Kāpēc man nav tēta un vēl divi bērnu uzdoti jautājumi, kas vecākus ieved strupceļā  (7)

Psiholoģe "Parents" komentē trīs bērnu uzdotus jautājumus, kas pieaugušos var samulsināt ne pa jokam.

Jāsāk ir acīmredzamo: "Jā, tev taisnība, lai bērniņš piedzimtu ir jābūt gan mammai, gan tētim". Tālāk jau atbilžu varianti var būt dažādāki, viss atkarīgs ne tikai no iespējām, bet arī mammas vēlmes atbildēt uz šo jautājumu.

Var atbildēt šādi: "Kādreiz, tas bija sen, mēs ar tēti viens otru ļoti mīlējām un ļoti gribējām, lai tu piedzimtu". Bērnam ir ļoti svarīgi zināt, ka viņš ir gaidīts, gribēts, tāpēc, ka informāciju par vecākiem viņš uztver kā daļu no savas identitātes. Pēc tam var pastāstīt, ka vēlāk, tieši mammas un tēta attiecībās kaut kas nogāja greizi: viņi sāka rāties un saprata, ka viņiem kopā dzīvot ir slikti.

Gadījumā, ja tēvs ir pazudis pavisam, bērnam var paskaidrot, ka tas notika tādēļ, ka vecāki saprata – labāk viņiem vispār nekad vairs neredzēties.

Ja bērns uzstāj, ka vēlas iepazīties ar tēvu, mammai jārīkojas, ņemot vērā savas vēlmes. Daudzas mammas dzīvo ar ideju, ka bērna dēļ ir jādara viss, pat kaitējot sev, taču tā tam nevajadzētu būt. Neaizmirsti, ka bērnam svarīgāka ir vesela mamma, nekā māte, kura izdabā visām atvases prasībām, un kurai no tā visa jau raustās acis. Proti, ja mamma nevēlas tikties ar bērna tēvu, tad tas nav jādara, pat bērna dēļ, uzskata psiholoģe. Te gan jāuzsver, ka arī starp jomas speciālistiem viedokļi atšķiras, jo bērnam ir tiesības uz abiem vecākiem, neraugoties uz abu pieaugušo attiecībām. Tādā gadījumā, ja bērns un arī viņa tēvs vēlas tikties, ir jāatrod veids, kā to nodrošināt bez mammas iesaistes, tomēr sniedzot bērnam arī veidot attiecības ar otru no vecākiem.

Bērnu psihiatrs Gunārs Trimda norāda, ka aptuveni puse visu šķīrušos tēvu tiekas ar bērniem ne biežāk kā dažas reizes gadā. Viena trešā daļa to tēvu, kuri vēlāk atkal nodibina ģimeni, vispār pārtrauc tikties ar saviem bērniem. Iemesli tam ir visdažādākie, un visbiežāk tā notiek tad, ja tēvs un bērns dzīvo tālu viens no otra. Bet nereti gadās, ka mātes, kuras vēl aizvien dziļi sirdī slēpj sarūgtinājumu par vīra aiziešanu no ģimenes, izmanto tikšanās laiku ar bērnu skandalozai savstarpējo attiecību noskaidrošanai, tādējādi sagādājot bērnam vēl lielākas ciešanas.

Arī psiholoģe Zvegincejeva nedaudz mīkstina pašas iepriekš sacīto, ka bērnam ir jāpaskaidro situācija, pasakot: "Jā, es kādreiz stipri mīlēju tēti, bet mēs izšķīrāmies, jo viņš mani aizvainoja un man ir grūti viņu atkal redzēt". Un bērnam pavaicāt: "Tev patiešām gribas viņu redzēt? Sarunāsim, ka pie šīs sarunas mēs atgriezīsimies nedaudz vēlāk un paraudzīsimies, vai mums ir iespējas jūsu abu tikšanās, jo es ar viņu nesatikšos. Man tas ir pārāk sāpīgi."

Savukārt te atradīsi atziņas, kas būtu jāzina vecākiem, kuri šķiras.