Bērnudārzs kā bubulis: ko darīt vecākiem  (2)

Bērns vērsīsies biežāk pie tevis pēc palīdzības, ja redzēs, ka pret viņa pārdzīvojumiem izturies nopietni. Varbūt bērns regresē, jo ģimenē ienācis brālītis vai māsiņa, skaidro Gunārs Trimda, bērnu psihiatrs.

Pirms bērnu ar drošu prātu palaist bērnudārzā, vēlams bērnu pāris reižu turp aizvest, lai pārliecinātos, vai bērnam tur patiks. Aprunājies ar audzinātājiem, noskaidro viņu attieksmi un uzskatus par audzināšanu un apmācības iespējām. Laiku pa laikam atstāj bērnu kopā ar kādu no radiniekiem, lai bērns mācītos pierast pie tā, ka tu visu laiku nebūsi blakus

Nesaki, ka "vajag iet", bet labāk izmanto šādu frāzi: "ir laiks iet uz bērnudārzu".

Savukārt sev nesaki: "Kas ar viņu notiek? Viņš ir kaprīzs visu laiku." Pārspīlējot tu satraucies vēl vairāk un iedzen sevi stūrī. Labāk saki:"Es saprotu to, ka bērns vēlas palikt mājās. Man arī reizēm nekur negribas iet." Bērns labprātāk klausīs tevi, ja sapratīsi viņu.

Nesaki sev:"Es jūtos vainīga par to, ka man ir jāstrādā, un bērnam ir jāiet uz bērnudārzu." Vainas sajūta, ka tev jāstrādā, nepalīdzēs mazināt šķiršanās trauksmi. Vainas sajūta parādās tad, kad tev šķiet, ka esi izdarījusi ko nepareizi. Tev jāsaprot, ka bērns iet uz bērnudārzu visas ģimenes labklājības dēļ. Neuzvel savu vainas sajūtu bērnam. Labāk saki:" Kaut gan es skumstu pēc viņa, kad viņš atrodas dārziņā, esmu priecīga, ka ir radusies iespēja bērnam to nodrošināt." Pateicoties liktenim par iespēju bērnu vest uz bērnudārzu, tu bērnam nodosi savu labo garastāvokli. Entuziasms ir pielīpošs, ir pārliecināts Trimda.

Nesaki sev:"Ko padomās audzinātāji, ja nu gadījumā es nespēšu bērnu atvest uz dārziņu?" Daudzas bažas sākas ar "ko...ja", kas noved pie bezgalīgiem spriedelējumiem par to, kas varētu notikt, ja jūs situāciju nespēsiet kontrolēt. Labāk sakiet:"Mans uzdevums ir ieinteresēt bērnu iet uz dārziņu." Koncentrēšanās uz izvirzīto mērķi mazinās bērna pretošanos.

Nesaki sev:"Es vairs ilgāk nespēju dzirdēt viņu raudam, labāk atļaušu palikt viņam mājās." Tava padošanās bērnam iemācīs to, ka ar asarām un kaprīzēm var panākt savu. Labāk saki: "Bērna nevēlēšanās iet uz bērnudārzu vēl nenozīmē, ka viņš negrib mācīties." Skaties uz problēmu ar perspektīvu. Bērniem bieži vien nenākas viegli pierast pie bērnudārza.

Nevajag kaunināt bērnu. Nesaki: "Ko tas nozīmē, ka tu nevēlies iet uz bērnudārzu? Es maksāju naudu, lai tu uz turieni ietu."

Atgādinot bērnam to, ka tu viņa dēļ kaut ko upurē, un izmantojot kaunu kā stimulu paklausīt - problēma netiek atrisināta. Bērns tikai apvainosies un dusmosies uz tevi. Labāk pajautāt :"Pastāsti lūdzu, kādēļ tu nevēlies iet uz bērnudārzu?" Izjautājot bērnu par viņa bažām un bailēm, varēsi noskaidrot problēmas cēloni un likvidēt to.

Nevajag pieprasīt: "Gribi tu vai negribi, bet tu iesi uz bērnudārzu. Taisies tūlīt pat!" Tava bezjūtība tikai parādīs bērnam, ka viņa pārdzīvojumi tev ir vienaldzīgi. Labāk saki:"Iedomājies, cik jautri tev būs dārziņā! Ja neiesi, tu to visu palaidīsi garām." Palīdzot bērnam koncentrēties uz priecīgiem nākotnes notikumiem, tu palīdzēsi aizmirst par šī brīža problēmu. Tas palīdzēs bērnam paskatīties uz situāciju no cita skata punkta.

Nevajag teikt: "Labi, paliec mājās. Tu vispār vari neiet uz bērnudārzu. Man vienalga." Redzot tavu vienaldzību, bērns, sastopoties ar grūtībām, iemācīsies nolaist rokas un pret notiekošo izturēties ar vienaldzību.

Saglabājat pozitīvu gaisotni, saki: "Šodien ir darba diena. Es iešu uz darbu, bet tu uz bērnudārzu. Satiksimies vakarā, kad abi būsim pārradušies mājās." Pozitīva attieksme pret šķiršanos palīdzēs vieglāk to izturēt. Bērns jutīs tavu līdzestību un zinās, ka jums ir kas kopīgs: nepieciešamība katram darīt savu darbu.

Nevajag bērnu uzpirkt: "Ja tu šodien iesi uz bērnudārzu, es tev nopirkšu jaunu rotaļlietu." Uzpērkot bērnu, tu iemācīsi bērnam par paklausību gaidīt materiālu atlīdzību, tā vietā, lai bērnā radītu iekšēju motivāciju doties uz bērnudārzu, lai izjustu saskarsmes prieku ar citiem bērniem un audzinātājiem." Labāk centies vienoties:"Es zinu, ka tu šodien vēlies likt puzli. Kad aiziesi uz bērnudārzu, tad palūdz audzinātājai atļauju salikt mozaīku."

Nevajag draudēt un nesaki: "Tu izaugsi par muļķi, ja neiesi uz bērnudārzu." Tamlīdzīgi izteicieni tikai pastiprinās bērna nevēlēšanos iet uz bērnudārzu. Labāk atgādini bērnam par noteikumiem, sakot:"Es saprotu, ka tu šodien gribi palikt mājās, bet pirmdienās, trešdienās un piektdienās tu ej uz bērnudārzu. Šodien ir trešdiena, tāpēc lūdzu gatavojies." Atgādinot par noteikumiem, tu parādīsi, ka pārdzīvo par bērnu, turklāt ievēro arī iepriekš izvirzīto noteikumu pildīšanu.

Ja audzinātājas atļauj, var no mājām uz bērnudārzu iedot līdzi arī kādu mīļu rotaļlietu, rekomendē psihiatrs.