Bildinājums Grieķijā un kopdzīve tikai pēc kāzām: jauno Ašnevicu stāsts  (4)

Jāteic, ka ikdienā pāris ir visai radošs un iesaistīšanās dažādos pasākumos abiem nav sveša. Toms kopā ar savu māsu daudz laika vasarās pavada kāzās, un abu savienība slēpjas zem segvārda "Long Story Short", filmējot kāzas un veidojot skaistus video. Savukārt Antrai ļoti patīk organizēt un strādāt ar cilvēkiem. Šobrīd viņa strādā uzņēmumā, kurā rīko seminārus un uzņēmumu apmācības.

Antras un Toma draudzība sākās pirms pāris gadiem, 2014. gada 24. oktobra vēlā vakarā, ja vēlamies būt pavisam precīzi, taču abi bijuši pazīstami jau iepriekš. "Esam kristieši un agrāk vai vēlāk, esot tajā vidē, ceļi krustojas. Pirms daudziem gadiem bijām abi vienā seminārā jauniešu vadītājiem, un tad jau, protams, kā jau tajos senajos laikos, tālākā komunikācija notika "Draugiem.lv" vai arī "Skype". Nekādu supernopietno sarunu nebija, bet šad un tad pačatojām bez īpaša mērķa vairāk iepazīties. Tomēr ar laiku jau kaut kas aizķeras un cilvēks jau sāk iedomāties – kā būtu, ja būtu..."

Toms Antrā ieskatījies ātrāk, tāpēc aicinājis viņu uz kino, un Antra arī neesot atteikusi. Pēc kopā pavadītā laika arī Antra izjutusi zināmu pieķeršanos, tā arī abi ieskatījušies viens otrā līdz sirds dziļumiem.

Pēc aptuveni gadu ilgas draudzības pāris nolēmis doties pelnītā atpūtā uz kādu siltāku vietiņu – par galamērķi tika izvēlēta Kosas sala Grieķijā. Tā kā Toms jau esot bijis diezgan pārliecināts, ka Antra ir tā sieviete, ar kuru vēlas pavadīt kopā savu dzīvi, tad skaidrs, ka sākās arī gredzena izmēra noteikšanas un meklēšanas process, jo Grieķija likusies lieliska vieta bildinājumam, lai gan pāris pirms tam par to nebija runājuši.

Ceļojuma pēdējā dienā Toms noīrējis kvadraciklu un aizvedis Antru uz kādu kafejnīcu pašā kalna galā. Pirms romantisko vakariņu baudīšanas Antrai dīvaina šķitusi jau Toma skaitītā lūgšana, kurā tika apcerēti negaidīti nākotnes pavērsieni. Arī uzvedība esot bijusi visai neierasta – tāds nebijis tramīgums, uztraukums, ko Antra tobrīd vēl nebūt nesaprata. "Pēc vakariņām uzkāpām augstāk kalnā, kur Toms pirmo reizi man pateica "Es tevi mīlu!" Tas bija ļoti emocionāls mirklis. Un šķita, ka tas arī viss. Tad Toms teica, ka tas ir interesanti, jo viņam licies, ka viņš pirmo reizi šos vārdus teiks tad, kad viņš bildinās savu nākamo sievu un… kāpēc lai tā arī nebūtu? Tad viņš nometās ceļos un lūdza man kļūt par viņa sievu," atminas Antra, piebilstot, ka viņas sniegtā atbilde, šķiet, jau ir pašsaprotama.

"Draudzības laikā mēs nebijām daudz runājuši par kāzām, kaut gan zinājām ļoti skaidri, ka mūsu draudzība ir pavisam nopietna. Mēs abi jau no agras bērnības bijām sirdīs apņēmušies, ka gribam skaistu un stipru laulību. Tāpat arī to, ka pirmās seksuālās attiecības mums būs tikai laulībā. Abi nākam no ģimenēm, kurās ir abi vecāki, stipras dzīves vērtības un nopietna attieksme pret laulību. Tāpēc mēs nedzīvojām kopā pirms kāzām. Mūsu draudzība jau bija iesākta uz stingriem pamatiem, un mēs daudz mācījāmies cienīt viens otru un būt pacietīgiem līdz kāzām," situāciju skaidro Antra.

