<a rel="cc:attributionURL" href="http://www.flickr.com/photos/peasap/">peasap</a> / <a rel="license" href="http://creativecommons.org/licenses/by/2.0/">CC</a>
Bērnu melošana visbiežāk liecina nevis par viņa morālām problēmām, bet gan psiholoģisko diskomfortu apkārtējā vidē, kurā valda pieaugušie. Tādēļ vecākiem galvenajam vajadzētu būt nevis jautājumam, kā reaģēt uz mānīšanos, bet gan aizdomāties par bērna melu iemesliem, saprast viņus, bet pēc tam pacensties noskaidrot, kas pamudina bērnu runāt nepatiesību.

Bērniem melošana ir kļūdains un nepareizs problēmu risināšanas veids. Vecāku uzdevums ir iemācīt bērniem pieņemamāku, konstruktīvāku problēmu risināšanas veidu. Kāpēc bērni melo, rakstā, ko atradīsi šeit, skaidro psiholoģe Kristīne Jozauska.

Atšķirībā no fantazēšanas, meliem ir daudz nopietnāki mērķi. Kā likums, bērns ar to palīdzību mēģina izbēgt no soda, izsmiekla vai ilgiem paskaidrojumiem. Nedrīkst aizmirst arī par egoistiskiem motīviem: iespējams, mazais melis kaut ko grib no tevis iegūt. Visi motīvi, izņemot pēdējo, ir iemesls, ka bērnam nepieciešams psiholoģisks atbalsts nevis bērna sodīšana, uzskata psiholoģe Marija Baulina. Plašāku viņas skatījumu melu lietās atradīsi te.

Par meļiem neviens bērns nepiedzimst, viņi par tādiem kļūst pieaugušo pavadībā. Piedāvājam palūkoties, kādi ir četri galvenie iemesli, kāpēc bērns mēdz melot, ko pēc speciālistu skaidrojumiem apkopojis "Parents".

Pirmais iemesls: pieaugušo personīgais piemērs

Foto: Shutterstock

Otrais iemesls: bailes no nepatīkamām sekām

Foto: PantherMedia/Scanpix

Trešais iemesls: vēlme gūt labvēlību

Foto: Shutterstock

Ceturtais iemesls: savu vai sev nozīmīga cilvēka interešu aizstāvība

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!