Katrs bērns ir individuāls, to uzsver visi speciālisti. Nereti mammām ir grūti savus mazos ķiparus izprast, – kāpēc viņš tik daudz raud, ne minūti negrib palikt viens pats, baidās no svešiniekiem… Un bez rūpēm par bērnu mammai ir vēl gana daudz cita darāmā. Aplūkosim vienu pavisam tipisku situāciju, ko droši vien atpazīs daudzi jo daudzi vecāki – pusotru gadu vecs bērniņš nepavisam negrib viens pats paspēlēties, nemitīgi pieprasot mammas uzmanību. Atbildi sniedz psiholoģe.
"Labdien. Ko darīt, ja bērns viens pats nespēlējās, visu laiku vajag pieaugušo blakus, vai grib, lai uz rokām nēsā. Ir grūtāk izdarīt ikdienas darbus, jo bērns pats nedarbojas. Bērnam ir pusotrs gads. Bieži raud un čīkst, bļauj, ja kaut kas nesanāk. Vai tā varētu būt rakstura iezīme, vai arī ir kaut kas nepareizs audzināšanā?" pēc padoma taujā kāda "Cālis" lasītāja.
Atbild ģimenes psiholoģijas centra "Līna" psiholoģe Aiga Ukstiņa:
"Labdien! Paldies par jautājumu. Ņemot vērā normālas bērna vecumposma attīstības īpatnības, pusotra gada vecumā mēs vēl nevaram no viņa sagaidīt spēju patstāvīgi spēlēties un sevi nodarbināt salīdzinoši ilgstošu laika posmu.
Bērniem šajā vecumā veselīgai attīstībai pamatvajadzība ir būt vecāka redzeslokā un saņemt no vecāka būšanu līdzās, ārēju strukturēšanu un vairāk ideju piedāvāšanu dažādām rotaļām. Vecāks no savas puses var veicināt bērna spēlēšanos, piedāvājot kopējas nodarbes un aktivitātes, kā, piemēram, salikt iepirkumus zemākajos plauktos, piedāvāt spēļu objektus, kuru skaņa, faktūra vai smarža piesaista bērna uzmanību un veicina uzmanības koncentrēšanu.
Vecāks var būt līdzās un veicināt bērna iesaistīšanos aktivitātē, vēršot viņa uzmanību kādā noteiktā virzienā. Tomēr tajos brīžos, kad bērns vecāku neredz – mamma atrodas virtuvē vai kādā citā istabā, bērnam daudz aktuālāki paliek piesaistes un emocionālas drošības jautājumi, nekā pievēršanās kādam objektam. Būt tik ciešā kontaktā ne vienmēr ir viegli, tādēļ parasti arī mammai ir vajadzīgs laiks atpūtai un rūpēm par savām vajadzībām, lai viņa spētu iesaistīties kopējās spēlēs, spētu uzklausīt bērna emocijas un nejustos tik nogurusi no nemitīgas uzmanības sniegšanas bērnam."
Šeit vari iepazīties ar līdzīgu situāciju, tikai galvenajā lomā – trīsgadniece.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