Toms un Antra ir kurzemnieki, tādēļ doma par salaulāšanos tajā pusē šķitusi visai pašsaprotama. "Gandrīz tā arī sanāca, ka viss notika starp vietām, kur esam dzīvojuši – Toms vairākus gadus dzīvoja gan Pāvilostā, gan Aizputē, bet es – Liepājā. Ceremonijas vieta bija Ziemupē, luterāņu baznīciņā. Pirms gada Toms tur filmēja vienas skaistas kāzas un ļoti, ļoti tā vieta iepatikās. Patika tas senatnīgums, greznums un vienkāršība vienlaicīgi. Un tas ir tieši starp Pāvilostu un Liepāju."

Pāris kāzām sācis gatavoties jau ļoti laicīgi. Patiesību sakot, jau, gaidot lidmašīnu uz Latviju, lidostā tika veidots kāzu viesu saraksts. Tā kā abi ir visai aktīvi un organizatoriskās lietas pat ļoti labi padodas, izlēmuši, ka kāzas rīkos paši. Protams, tas nebūtu izdevies arī bez draugu un ģimenes izpalīdzīgajām rokām.

2016. gada 8. jūlijā pie Ziemupes baznīcas pulcējušies 120 viesi, starp viņiem bija arī draugi no tālākām zemēm, piemēram, Amerikas, Francijas un citām vietām. Tomēr šķietami lielais viesu skaits nebūt neradīja atsvešinātības sajūtu. Kopā ar laimīgo pāri bija tuvākie un neviens "lieks" neesot bijis – draugi parūpējušies par mūziku, bet Toma tēvs abus salaulājis.

Interesantu faktu par kāzām atklāj Antra: "Tā kā viesu vidū bija arī vairāki ārzemnieki, ceremonija tika tulkota angļu valodā, izmantojot tulkošanas aplikāciju "Interactio". Tas ļāva katram, kurš izmantoja tulkojumu, klausīties ceremoniju savā telefonā."

Kāzas tika veidotas pēc iekšējām sajūtām. Tomēr nedaudz amizanti, ka sākums kāzu atmosfērai bijusi kleita. "Es biju bijusi uz vairākiem kāzu saloniem un uzmērījusi dažādas kleitas, taču neatradu to, kas vislabāk atbilstu manai izjūtai. Tad pavisam negaidīti kāda draudzene ieteica pielaikot kādu no veikala "Zara" kleitām. Tā bija īstā! Pavisam viegla un gaisīga "vecu" mežģīņu kleita. Kleita bija arī smieklīgi lēta, jo mūsu budžetā kāzu kleitai bija atvēlēts diezgan daudz. Tā tika nopirkta un ar šuvējas palīdzību nedaudz pārveidota, lai rezultāts būtu pavisam izsapņots. Pēc kleitas stila tika veidota visa pārējā kāzu noskaņa un atmosfēra."

Jāpiebilst, ka pāris arī apkārtējai videi un dekorācijām bija piešķīris būtisku lomu savās kāzās. "Abi esam cilvēki, kuri pamana mazās detaļas. Mums paveicās, ka Ieva Ekmane dekorēja mūsu kāzas, jo viņa spēja līdz smalkākajai niansei izjust mūs un ar savu darbu parādīt to pārējiem! Pēc savas pieredzes varam teikt, ka kāzās ļoti svarīga ir atmosfēra. To veido ģimene un draugi, kā arī pats pāris. Ļoti svarīga ir tā vēsts, ko pāris vēlas nodot saviem viesiem. Mēs pavisam noteikti gribējām izbaudīt šo dienu kopā ar saviem mīļajiem un pāri visam – pateikties mūsu Dievam, ka varam svinēt mūsu mīlestību, jo kā daudz rakstījām un stāstījām saviem viesiem – sapņi piepildās! Tāpēc arī šī noskaņa bija pāri visam. Kāzu dienā bijām ļoti, ļoti pateicīgi, un nekāds lietus vai kādas citas ķibeles nespētu atņemt šo prieku!

Jāatzīst, ka kāzās noteikti var iztikt, piemēram, bez lielās tradicionālās kāzu tortes! Mēs palūdzām vairākiem konkrētiem viesiem, lai viņi mums uzdāvina pašceptu kūku. Mūsu kūku galds bija ļoti pilns un tik pārsteidzoši gards, jo katrs bija pacenties atnest savu gardāko kūku. Tas noteikti bija tā vērts!"