zīdainis, jaundzimušais, raudāšana, raud
Foto: Shutterstock
Ir mazuļi, kuri paši spēj iemigt, bet ir tādi, kuriem gulētiešana ir teju mocības. Turklāt ne tikai pašiem, bet arī vecākiem, kuriem nākas izmēģināt dažādas metodes, lai mazo noliktu gulēt. Piedāvājam ielūkoties kādas jaunās mammas ikdienā un ko par to saka psiholoģe.

"Labdien. Man jautājums par raudāšanu gulēt ejot (visās gulēšanas reizēs mājās). Meitiņai trīs ar pusi mēneši, ir periodi, kad iemieg ātri un bez raudāšanas, bet tie mijas ar periodiem, kad katra iemigšana ir tikai pēc lielām raudāšanas drāmām. Raud tā, ka šķiet, ka kaut kas sāp vai galīgi traki, bet pirms tam viss labi un arī, kad iemieg, viss kārtībā. Kāpēc tā un kā labāk rīkoties? Mēģinu nēsāt rokās - raudāšana ilgst ilgi, viļņveidīgi, šķiet ka mazā ieiet cikliskās drāmās.

Otra mana taktika ir ielikt gultiņā, stāvēt blakus, runāt, mierināt, - ļoti protestē, raud, nogaidu mirkli, tad ņemu rokās un no šīm pārmaiņām viņa nomierinās.

Šī metode sanāk ātrākā. Un trešais, kas maisās pa galvu, ir tās grāmatas, kur rakstīts, ka šādā vecumā bērnam jāiemāca iemigt gultiņā, bet tur jau neuzraksta, ko darīt ar šādām brēkšanām. Plus vēl dzirdētais, ka bērniņam līdz gadam galvenais ir sniegt drošību, būt līdzās. Izklausās jau ideāli - ieliec gultiņā un aizmigs. Ar šo visu sajūtos, ka galīgi nemāku tikt galā," pēc padoma taujā māmiņa.

Atbild ģimenes psiholoģijas centra "Līna" psiholoģe Ilze Novikova:

"Labdien. Paldies par jūsu jautājumiem. Lasot pirmo, ja pareizi saprotu, tad jūs jūtaties apjukusi, jo nezināt, kā būtu labāk jūsu mazulim vakarā iemigt.

Mūsdienās lasot dažādu literatūru, var sastapties ar dažādu speciālistu atšķirīgiem viedokļiem par mazuļu miegu, gulēšanu savā gultā un raudāšanu, tomēr svarīgi ir atcerēties, ka jūs esat māmiņa un savu bērnu pazīstat vislabāk. Mēģiniet ieklausīties savā mammas intuīcijā, kas jums pateiks priekšā, kas būs vispiemērotākais jūsu bērnam, jūsu situācijai un jums.

Pirmajos gados mazulim ir nepieciešama drošība, jo veidojas piesaiste, kas atkarīga no attiecībām ar mammu. Tāpēc svarīgi mazulim sniegt daudz ķermeņa kontaktu, runāties ar viņu, uzklausīt viņa satraukumus, kad viņš raud.

Runājot par gulēšanu un iemigšanu, negribas sniegt nevienu konkrētu ieteikumu, jo pašreiz darbā ar jaunajām māmiņām var secināt, ka jaunās māmiņas ir apjukušas no šīs tēmas, kad un kā pieradināt mazuli iemigt pašam, savā gultā utt. Mammas daudz vēlas sekot līdzi konkrētiem ieteikumiem, aizmirstot savu intuīciju un to, kas svarīgs viņai, bērnam, vīram konkrētajā brīdī. Vienīgais, ko vēlētos minēt, ka nevajadzētu baidīties sākumā gulēt vienā gultā ar bērniņu. Mazuli nevar izlutināt, pirmajos mēnešos mammai vieglāk naktīs barot, kad mazulis ir tuvumā – gultā pie mammas, vai mazuļa gultiņa ir blakus mammas gultai un mazulis sajūt, ka mamma ir blakus. Tas sniedz drošības sajūtu, jo bērniem līdz trīs gadu vecumam ir nepieciešama pieaugušo palīdzība un klātbūtne, lai nomierinātos.

Mammas daudz vēlas sekot līdzi konkrētiem ieteikumiem, aizmirstot savu intuīciju un to, kas svarīgs viņai, bērnam, vīram konkrētajā brīdī.
Ilze Novikova

Runājot par raudāšanu, novērojumi liecina, ka ne vienmēr raudāšana nozīmē, ka bērnam ir kāda neapmierināta vajadzība. Mazuļiem raudāšana palīdz atslābināties un pārstrādāt kādu satraucošu pieredzi, ar kuru viņš citādāk netiek galā, jo raudāšana ir vienīgais veids, kā viņš to var izreaģēt. Tomēr, kad mazulis raud, pārliecinieties, ka viņš ir paēdis, viņam nekas nesāp, autiņbiksītes ir tīras, viņam netrūkts glāstu un ķermeņa kontakta. Ja šīs vajadzības ir apmierinātas, tad, visticamāk, mazulim ir nepieciešams izraudāties, lai pārstrādātu savu spriedzi.

Foto: Shutterstock

Piemēram, ja diena mazulim ir bijusi bagāta ar dažādām emocijām – veikala apmeklējums, kur ir skaļš un daudz cilvēku, ciemošanās, kur arī ir jauni piedzīvojumi, tad vakarā bērnam ir nepieciešams izraudāt pa dienu uzkrāto spriedzi, lai viņa nervu sistēma varētu atslābināties un būtu vieglāk iemigt.

Mirkļos, kad mazulis raud, mammai jāmēģina pašai atslābināties, domāt par to, ka mīlat savu mazuli un klausīties mazuļa raudāšanu, kā stāstu, kur mazulis stāsta savus pārdzīvojumus un piedzīvojumus, kas viņam bija par grūtu. Šajā laikā ir svarīgi nemierināt mazuli un nemēģināt apturēt viņa raudāšanu, bet mierīgi sēdēt un runāties ar viņu.

Jūs varat teikt viņam, piemēram, "Es klausos tavu stāstu", "Iespējams, tu jūties noguris no ciemošanās", "Tu esi drošībā", "Es esmu ar tevi", "Es tevi mīlu". Iespējams, ka šajā laikā, kad jūs klausāties mazuļa raudāšanu, viņš var sākt raudāt vairāk, bet tas notiek tāpēc, ka viņš sajūt, ka jūs viņā klausāties. Par to, ka mazulis ir nomierinājies un viņa saspringtā nervu sistēma ir atslābusi, parasti liecina mazuļa nopūta, bērniņa ķermenis atslābst. Dažkārt raudāšanai seko vēdera izeja, un bērniņš vieglāk iemieg."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!