Portāla "Passion" apkopotie pieredzes stāsti apgalvo, ka pēdējais piliens pacietības mērā var būt gan politiski motīvi, gan putnu būris, un pat tāds šķietami nekaitīgs produkts kā gāzētais ūdens.
"Nelaimīgās" ūsas
Bijām precējušies jau teju desmit gadus. Reiz kopā devāmies uz manas draudzenes dzimšanas dienu. Viņa, kā jau radoša būtne, bija noorganizējusi varenu performanci – viesiem pēc draudzenes iepriekš sagatavota scenārija bija jāiestudē luga "Trīs musketieri". Lai noskaidrotu, kāda loma būs jāspēlē, no cepures tika vilktas lozes. Es laimīgā kārtā izlozēju galveno, Dartanjana lomu, tādēļ devos uz draudzenes guļamistabu, kurā bija izvietoti dažādi izrādei nepieciešami rekvizīti un ierīkota improvizēta ģērbtuve, lai atrastu piemērotu kostīmu – gaiši zilu apmetni, cepuri, garos zābakus un, protams, kuplas ūsas. Pilnā ekipējumā dodoties uz viesistabu, gaitenī satiku savu vīru. "Klau, Valdi, kur te var uzpīpēt?" viņš man bezkaislīgi jautāja. Vīrs mani neatpazina! Pēc desmit laulībā nodzīvotiem gadiem! Šis brīdis kļuva par liktenīgu pavērsienu mūsu attiecībās, liekot man saprast, cik ļoti pa šiem gadiem mēs – ūsaina sieva un vīrs koši rudā Milēdijas parūkā – esam attālinājušies viens no otra.