<a rel="cc:attributionURL" href="http://www.flickr.com/photos/peasap/">peasap</a> / <a rel="license" href="http://creativecommons.org/licenses/by/2.0/">CC</a>
Bērnu melošana visbiežāk liecina nevis par viņa morālām problēmām, bet gan psiholoģisko diskomfortu apkārtējā vidē, kurā valda pieaugušie. Tādēļ vecākiem galvenajam vajadzētu būt nevis jautājumam, kā reaģēt uz mānīšanos, bet gan aizdomāties par bērna melu iemesliem, saprast viņus, bet pēc tam pacensties noskaidrot, kas pamudina bērnu runāt nepatiesību.

Bērniem melošana ir kļūdains un nepareizs problēmu risināšanas veids. Vecāku uzdevums ir iemācīt bērniem pieņemamāku, konstruktīvāku problēmu risināšanas veidu. Kāpēc bērni melo, rakstā, ko atradīsi šeit, skaidro psiholoģe Kristīne Jozauska.

Atšķirībā no fantazēšanas, meliem ir daudz nopietnāki mērķi. Kā likums, bērns ar to palīdzību mēģina izbēgt no soda, izsmiekla vai ilgiem paskaidrojumiem. Nedrīkst aizmirst arī par egoistiskiem motīviem: iespējams, mazais melis kaut ko grib no tevis iegūt. Visi motīvi, izņemot pēdējo, ir iemesls, ka bērnam nepieciešams psiholoģisks atbalsts nevis bērna sodīšana, uzskata psiholoģe Marija Baulina. Plašāku viņas skatījumu melu lietās atradīsi te.

Sarakstu karuselisMazulisMazuļa attīstības posmiMazuļa audzināšanaBērndārznieksBērndārznieka attīstībaBērndārznieka audzināšanaSkolēnsSākumskolaSkolēna emocionālā attīstība un mācības

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit