Vai mans bērns ir atkarīgs? Nereti šādu jautājumu vecākiem nākas sev uzdot, jo bērna uzvedība pēkšņi tik krasi mainījusies… Bet, vai mēs protam atpazīt atkarības no vienkāršas, pusaudžu vecumam raksturīgas, uzvedības maiņas? Par to, kā atpazīt pirmās atkarības pazīmes, stāsta speciālisti Labklājības ministrijas sagatavotajā informatīvajā materiālā vecākiem "Mans bērns – skolēns".
Ja bērna brīvais laiks ir aizpildīts ar hobijiem un patīkamām nodarbēm, kas viņu aizrauj, vecākiem nav liela pamata uztraukties par to, ka bērns daļu sava laika pavada arī internetā.
Būt vērīgiem
Jāatceras – neviena atkarība nesākas vienā dienā. Pusaudzis līdz tai nonāk pamazām, un, ja vecāki ir gana vērīgi un klātesoši, viņi jau laikus var pamanīt signālus, kas liecina par to, ka bērna dzīvē kaut kas jāmaina, ka viņam vajag palīdzību. Vecāku uzdevums ir ne tikai fiziski un materiāli aprūpēt bērnu, bet gādāt arī par viņa emocionālo labsajūtu – būt atbalstošiem, atvērtiem sarunām, mīlošiem un spējīgiem bērnam iemācīt, kā tikt galā ar dzīves grūtībām.
Pasaule, kurā aizbēgt
Visbiežāk atkarību veidošanās saistīta ar attiecībām – gan ģimenē, gan ārpus mājām. Bērna nespēja tikt galā ar grūtām emocijām, vecāku siltuma un emocionālas klātbūtnes trūkums var mudināt bērnu pievērsties atkarību izraisošām vielām vai procesiem, kas viņu aizved paralēlā pasaulē.
Tomēr, saprotams, ka tā ir ilūzija – bērns jūtas labi tikai brīdī, kad apreibinās, sēž internetā vai spēlē spēlīti. Atgriešanās realitātē ir atgriešanās pie tā, kas viņu nomāc, kas viņam sāp. Ja viņa pieredzē nav prasmju, kā citādi iegūt pozitīvas emocijas un tikt galā ar depresīvām izjūtām, atstumtību vai garlaicību, viņš no jauna atgriežas pie līdzekļiem, ko pazīst un kas ir pieejami – alkohola, narkotikām, interneta.
Domā, ka visu kontrolē
Aizliegto vielu pamēģināšana ir arī eksperiments ar visu jauno, kas ļoti raksturīgi pusaudžu gadiem. Kaut ko no aizliegtā pamēģina teju visi, tikai citi prot apstāties, bet citi – nē. Iemesli tam, kāpēc bērns neprot vai nevēlas apstāties, meklējami dziļāk – ģimenē, bērna personībā un dzīves situācijā. Jāatceras arī, ka pusaudzim ir raksturīgi domāt, ka viņš visu kontrolē, tomēr arī tā ir ilūzija. Tad ir labi, ja viņš saprot, kādas var būt sekas viņa rīcībai.
Vecāku uzdevums ir viņu par tām informēt. Tomēr šīm sarunām jābūt draudzīgām, neuzbrūkošām, lai pusaudzis jūt, ka vecāki joprojām ir viņa pusē, nevis karojoši pretinieki, ar kuriem nav vērts runāt vai no kuriem jāmūk.
Valsts apmaksā rehabilitāciju
Labklājības ministrija piedāvā valsts apmaksātus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus atkarīgajiem bērniem. Sociālā rehabilitācija ir pieejama pēc ārstēšanās vai motivācijas kursa pabeigšanas, kā arī gadījumos, kad bērnam ir nosliece uz atkarību, un tās mērķis ir panākt bērna vai pieaugušā atteikšanos no atkarību izraisošo vielu lietošanas, uzlabot viņa fizisko un garīgo veselību, kā arī veicināt atgriešanos pilnvērtīgā dzīvē. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu var saņemt līdz 18 mēnešiem, un to sniedz publiskajā iepirkumā izvēlētās sociālās rehabilitācijas iestādēs. Lai bērns varētu saņemt rehabilitācijas pakalpojumu, jāvēršas pašvaldības sociālajā dienestā atbilstoši dzīvesvietai.
Draudīgie signāli, kam vērts pievērst uzmanību
Atkarīgs no interneta
- Datoru, viedtālruni, planšetdatoru bērns lieto tik daudz, ka tas viņam sāk traucēt pievērsties visam citam – ģimenei, draugiem, mācībām vai hobijiem, kādu ikdienas pienākumu veikšanai vai pat personīgajai higiēnai.
- Ja vecāki ierobežo interneta lietošanu, bērns kļūst nemierīgs, trauksmains, aizkaitināms, pat naidīgs.
- Bērnam ir zudusi interese par ko citu, kas agrāk viņu aizrāvis, piemēram, zīmēšanu vai sportu. Viss pārējais, kas nav saistīts ar gadžetiem, viņaprāt, ir garlaicīgs.
Atkarīgs no apreibinošām vielām
- Lietojot narkotikas, garastāvoklis var būt izteikti svārstīgs – no lielas aktivitātes un enerģijas uzplūdiem līdz apātiskam, slimīgam stāvoklim. Alkohola reibumu nevar sajaukt ne ar ko citu, jo to var saost, ar narkotisko reibumu ir mazliet sarežģītāk, tomēr, ja vecāki labi pazīst savu bērnu, var novērot neadekvātu uzvedību.
- Bērns prasa vairāk naudas, izdomājot dažādus iemeslus, vai arī vecāki novēro, ka nauda pazūd no viņu naudasmakiem. Iespējams, no mājām pazūd arī vērtīgas lietas.
- Viņš biežāk sācis nakšņot ārpus mājām.
- Mainās bērna izskats, viņš ir bālāks, vājāks, uztūkušām acīm. Bieži no rītiem ir slims, jūtas slikti. Iespējams, slimība ir nevis saaukstēšanās, kā vecāki mēdz domāt, bet abstinences simptomi.
- Pasliktinās sekmes skolā, ir daudz neattaisnotu kavējumu.
Kā norāda speciālisti, pusaudžu atkarību nevajadzētu atstāt bez ievērības vai cerēt, ka tā pāries. Tā ir vecāku atbildība – aizvest savu bērnu pie atkarību speciālista, ja paši vairs netiek galā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
