Klausot ārstiem, es zaudēju bērnu un iespēju jebkad vēl dzemdēt. Annas stāsts  (37)

Anna ar šo stāstu nevēlas vainot tikai ārstus – vairāk viņa pārmet sev, par to, ka nav bijusi pietiekami uzstājīga, par to, ka tik akli klausījusi visām ārstu norādēm, par to, ka, acīmredzot, sistēma ir tāda un, iespējams, vajadzētu mainīt priekšstatus par to, vai visos gadījumos dabiskas dzemdības ir tas labākais, vai nepārskatīt tos iemeslus, kuru dēļ tomēr dzemdētājai veikt ķeizargrieziena operāciju. Tagad Annai ir daudz jautājumu, uz kuriem atbilžu nav, bet ar savu stāstu viņa vēlas likt padomāt topošajām mammām, ārstiem un ierēdņiem Veselības ministrijā. Komentāru sniedz arī Rīgas Dzemdību nama (RDN) galvenā ārste, ginekoloģe Dace Rezeberga.

“Nekad publiski neesmu uzstājusies un neesmu rakstījuši šādus stāstus. Tomēr izlēmu, ka to darīšu, lai gan emocionāli tas man ir sarežģīti, bet, iespējams, tā ir mana misija no augšas, – lai mana traģēdija izglābtu dzīvību citiem.

Man ir 32 gadi. Es nedzeru un nesmēķēju, man ir veselīgs un aktīvs dzīvesveids. 2008. gadā ar ķeizargrieziena operācijas palīdzību RDN es dzemdēju dēlu. Pēc astoņiem gadiem nobriedām otrajam bērnam. Grūtniecība drīz vien iestājās.

Tagad Latvijā un ne tikai te aģitē dzemdēt dabiski pat, ja iepriekš bijis ķeizargrieziens. Un tagad iepriekšēja ķeizargrieziena operācija vairs nav iemesls, lai atkal veiktu ķeizargriezienu. Protams, ir arī pazīmes, pie kurām dzemdēt pašai ir riskanti: liels auglis, nepareiza augļa guļa un citas… Un tāpat nevarētu šīm sievietēm veikt stimulēšanu pirms dzemdībām. Tas ir viss, ko saka ārsti, vecmātes, dažādas organizācijas un internets.

Nu ko, ja visi saka un raksta, ka dabiskas dzemdības ir labākas mātei un bērnam, kāpēc gan nepamēģināt? Tā es arī nolēmu, – ja vien nebūs kontrindikāciju, tad gribu pamēģināt pati dzemdēt savu otro dēlu.