Mūsdienās daudziem šķiet, ka kļūšana par vecākiem ir gluži vai automātisks vai iedzimts process. Ja tev ir piedzimis bērns, tad tu automātiski zini, kā par viņu rūpēties, kā viņu audzināt un jūties laimīgs ar šo lomu. Bet tā gluži nav. Vecāku loma, tāpat kā viss pārējais, ir jāiemācās. Sieviete to dara vienā veidā, bet vīrietis varbūt diezgan atšķirīgā veidā, uzsver Diāna Zande, psiholoģijas zinātņu doktore, kognitīvi biheiviorālā psihoterapeite un piecu bērnu mamma.
Zande patlaban piedalās vecāku programmā "Augošai Latvijai vecāku skola", bez maksas lasot lekcijas visā Latvijā. Piedāvājam vienu no Zandes lekciju tēmām – par to, kā sieviete kļūst par mammu, bet vīrietis – par tēti. Citas tēmas un mazus speciālistes sagatavotus video vari atrast šeit.
"Mūsu kultūrā sievietēm ir plaša pieredze, kā sieviete audzina bērniņus. Mēs redzam, kā to darīja mūsu mammas, vecmāmiņas. Sieviete – mamma, tas mums ir pierasti. Bet vīrietis – tētis, tas ir pēdējo gadu desmitu jaunievedums. Mūsdienās no tēva gaida, ka viņš būs ne tikai prasmīgs bērna autiņbiksīšu nomainītājs, bet arī iejūtīgs tētis un partneris, būs klāt ģimenes svarīgajās norisēs un, protams, atcerēsies nopelnīt naudu. Bet, kā tad lai tēvs to iemācās? Uz savas pieredzes kļūdām, uz mēģinājumiem un neizdošanās," lekcijā atzīst Zande.
Kā sieviete kļūst par mammu
Piedzimstot bērniņam, sievietei ir atšķirīgs fokuss nekā vīrietim. Sieviete pēkšņi pilnībā maina savu ierasto dzīvi no normālas, parastas sievietes uz "24-7 mammu". Tātad, viņas dzīve pilnībā ir pārņemta ar mazuli – jāapgūst jaunās prasmes, kā nomainīt autiņbiksītes, kā paēdināt bērniņu, kā vannot, kā saprast viņa signālus, kā nomierināt. Faktiski visa diennakts sievietei paiet nemitīgā aprūpē, nemitīgā mammas lomas treniņā. Tas bieži vien rada izsīkumu. Sievietes pat sākumā nejūt, ka ir pārgurušas.
Bieži vien mammai ir nepieciešams laiks, lai pierastu pie sava bērniņa. Ne vienmēr mīlestība atnāk no pirmā acu uzmetiena, un ir vajadzīgs laiks, lai pieņemtu reālo bērniņu, nevis to, kas esot mammas vēderā, tika izfantazēts kā mazs blondīnītis zilām actiņām, klusu, mierīgu, saticīgu raksturu. Bet pēkšņi tev piedzimst, no temperamenta viedokļa skatoties, pilnīgi atšķirīgs mazulis – diezgan brēcelīgs, diezgan prasīgs un, protams, arī smaidīgs. Tātad, sievietei ir vajadzīgs laiks, lai iejustos, lai iemācītos mammas lomu un pierastu pie sava bērniņa. Kā labāk iejusties šajā jaunajā un tomēr tik svešajā mammas lomā?
Pirmkārt, dot sev laiku. Lai kļūtu par mammu, nepietiek tikai piedzemdēt bērniņu. Ir jāpavada daudz laika kopā, vienkārši vērojot viņu, rūpējoties par viņu, vienkārši dzīvojot kopā. Nesteidzies, lēnā garā baudot savu mazuli, tu visas bērna audzināšanas prasmes apgūsi daudz mierīgāk, nekā steidzoties sekot kādu ideālo mammu paraugiem. Mans ieteikums – neej internetā un nelasi, kā citas mammas ar visu tiek galā. Pārsvarā mammas, tieši tāpat kā tu, brīžam jūtas galīgi izmisušas un netiek galā ar ikdienas lietām, pamāca Zande.
Padari dzīvi iespējami vienkāršāku. Dari tās lietas un darbus, kas patiešām ir jādara, un tādu mājas uzpucēšanu atstāj svētdienai vai kādam laika posmam pēc pāris mēnešiem.
Nezaudē humora izjūtu. Smaids par situāciju tev patiešām var palīdzēt iejusties.
Lūdz palīdzību. Iztēlojies, ka vīrs nezina, ko tev vajag. Bieži vien sievietes saka – viņam ir jājūt, ko man vajag. Vīrietis nejūt, vai vajag iznest atkritumus vai ir jāpalīdz bērnam dibens nomazgāt, vai tu vēlies ziedus. Viņam nav tāda aparāta, ar ko viņš nojauš, ko tev vajag. Tādēļ skaidri un gaiši pasaki, kādu palīdzību tu vēlētos sagaidīt: "Lūdzu, palīdzi pārģērbt bērniņu, lūdzu novanno mazuli, lūdzi, iznes miskasti, lūdzu, uztaisi kaut ko ēdamu". Jo tu konkrētāk lūgsi palīdzību, jo lielākas iespējas, ka to arī dabūsi. Pasaki paldies partnerim. Viņš daudz labprātāk novannos bērnu, ja tu pateiksi: "Cik tev labi tas izdodas." Un lūdz palīdzību arī no apkārtējiem. Varbūt ir vecvecāki, draugi, varbūt ir kādi profesionāļi, kas var atnākt pie tevis un palīdzēt noskaidrot tos jautājumus, kas tev šobrīd vēl ir neskaidri. Atceries, ka kļūšana par mammu prasa laiku, tieši tāpat kā kļūšana par profesionāli jebkurā citā dzīves jomā.
