stangām. Cenšos ar to visu tikt galā, bet tās emocijas jau nekur nepazūd. Man jautājums ir tāds: kā samierināties ar sajūtu, ka pati netiku galā un pirmās dzemdības galīgi nebija tādas, kā biju iztēlojusies?" pēc padoma taujā jaunā māmiņa.
Atbild ģimenes psiholoģijas centra "Līna" psiholoģe Ilze Novikova:
"Paldies, ka atklājāt savu stāstu un runājat par to. Bieži sievietes patur šādu sāpīgu pieredzi sevī un dažādu iemeslu dēļ par to nerunā. Man patiesi ir ļoti žēl, ka jums un bērniņam tas bija jāpiedzīvo.
No jūsu stāstītā var secināt, ka jūtaties vainīga, ka reālās dzemdības nebija tādas kā iztēlotās. Šādā situācijā var būt ļoti daudz dažādu negatīvo emociju – dusmas, vainas sajūta, pat izmisums, kurus ir svarīgi konstruktīvā veidā pārstrādāt. Tas ir svarīgi, lai spētu piedot notikušo pati sev un piedzīvotu harmoniskākas attiecības ar savu bērniņu.
Negatīvās emocijas visdrīzāk pašas no sevis nepazudīs. Būtu svarīgi iedot tām laiku un telpu, lai var izsērot šo pieredzi. Būtiski ir šo pieredzi pārrunāt ar kādu cilvēku, kas pieņemoši un nepamācoši klausās, pieņem jūsu emocijas un ļauj būt jums pašai. Ne vienmēr tuviniekiem būs pa spēkam palikt mierīgiem, runājot par jums sāpīgiem jautājumiem, tādēļ drīzāk es ieteiktu uzmeklēt mammu atbalsta grupas, psihoterapeitu vai PEP mammu.
Ja ir sāpīgi, ka ar bērniņu nebija iespējams būt kopā pirmajās viņa dzīves stundās, varu ieteikt dziedinošās vanniņas rituālu. Par to vairāk varat uzzināt centrā "Līna" vai pie PEP mammām."
Par to, kādu atbalstu var sniegt PEP mamma, uzzini šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
