Sociālā pedagoģe: Vērtīgs digitālo ierīču saturs bērnam var kalpot kā privātskolotājs

"Es pie interneta pirmoreiz tiku sākumskolas laikā. Braucu tētim līdzi uz darbu un teicu, ka gribu kaut ko padarīt pie datora. Viņš ieteica vispirms konkrēti izdomāt, ko tieši gribu paveikt, tādējādi uzreiz ievirzot domāšanu tā, ka dators ir rīks, ar kuru var paveikt konkrētus uzdevumus," savus pirmos soļus globālajā tīmeklī atceras tehnoloģiju un sociālo mediju eksperts Krišs Kupruks, kurš savulaik bija pazīstams kā Latvijā jaunākais tehnoloģiju entuziasts, "tad es izlēmu, ka taisīšu savu avīzi, pēc tam nonācu līdz blogam un sociālajiem tīkliem. Visa pamatā bija vecāku mācītais, ka visam, ko dari, jābūt jēgpilnam. Jāmēģina sasniegt konkrētu mērķi, nevis jānosit laiku."

Sociālā pedagoģe Kapača uzsver, ka bērni ir ziņkārīgas būtnes un labprāt uzsūc jaunu informāciju. Ja vecāki parādīs mazajiem lietotnes, kur ar rotaļu palīdzību tiek attīstīta domāšana vai ar interaktīva noformējuma palīdzību tiek sniegtas jaunas zināšanas, bērni tajās labprāt pavadīs laiku.

"Piemēram, ja skolā jāmācās reizrēķinu, var parādīt attiecīgu lietotni, kas atvieglo mācību procesu. Ir pat aplikācijas, kas motivē kārtot māju. Par katru padarīto darbu var piešķirt punktus, gluži kā spēlē, ko vēlāk pārvērst balvās vai izmantot sacensībās ar brāļiem un māsām," iesaka pedagoģe.

Speciāliste rosina pārrunāt ar bērnu viņa tehnoloģiju lietošanas paradumus, un sarunā virzīt atvasi uz secinājumiem, vai viņš patiešām laiku izmanto lietderīgi. "Pajautājiet bērnam, ko vērtīgu viņš ir ieguvis, pavadot laiku kādā vietnē vai mobilajā lietotnē? Kas viņam šķitis interesanti. Saskaitot kopā ieguvumus, var izvērtēt, vai laiks patiešām pavadīts lietderīgi," saka Kapača.

"Var ņemt talkā pat tādu lietotni, kā "Quality Time". Tā uzskaita, cik daudz laika dienā pavadīts lietderīgi. Tajā redzams, kādās vietnēs un kad bērns ir lietojis digitālo telpu, un cik ilgu laiku tur pavadījis. Šīs programmas māca disciplinēt," uzsver pedagoģe.

Lai arī sākotnēji dažādu uzraudzības programmu ieviešana šķiet sarežģīta, patiesībā izstrādātāji ir padomājuši arī par nepieredzējušiem lietotājiem. Lielākoties šādās programmās iestrādāta vizuāla instrukcija, kur soli pa solim izklāstīta uzstādīšana un lietošana.

Kapačas skatījumā vērtīgs saturs ir tāds, kas attīsta loģisko domāšanu, matemātiskās spējas, palīdz apgūt valodu – gan dzimto, gan svešvalodas – kā arī trenēt atmiņu. Mobilo ierīču virtuālajos veikalos ir neskaitāmas šīm tēmām veltītas lietotnes, kuras piemērotas arī sākumskolēniem, tādēļ vecākiem nebūs grūti piemeklēt savām atvasēm piemērotāko.

Kapača norāda, ka bērna uzmanību visvieglāk piesaistīt, piedāvājot viņa interesēm atbilstošu saturu. Ja mazais izrādījis interesi par kādu jaunu lietu, jāpiemeklē tai atbilstošu vērtīgu lietotni, vietni vai spēlīti. Piemēram, pēc zoodārza apmeklējuma bērnos var mosties papildu ziņkāre par dzīvniekiem. Šis ir īstais brīdis, lai bērnam piedāvātu izglītojošas filmiņas par zvēru dzīvi vai informatīvas lietotnes.

"Nevar bērnam likt visu laiku "sēdēt" e-klasē, "Uzdevumi.lv" un "zubrīties", jo tad viņš no satura patērēšanas negūs nekādu prieku. Ir jābūt līdzsvaram. Arī datorspēles mēdz būt ne vien nekaitīgas, bet pat noderīgas," piekrīt Kupruks.

Viņš arī aicina vecākus raisīt bērnos interesi par vērtīgu saturu ar personīgo piemēru. "Dzīvē iekārtots tā, ka bērni vēro savus vecākus. Tādēļ vecākiem jābūt par paraugu bērniem. Ja bērni redzēs, ka vecāki jēgpilni izmanto jaunākās tehnoloģijas, tad ir liela iespējamība, ka bērniem "pielips" šāda uzvedība," uzskata jaunais speciālists, mudinot nekrist galējībās ar "interneta diētu" noteikšanu, "bērniem ir dabīga vēlme pašiem izprast lietas. Protams, ir sarkanās līnijas, un vecāki var teikt – tur nevajag iet, apdedzināsies."