Gan jau daudzi būs dzirdējuši par trīs un septiņu gadu vecuma krīzes posmiem. Tomēr – vai visu var novelt tikai uz attiecīgā vecumposma īpatnībām? Kāda mamma taujā pēc padoma, kā labāk rīkoties attiecībās ar savu septiņus gadus veco dēlu, kurš nule kā sācis skolas gaitas, kuram parādījies konkurents – vēl viens bērns ģimenē, un kurš ātri "uzsprāgstot, turklāt sācis grauzt nagus. Mammai skaidrojumu sniedz psiholoģe.
"Bērnam septiņi gadi. Visu laiku ir bijis ļoti jūtīgs, emocionāls. Tagad vēl klāt visam nācis tas, ka sācis iet skolā un ģimenē uzradies brālītis. Esmu bezspēcīga viņa dusmu brīžos un nezinu, kā pareizi reaģēt. Ļoti ātri "uzsprāgst", ja kaut kas nav pa prātam, un tad iet vaļā tādi teksti, ka esmu vissliktākā māte, ka, piemēram, nometīs zemē un saplēsīs telefonu u.t.t., un tas notiek ar ļoti skaļu bļaušanu (es parasti cenšos runāt ar viņu mierīgos toņos, varbūt 1 no 10 strīdiem neizturu un uzbļauju).
Es katrā strīdā šaubos un nesaprotu, kā rīkoties pareizi. Parasti es sākumā cenšos ar viņu runāt, izskaidrot, kas un kāpēc, tad vienā brīdī secinu, ka ir bezjēdzīgi, viņš manī neklausās un tad es sāku klusēt, cenšos aiziet uz citu istabu, nomierināties un izskaitīt līdz 10, un kādu brīdi nerunāju un izliekos dusmīga. Tad parasti viņš nomierinās un jūtu, ka saprot, ka pāršāvis par strīpu (piemēram, sakārto savu istabu bez lūgšanās vai nomazgā traukus, neprasa končas u.t.t. ). Beigās pēc katra strīda cenšos izrunāties, ka es biju bēdīga par viņa uzvedību, ka nevar tā bļaut uz vecākiem. Bet, protams, tas viss līdz nākamajam strīdam un atkal es nesaprotu, kā pareizi reaģēt.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
