Pirmais noteikums attiecas uz palīdzēšanu mājas darbiņos. Bērniem tas ir jādara. "Ja bērni nevar nomazgāt traukus, tātad, kāds dara kaut ko ne tā," atzīmē bijusī pirmkursnieku dekāne Stenfordas Universitātē un grāmatas "Kā izaudzināt pieaugušu cilvēku" autore Džūlija Liskota-Heimsa. "Tādā veidā viņi tiek atbrīvoti ne tikai no darba, bet arī no apziņas, ka darbs ir jāpadara, un katram no mums ir jāsniedz savs ieguldījums kopīgo mērķu labā," tā uzskata grāmatas autore. Viņa ir pārliecināta, ka bērni, kuri palīdz vecākiem mājas darbos, pieaugušo dzīvē daudz veiksmīgāk varēs uzsākt sadarbību ar kolēģiem, viņi būs gatavi uzņemties atbildību par sarežģītu uzdevumu izpildi.
Otrais noteikums – bērnam ir jāmāca sociālās prasmes. Saskaņā ar pētījumu, ko veica Pensilvānijas un Djūka universitātes (ASV), sociāli attīstīti bērni, kuri bez pamudinājumiem no malas prot sadarboties ar "kolēģiem", saprast viņu jūtas un patstāvīgi risināt problēmas, nākotnē iegūs daudz vairāk iespēju labai izglītībai un lieliskam darbam, tuvojoties 25 gadu vecumam.
Trešā labu vecāku raksturojošā iezīme – viņi daudz ko gaida no saviem bērniem. "Vecāki, kuri vēlējušies, lai viņu bērns mācās augstskolā, virzījuši viņu iepretim šim mērķim, neatkarīgi no ienākumiem un citām lietām," atzīmē Kalifornijas Universitātes (ASV) profesors Nils Helfons, atsaucoties uz paša veiktiem pētījumiem. Saskaņā ar aptaujas datiem, augstskolā iestājušies 96 procenti bērnu, kuru vecāki kopš bērnības ticējuši viņu spējām gūt panākumus. Turpretim vecākiem, kuri maz ko gaidījuši no savām meitām un dēliem, augstskolā iestājušies vien 57 procenti atvašu.
Ceturtā iezīme ir par augstāko izglītību pašiem vecākiem. Saskaņā ar 2014. gadā Mičiganas Universitātē (ASV) veiktu pētījumu, ko vadīja Sandra Tana, bērni, kuru vecākiem ir augstākā izglītība, visticamāk sasniegs to pašu.
Piektais noteikums – bērniem jāmāca matemātika jau no agrīna vecuma. "Pat bērnudārza vecumā, nodarbojoties ar visvienkāršākajām nodarbēm matemātikā – skaitļiem, to kārtību, citām primitīvām koncepcijām – tas viss ietekmē ne tikai panākumus šajā priekšmetā, bet arī, piemēram, lasīšanas prasmes un mācības kopumā," uzsver Gregs Dunkans, pētnieks Ziemeļrietumu Universitātē (ASV).
Sestais noteikums – vecākiem ieteicams attīstīt attiecības ar bērniem. Tā piemēram, Minesotas Universitātē tika analizēti nabadzīgu ģimeņu likteņi. Izrādījās, ka bērni, kuru mammas un tēti emocionāli ir iesaistījušies bērna dzīvē viņa pirmajos trīs dzīves gados, ne tikai uzrādīja labus rezultātus akadēmiskajos testos, bet arī dzīvē sasniedza daudz vairāk, tuvojoties 30 gadu vecumam.
Septītā veiksmīgu vecāku iezīme – miers. "Mātes stress, īpaši, kad viņa ir saspringta un mēģina žonglēt starp darbu un laika veltīšanu bērniem, var slikti ietekmēt atvašu izaugsmi," atzīmē vēl viena pētījuma autors.
Astotais noteikums – ļaut mammai strādāt nevis būt mājsaimniecei. Tādā veidā viņas rāda piemēru meitām un neļauj atslābināties dēliem. Šādās ģimenēs meitenes labāk mācās, biežāk ieņem vadošus amatus un pelna vidēji par 23 procentiem vairāk nekā tās, kuru mammas bijušas mājsaimnieces. Turpretim puikas vienkārši ir spiesti vairāk uzmanības veltīt mājas darbiem un vēlāk – jau pieaugušā vecumā – palīdzēt sievām rūpēties par bērniem.
Devītais noteikums runā par to, cik svarīgi ir pašiem vecākiem ieņemt augstu sociāli ekonomisko statusu. Šādu vecāku bērniem ir vieglāk iegūt izglītību, kas, savukārt, nozīmē – gūt panākumus.
Desmitais noteikums – bērniem jānorūda izturība. Vecākiem ir jāparāda, cik svarīgi ir noteikt sev mērķi un tiekties pēc tā.
Vienpadsmitais noteikums attiecas uz "pareizajiem" personvārdiem. Cilvēkiem, kuriem vārds ir pavisam parasts, ko viegli uztvert un izrunāt, panākumus gūt ir vieglāk.
Un pēdējais – vecākiem ir jārūpējas par pareizu ēdienkarti bērnam. Ieradums ēst veselīgu pārtiku palīdz gan pieaugušajiem, gan bērniem būt produktīviem visas dienas garumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