Un jaunais tētis?
Jaunais tētis, tikai tāpēc, ka bijis blakus dzemdību zālē savai partnerei un piedzīvojis tik emocionālo brīdi, kad viņa bērniņš nāk pasaulē, automātiski nekļūst par prasmīgu tēti. Arī tētim ir vajadzīgs laiks, lai iemācītos gan bērna aprūpes prasmes, gan, lai pieņemtu jauno lomu. Tēviem ir viena liela ķeza, atzīst Zande.
Kad mazulis ir piedzimis, mamma ir pilnīgi pārņemta ar bērniņu, un viņi izveido tādu kā divsavienību, tādu kā diādi, savu pasauli. Tētis bieži vien jūtas tāds kā izstumts. Tēvi daudz mazāk saņem uzmanību no savas partneres nekā pirms dzemdībām, un tas ir saprotami. Ja jūsu partnerattiecības ir nobriedušas, tad vīrietis to spēj izturēt un saprast, ka sieviete šobrīd mēģina saskaņoties ar mazuli, un tu kā vīrietis, vari pagaidīt. Bet ja tev šķiet, ka sieva joprojām ir pārņemta ar mazuli, kaut gan bērniņam jau ir seši mēneši, tad tu pilnīgi mierīgi vari teikt savai partnerei: "Hallo, es arī te esmu! Tu varētu veltīt arī man nedaudz laika!"
Ja tēvs sajūt uzmanības trūkumu, tad, iespējams, viņš varētu attālināties. Un kur tad tēvs dodas? Strādāt. Tēvs dodas mamutu medībās, jo to viņš prot. Vīrietis, kurš varbūt nejūtas drošs, audzinot bērniņu, var doties tajās sfērās, kur jūtas drosmīgs – vai nu darbā, vai doties sportot, vai biežāk doties pie draugiem. Un kas tad notiek? Sieviņa jūtas vientuļa un pamesta, abu starpā var rasties strīdi. Tātad, tajā brīdī, kad tev gribas attālināties no tās situācijas, no mājām, tavs uzdevums ir pajautāt sievai: "Kā es tev varu palīdzēt?"
Tēviem ir ļoti, ļoti daudz prasību – lai viņš ir teju otrā mamma. Tēvs arī cenšas, viņš grib gan atnest naudu mājās, gan būt iejūtīgs tētis, bet tēvi bieži vien izsīkst. Un tas nozīmē, ka nereti tēvi pārgurst tāpat kā sievietes, bet nesaņem atbalstu. Kādi ir risinājumi?
Pirmkārt, lūdz atbalstu no savas sieviņas, lūdz, lai viņa tevi uzklausa pēc grūtas darba dienas, bet uzklausi arī savu partneri, kā viņai pa dienu gājis. Tad pavaicā savai sievai, kādu palīdzību tu viņai vari sniegt. Viņa vislabāk pateikt, vai bērnam šobrīd jānomaina autiņbiksītes vai viņš ir jānovanno. Nekreņķējies, ja sākumā tev tas neizdodas. Neviens tētis nepiedzimst par profesionālu autiņbiksīšu nomainītāju. To darot un trenējoties, šīs lietas apgūsi arvien vienkāršāk.
Dari to, kas tev patīk saskarsmē ar bērnu. Ja tev patīk bērnu vannot, dari to, ja tev patīk doties pastaigā ar viņu, dari to. Ja tu esi labs bērna mierinātājs, tad mierini viņu, un dari ne tikai to, bet arī izbaudi savus sasniegumus. Priecājies par to, ka esi mazuļa tētis, lepojies ar šo jauno lomu, tas ir forši – būt tētim. Tā ir viena no galvenajām dzīves lomām, uzsver Zande.
Saglabā humora izjūtu un atceries, ka kādu brīdi pēc bērniņa piedzimšanas haoss mājās ir normāla parādība. Laiks paies, mazulis izaugs un pamazām, soli pa solītim jūs atkal atgriezīsies viens pie otra, pie pieaugušo attiecībām.
Abiem vecākiem pēc bērniņa piedzimšanas ļoti samazinās laiks sev, tāpēc vienojieties par laiku, kas tomēr jums pienākas. Tas var būt kā dzīvības eliksīrs – stundiņu veltīt tikai sev. Bet visgrūtākajos brīžos, kad šķiet, nē, es netieku galā ar mammas vai tēta lomu, atceries – tā nebūs vienmēr – ka viņam nāks zobi, ka viņš vēl nerunās, paiet visas sliktās dienas.