"Man ir gadu un trīs mēnešus vecs bērns. Kā būtu pareizi rīkoties situācijās, kad citi līdzīga vecuma bērni nāk klāt manējam, nostājas 15-20 cm attālumā, stāv un skatās sejā, pēc brīža sāk aiztikt mana bērna drēbes, rokas, cepuri. Manam bērnam šāda saskarsme nepatīk, tāpēc iet prom. Tas ir normāli? Kāpēc citi bērni tā dara un kādu uzvedību gaida no mana bērna? Kas man būtu jādara? Es saprotu gan svešos, kas nāk "draudzēties", gan savējo, kam nepatīk sveša seja tik tuvu savējai vai, ka viņu citi aiztiek ar rokām. Pagaidām mācu svešajam bērnam pamāt ar rociņu "čau!" (imitējot draudzīgu sasveicināšanos) un ļauju iet prom. Vai ir kaut kas labāks, ko viņa varētu darīt? Tas svešais taču tikai draudzēties grib.
Un otrs jautājums par mantu dalīšanu. Es savam bērnam mācu, ka katram bērnam ir savas mantas un svešas aiztikt nedrīkst, ja vien otrs pats labprātīgi nedod. Arī mans bērns drīkst pats izlemt, kam dot un kam nedot. Bet ir situācijas, kad sveši bērni nāk klāt un rauj manam bērnam mantas no rokām ārā. Un viņu vecāki neliekas ne zinis. Viņu filozofija, lai paši tiek galā vai arī uzskata, ka manam bērnam ir obligāti jādalās. Ko man un manam bērnam tādās situācijās darīt?
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
