'Ārstnieciskas spēles' bērniem agresijas un trauksmes mazināšanai

Tādā veidā bērnam palīdzība tiek sniegta spēļu veidā, un viņš daudz labprātāk sadarbosies. ''Ārstnieciskā spēle'' sniedz iespēju bērnam pārdzīvot savu psiholoģisko traumu, sarežģītas dzīves situācijas, jūtas un emocijas, kuras viņš nespēj kontrolēt, palīdz bērnam "atvērties".

Šādas spēles: attīsta kustību koordināciju un veiklību, samazina nervu spriedzi, sniedz dzīvesprieku un optimismu, samazina bailes par soda piemērošanu, uzbrukumiem, vientulību, bailes būt noslēgtās telpās, palīdz izveidot veiksmīgākas attiecības starp pieaugušo un bērnu. "Ihappymama" piedāvā izmēģināt speciālistu ieteiktās spēles – īpaši tās varētu būt lietderīgas bērniem, kuriem ir novērotas kādas emocionāla rakstura problēmas.

Viens vai abi vecāki un bērns pārvēršas par sniegavīriem: pieceļas stāvus, izpleš rokas uz sāniem, piepūš vaigus un aptuveni 10 sekundes paliek šajā pozīcijā. Pieaugušais saka: "Bet tagad parādījās saulīte, viņas karstie stari pieskārās sniegavīram, un viņš sāka kust". Spēles dalībnieki pamazāk atslābinās, nolaiž rokas, piesēž un vēlāk jau noguļas uz grīdas.

Kāds no pieaugušajiem runā tekstu un kopā ar bērnu izpilda kustības: "Iedomājies, ka tu esi pārvērties par Buratīno lelli. Nostājies taisni un ieņem lelles pozu. Viss ķermenis kļuvis ciets, gluži kā Buratīno. Sasprindzini plecus, rokas, pirkstus, iedomājies, ka tie ir no koka. Sasprindzini kājas un ceļus, pastaigā tā, it kā tavs ķermenis būtu no koka. Sasprindzini seju un kaklu. Sarauj pieri, sasprindzini arī žokli. Bet tagad no lelles pārvēršamies cilvēkā, atslābināmies un paliekam atkal "mīksti"".

Spēlētāji viens otru apmētā ar kādiem viegliem priekšmetiem – no papīra veidotām bumbiņām, mazām, mīkstām mantiņām. Spēle noslēdzas ar salabšanu un apskaušanos.

Rindas kārtībā spēles dalībnieki pārvēršas te labajos, te dusmīgajos kaķos. Niknie kaķi šņāc un skrāpē (tikai gaisā vai uz paklāja), bet labie kaķi murrā un mīļojas.

Uz grīdas tiek nolikts, piemēram, kāds riņķis vai parasta avīze. Karatists iekāpj riņķī vai uzkāpj uz avīzes, no kuras nedrīkst nokāpt. Karatists veic straujas kustības ar kājām – sper, bet skatītāji viņu uzmundrina: "Stiprāk, stiprāk!". Intensīvās kustības un skatītāju atbalsts palīdz bērnam izlādēt agresīvo enerģiju.

Šī spēle ir ļoti līdzīga "Karatistam", tikai kāju vietā tiek izmantotas rokas.

Spēlētāji viens otru apsaukā, turklāt rādot dusmīgu sejas izteiksmi un izmantojot dusmīgu intonāciju: "Tu esi kāposts". Atbildē: "Bet tu – kartupelis" vai "Bet tu – plūme" utt. Spēle tiek pārtraukta, ja kāds no spēlētājiem pēkšņi pielieto patiešām kādu aizvainojošu vārdu vai rodas fiziskas agresijas pazīmes. Pēc tam spēles dalībnieki viens otru ''apsaukā'', izmantojot puķu nosaukumus.

Kāds no pieaugušajiem stāsta pasaku par zirdziņu, un abi kopā ar bērnu pasakas tekstu attēlo ar kustībām: "Kādā tālā zemē dzīvoja zirdziņš vārdā Lu. Viņam ļoti patika gražoties un spert. Mamma viņam teica: "Paēd svaigu zālīti, meitiņ". "Negribu, neēdīšu," teica Lu. Viņa gražojās un sita nadziņu. Vēl viņa sparīgi spēra, lūk tā. Kad viņa sāka spert un ietiepties, Lu kļuva apmierināta un jautra. Viņa priecīgi teica un zviedza: "Iāāa!".

Atceries, pats galvenais – ir nevis, ko spēlēt, bet kā to darīt. Visefektīvākā psihoterapija – tā ir vecāku mīlestība. Biežāk apskauj savu bērnu, skūpsti, saki, cik stipri viņu mīli, cik viņš ir labs un brīnišķīgs. Mīli, izproti un audziet kopā!